Nevarīgi aprūpējamie recidīvista rokās. Vai Zubko lieta rosinās izmaiņas?

Zubko, kurš vairāk nekā desmit gadus bija pavadījis cietumā par slepkavību, kā arī tiesāts par izvarošanu un zādzībām, pēc iznākšanas no cietuma strādāja par aprūpētāju kādā organizācijā, kurai ir līgums ar Rīgas domi. Šis notikums nāca gaismā pēc tam, kad viņu pērn pirmās instances tiesa ar mūža ieslodzījumu notiesāja par savas bijušās aprūpējamās, 84 gadus vecas sievietes, izvarošanu un slepkavību. Visticamāk, lietai gaidāms turpinājums, jo Zubko iesniedzis apelācijas sūdzību. Vairāk par Zubko lietu var lasīt šeit.

Iepriekšējā "Delfi" rakstā Rīgas dome skaidroja, ka likums neparedz ierobežojumus nevarīgu sirmgalvju aprūpi veikt par smagiem noziegumiem notiesātiem cilvēkiem. Pēc publikācijas portāls vēlreiz vērsās pašvaldībā, un atklājās, ka uzrunātās amatpersonas ar rakstu ir neapmierinātas, jo netic, ka Zubko ir aprūpes organizācijā strādājis, nevis tikai piepalīdzējis sievai. To, ka viņš tur strādāja, portālam iepriekš apstiprināja viņa darbavieta – sociālās aprūpes organizācija (lūdzot tās nosaukumu neminēt), un tas plaši aprakstīts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumā.

Vai šāda prakse ir jāturpina, "Delfi" jautāja atbildīgo nozaru ministriem, iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Tāpat arī skaidrojām, vai risinājums varētu būt izziņas pieprasīšana no Sodu reģistra, kāda nepieciešama, lai strādātu ar bērniem.

Vai izziņas prasīšana pārkāptu cilvēktiesības?

2017. gada 12. jūnija naktī, kad atbilstoši apsūdzībai vairākkārt tiesātais Dzintars Zubko pa atvērtu virtuves logu ierāpās 84 gadus vecās sievietes dzīvoklī un, kā noskaidroja izmeklēšanā, veica smago noziegumu, sirmā kundze vairs nebija viņa aprūpējamā. Tiesa, tolaik viņš aprūpēja citus seniorus, kas bija līgumattiecībās ar aprūpes organizāciju par aprūpi mājās. Strādājis no pulksten 7 rītā, arī sestdienās un svētdienās, jo esot aprūpējis arī kādu smagi slimu sievieti.

Recidīvista kādreizējā aprūpējamā, kas kļuva par viņa upuri, saviem spēkiem gandrīz vairs nestaigāja, viņai bija nopietni kustību traucējumi, bijis arī jāpalīdz kādreiz piecelties pēc labierīcību izmantošanas. Sirmgalvi Zubko bija aprūpējis pāris gadu. Sākumā kā aprūpētāja bijusi nozīmēta viņa sieva, taču, tā kā abi strādāja vienā aprūpes organizācijā, sarunājuši, ka var šo kundzi aprūpēt gan kopā, gan atsevišķi. Viņa pienākumi bija kā jau aprūpē mājās pienākas, proti, apkopt mājokli, pagatavot ēdienu, no veikala atnest produktus, doties uz aptieku. Zubko pats gan neizvēlējās savus aprūpējamos, tos viņam piešķīra darbavieta, viņš liecināja.

Liktenīgajā naktī Zubko pie sirmgalves esot devies, lai aizņemtos naudu cigaretēm, ko iegādāties tuvajā degvielas uzpildes stacijā. Izmeklēšanā gan tika noskaidrots, ka motīvi bija seksuāli. Naudu, parasti ap 30 eiro, arī iepriekš esot aizņēmies un, pēc paša liecinātā, vienmēr atdevis. Kundze gan iepriekš stāstījusi savam dēlam, ka "viņai bail no tā vīrieša ar tetovējumiem" un ka viņš skatās "nelaipni un dīvaini" uz viņu. Divas vai trīs reizes nācis pie kundzes sociālais darbinieks jautāt, kā strādā aprūpētāji. Ir informācija, ka kundzes ģimene viņas sūdzību dēļ no aprūpes palīdzības atteicās. Zubko gan ir cita versija – viņš pārstājis aprūpēt kundzi, jo viņa esot bijusi pārāk valdonīga, komandējusi viņu un nekas nav viņu apmierinājis.

Pašvaldību organizētā senioru aprūpe var notikt pašvaldību pansionātos vai arī kā aprūpes mājās pakalpojums. Atšķirībā no vairākām citām pašvaldībām Rīgas dome pati aprūpes pakalpojumus nenodrošina, bet slēdz līgumus ar sešām biedrībām un uzņēmumiem, tai skaitā biedrību "Sv. Jāņa palīdzība", "Latvijas Sarkano Krustu", SIA "Mājas aprūpi". Pieņemot darbā senioru aprūpētājus, izziņa par sodāmību no Sodu reģistra netiek pieprasīta.