Nesavāc nepieciešamos parakstus referenduma ierosināšanai par apturētajiem likumiem  (12)

Kā informēja CVK pārstāve Laura Zaharova, apkopotā provizoriskā informācija no visām parakstu vākšanas vietām Latvijā un ārvalstīs liecina, ka parakstu vākšanā piedalījušies 0,4% vēlētāju, kas ir aptuveni 4% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita.

Par grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu tautas nobalsošanai bija parakstījušies 6035 vēlētāji, bet par grozījumu likumā "Par pašvaldībām" – 5917 vēlētāji, attiecīgi savākti 3,9% un 3,8% no nepieciešamajiem parakstiem.

Lai būtu jārīko tautas nobalsošana par apturētajiem likumiem, parakstu vākšanā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem.

Iespēju parakstīties ārvalstīs izmantojuši 15 vēlētāju astoņās valstīs, parakstoties Beļģijā, Kazahstānā, Krievijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā un Vācijā.

Lai noteiktu galīgo parakstu vākšanas rezultātu, CVK ziņas par parakstītājiem no parakstu vākšanas lapām vēl apkopos elektroniski. Tādējādi būs iespējams pārliecināties, vai visi parakstījušies ir vēlētāji un vai kādi vēlētāji nav parakstījušies vairākas reizes.

CVK sēde, kurā paredzēts apstiprināt parakstu vākšanas rezultātus, pašlaik ir plānota 19. februārī. Pēc rezultātu apstiprināšanas par tiem tiks informēts Valsts prezidents Egils Levits un tie tiks nosūtīti publicēšanai "Latvijas Vēstnesī".

Saskaņā ar Satversmi pašreizējā situācijā, kad divu mēnešu laikā nav savākts nepieciešamais parakstu skaits, likumu grozījumi ir publicējami. Līdz ar to likumu grozījumi stāsies spēkā un attieksies arī uz gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās ievēlamo Rīgas domi, kuras darbības termiņš būs nedaudz ilgāks par pieciem gadiem ierasto četru gadu vietā.

Kā ziņots, likuma grozījumi dos iespēju ārkārtas vēlēšanās pašvaldības ievēlēt uz vairāk nekā četru gadu termiņu. Valdības koalīcijas partijas, kuras Rīgas domē pašlaik ir opozīcijā, ir tikušas kritizētas, ka likumu izmaiņas tapušas tieši gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, lai, izmantojot "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" nesaskaņas Rīgas domē, radītu sev labvēlīgākus priekšnosacījumus varas pārņemšanai un nostiprināšanai galvaspilsētā.

Apturētie likumu grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, "lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā".

Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, pašreizējā kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.

Pēc opozīcijas pieprasījuma Valsts prezidents Egils Levits apturēja augstāk aprakstītos grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā "Par pašvaldībām" pieņemšanu. Levitam šādi bija jārīkojas atbilstoši Satversmei, ņemot vērā opozīcijas pieprasījumu. Līdz ar likumu izsludināšanas aizkavēšanu valdošā koalīcija iepriekš bija atlikusi Rīgas domes atlaišanas likuma strauju virzīšanu Saeimā. Pašas opozīcijas partijas gan nekādi necentās plaši uzrunāt vēlētājus, lai izskaidrotu apturēto likumprojektu būtību un mudinātu parakstīties par referenduma ierosināšanu.

Saeima 13. februārī lēma par Rīgas domes atlaišanu. Likumprojekts, kas to nosaka, vēl jāizsludina Valsts prezidentam. Lai ārkārtas vēlēšanās domi ievēlētu uz garāku termiņu, prezidentam vispirms jāizsludina uz laiku apturētie likumu grozījumi, bet tikai pēc tam - par Rīgas domes atlaišanu.

No Satversmes izriet – ja parakstu vākšanā par apturētu likumu piedalās ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, CVK trīs dienu laikā ir jāizsludina tautas nobalsošana. Ja parakstu vākšanā piedalās mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju, apturētie likumi tiek publicēti un stājas spēkā.