Latvijas meklēšanā izsludinātais nacionālboļševiks Beness Aijo lūdz Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam politisko patvērumu un apgalvo, ka Krievijas varasiestādes viņu atbrīvojušas.
Aijo paziņojumā presei krievu valodā raksta, ka atrodas brīvībā. Viņš pauž, ka tas izdevies, pateicoties Doņeckas Tautas Republikai un visām postpadomju valstīm.
Aijo apgalvo, ka 6. februārī ieradies Krievijā, lai Krievijas nevalstiskajām organizācijām un Krievijas domes deputātiem pastāstītu par problēmām Luhanskas Tautas Republikā.
Latvijas meklētais nacionālboļševiks raksta, ka par savu aizturēšanu bijis ļoti sašutis. Viņš policijas darbiniekiem paziņojis, ka nepārkāpjot Krievijas un Latvijas likumus, bet tikai ar biedriem aizstāvot Donbasa tautu no "banderiešiem."
Aijo savā paziņojumā asi kritizē Latviju un tās politisko iekārtu. Viņš apgalvo, ka Latvija Ukrainai dod ieročus un kaujiniekus. Tāpat Aijo norāda, ka "Latvija ir absolūts rusofobs ļaunums".
Atsaucoties uz Krievu skolu aizstāvības štāba pārstāvja Aleksandrs Giļmana teikto, Aijo raksta, ka "Latvija nav pelnījusi tiesības pastāvēt", tāpēc Krievijai "jāuzspļauj uz fašistiskas un rusofobiskas valsts pieprasījumiem."
Aijo apgalvo, ka aizturēšanas vietā bijis divas dienas un vakar izlaists brīvībā.
Advokāte palīdzējusi uzrakstīt iesniegumu Putinam par politiskā patvēruma piešķiršanu.
"Esmu pārliecināts, ka Krievija kā antifašistiska valsts neizdos mani Latvijai. Es aicinu Krievijas varu nekad neizdot Donbasa cīnītājus un politiskos bēgļus citām valstīm," teikts Aijo paziņojumā.
Kā vēstīts, Latvijas prokuratūra šonedēļ paziņoja, ka lūgs Krievijai izdot nacionālboļševiku Aijo, kurš pirms vairākiem gadiem aizbēga no Latvijas un pievienojās Maskavas atbalstītajiem kaujiniekiem Austrumukrainā.
Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļas virsprokurore Una Brenča ar prokuratūras preses pārstāves Unas Rēķes starpniecību aģentūrai LETA apstiprināja, ka prasīs izdošanu, bet patlaban nosūtīts pagaidu apcietinājuma lūgums.
Arī Valsts drošības dienestā (VDD) apliecinājis, ka informēts par minētās personas aizturēšanu Krievijā.
VDD atgādināja, ka pret šo personu pērn jūlijā dienests lūdza Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Ukrainas austrumos.
2015.gada februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izsludināja Aijo meklēšanā krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu. Aijo bija jāstājas tiesas priekšā, taču viņš bija aizbēdzis no Latvijas un paziņoja, ka atrodas pašpasludinātās "Luhanskas tautas republikas" armijas rindās Donbasā un piedalās kaujas operācijās.
2015.gada 19.februārī stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs. Ņemot vērā minēto VDD sāka jaunu kriminālprocesu pret Aijo.
VDD izmeklētāja lēmumā par Aijo atzīšanu par aizdomās turēto bija teikts, ka 1979.gadā dzimušais Aijo, nebūdams Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīrs, atrodas Ukrainas austrumos, kur nelikumīgi izveidotas bruņotas grupas sastāvā pielieto šaujamieročus un citu speciālo tehniku un piedalās militārās operācijās, veicot uzbrukumus Ukrainas valdības kontrolētajiem spēkiem. Šādas darbības ir pretrunā ar Latvijai saistošajām starptautiskajām tiesībām, uzsver VDD.
Minēto pierādot internetā ievietotās Aijo uzrunas, fotogrāfijas un mediju publikācijas. Arī TV3 filmā "Revolūcijas eksportētāji" atspoguļotā Aijo intervija esot viens no pierādījumiem.
Latvijas Krimināllikums par minēto noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
Tikmēr šonedēļ kļuvis zināms, ka Aijo aizturēts Krievijas Arhangeļskas apgabalā. Atsaucoties uz Komunistiskās partijas pārstāvi Dmitriju Sarajevu, aģentūra "Regnum" vēstīja, ka Aijo aizturēts Jarenskas ciematā, kur viņš esot ieradies, lai atbalstītu vides aktīvistus, kas iestājas pret atkritumu poligona izveidi Šijesas ciemā.
Sarajevs apgalvojis, ka Krievijas varasiestādes Aijo esot aizturējušas, pamatojoties uz Ukrainas pieprasījumu un viņam draudot izdošana Kijevai.
VDD iepriekš ierosinājis kriminālprocesus pret vairākiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēc Krimas aneksijas pievienojās kaujiniekiem Austrumukrainā. Lielākā daļa izsludināti meklēšanā, bet divi vīrieši stājušies tiesas priekšā. Vienam no šiem vīriešiem Artjomam Skripņikam pērn stājās spēkā piecu gadu cietumsods par piedalīšanos bruņotajā konfliktā Austrumukrainā.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atrodas vēl viena krimināllietā, kurā Skripņiks apsūdzēts par mēģinājumu prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā Ukrainas austrumos.