'Koki pārdzīvojuši okupāciju' – kolektīvo iesniegumu par parku Teikā nodod NDK  (78)

Par iesnieguma nodošanu NDK balsoja 71 deputāts no visām frakcijām, izņemot Jaunās konservatīvās partijas frakciju. Starp 18 deputātiem, kuri balsoja pret iesnieguma nodošanu šai komisijai, bija ne tikai JKP, bet arī frakcijām nepiederošie Aldis Blumbergs un Artuss Kaimiņš, kā arī "Attīstībai/Par" Rīgas mēra kandidāts Mārtiņš Staķis. Par Saeimas lēmumu nebalsoja Regīna Ločmele-Luņova. JKP deputāti, aktīvi uzstājoties debatēs, aicināja šī iesnieguma izskatīšanu uzticēt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kur būtu mazāks slepenības plīvurs.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā Aldis Adamovičs (JV) Saeimu informēja, ka 20. janvārī Saeima saņēma šo kolektīvo iesniegumu, ko 5. februārī izskatīja komisijā. Adamovičs atzina, ka diskusijas komisijas sēdē bija diezgan emocionālas, uzklausīti tika dažādu iestāžu pārstāvji. Lemjot par ierosinājumu Saeimai nodot šo iesniegumu izskatīšanai NDK, 10 deputāti bijuši par, divi pret, atturējās viens un viens arī nebalsoja.

JKP deputāte Linda Ozola debatēs paskaidroja, ka komisijas sēdē šo lēmumu nav atbalstījusi, jo uzskata, ka tas ir vairāk cilvēktiesību jautājums, tāpēc būtu jāskata citā komisijā. Deputāte citēja Satversmes 115. pantu, kas paredz, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Ozola debatēs vairākkārt uzsvēra, ka par senu koku izciršanu šajā teritorijā nav notikusi sabiedriskā apspriešana un uzklausīts iedzīvotāju viedoklis. Viņa arī pauda sarūgtinājumu, ka partijas aicina cilvēkus būt pilsoniski aktīviem, bet, kad tas notiek, tad nevēlas uzklausīt iedzīvotāju viedokli.

NDK vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) debatēs apliecināja, ka viņa vadītā komisija ir gatava sākt šī jautājuma izskatīšanu jau nākamajā nedēļā un atbildēt uz visiem jautājumiem pēc būtības. Kučinskis norādīja, ka tas, kas patlaban izskanējis par šo jautājumu, sastāv no puspatiesībām, pieņēmumiem un pat meliem. NDK jau vērsusies pēc informācijas Rīgas domē, Valsts nekustamajos īpašumos, vienojusies par ekspertu uzklausīšanu. Sēde, kurā analizēs līdz šim apkopoto informāciju, būs atklāta un tiks uzklausīti arī apkaimes pārstāvji, solīja Kučinskis. "Būs arī slepeni jautājumi, bet lielākā daļa ir atbildami bez slepenības zīmoga," piebilda NDK vadītājs.

Turpmākajā debašu gaitā par šo lēmumprojektu diskusijas raisījās tikpat kaismīgi, kā iepriekš par VDD ēku bijušā velotreka vietā diskutēts arī sociālajos tīklos un citviet publiskajā telpā. Debatēs izskanēja gan pretrunas koalīcijas deputātu starpā, gan personīgi pārmetumi Saeimas kolēģiem, gan pa kādam rupjam vārdam.

Jānis Butāns (JKP) atzina, ka vairāk nekā desmit gadus nodzīvojis netālu no šīs vietas, ko līdz šim apkaimes iedzīvotāji uzlūkojuši ar cerību, ka iežogotā teritorija reiz būs sakopts un visiem pieejams skvēra vai parks. "Bet izrādās, ka būs žogs bez cerības," sarūgtinājumu pauda Butāns, norādot, ka, noslepenojot šo jautājumu, netiek ņemtas vērā Teikas 30 000 iedzīvotāju vēlmes. Deputāts pauda neizpratni, kāpēc nevar panākt kompromisu, uz ko iedzīvotāji ir gatavi – kaut vai apgabaltiesas ēka, kuras uzbūvēšanas gadījumā iedzīvotājiem būtu pieejams skvērs. Butāns debatēs pauda cerību, ka iedzīvotāji vēro šo diskusiju un novērtēs, kādi ir tautas pārstāvji, kas neieklausās iedzīvotājos.

Skarbu kritiku ZZS un Kučinskim veltīja JKP frakcijas vadītāja Juta Strīķe, vēršoties arī pie koalīcijas partneriem ar jautājumu, kāpēc Kučinskim uzticēta NDK vadīšana. Strīķe kritiski vērtēja VDD un tā vadītāja Normunda Mežvieta darbu, kā arī pauda satraukumu par "miljonu nomešanu zemē" neefektīva dienesta prestiža celšanai. Strīķe uzskata, ka VDD ēkai paredzētos 50 miljonus varēja izmantot policijas darba uzlabošanai, ja premjers būtu prasīgāks un iekšlietu ministrs būtu
tuvāk iepazinies ar policijas darbu.

Vitālijs Orlovs (S), lai gan atbalstot lēmumu par iesnieguma nodošanu NDK, tomēr viņam joprojām mieru neliek jautājums, kāpēc VDD ēka jābūvē tieši tajā vietā. Viņa frakcijas kolēģis Nikolajs Kabanovs debates raksturoja kā piemēru, ka jau sākusies priekšvēlēšanu cīņa Rīgā un ka simtgadīgie koki ir tikai iemesls JKP plānam palielināt savu nozīmi valdošajā koalīcijā, pazeminot iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) reitingu. Kabanovs gan atgādināja, ka lēmums par VDD ēku nav Ģirģena, jo pieņemts Kučinska valdības laikā. Kabanovs aicināja JKP parūpēties arī par 210 kokiem, ko plānots izcirst pie lidostas "Rīga".

ZZS pārstāvis Viktors Valainis ieteica JKP runāt par demokrātiju ne tikai šajā jautājumā, bet arī novadu reformas gadījumā, kur Eiropas Padomes pašvaldību kongresa eksperti norādījuši uz demokrātijas pārkāpumiem. Valainis Strīķes teikto par naudas šķērdēšanu nosauca par nožēlojamu, jo valdošā koalīcija šī gada budžetā nobalsoja pret līdzekļiem paliatīvajai aprūpei.

"KPV LV" deputāts Kaspars Ģirģens pārmeta JKP kolēģiem, ka budžeta debašu laikā opozīcijas pārstāvji bija norādījuši uz 40 slēptajiem miljoniem Iekšlietu ministrijai, bet tad JKP klusēja, jo nebija aktuāla priekšvēlēšanu cīņa Rīgā.

Atis Zakatistovs (KPV LV) pastāstīja, ka parka idejas aizstāvji Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā senos kokus velotreka teritorijā bija raksturojuši kā īpaši unikālus, jo tie pārdzīvojuši padomju okupāciju un deviņdesmito gadu bandītismu. "Parādiet man kādu citu vietu Rīgā, kura to nav pārdzīvojusi," sacīja deputāts, norādot, ka brīdī, kad tiek pretnostatīti koki un valsts drošība, deputātiem ir pienākums domāt par valsts drošību. "Lēmumi ir pieņemti atbildīgi. Ģirģena kungs kā iekšlietu ministrs dara mūs lepnus," sacīja Zakatistovs, paužot viedokli, ka viņam ir kauns par koalīcijas partneri, kas sadevies rokās ar "Saskaņu" šajā valsts drošības jautājumā.

Nacionālās apvienības deputāts Raivis Dzintars priekšvēlēšanu gaisotnē atgādināja kolēģiem, ka, ja šis iesniegums netiks tagad nodots NDK, tas tas netiks izskatīts vispār, bet tāds nav Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ieteikumus, jo komisijā ticis diskutēts tikai par piemērotāko komisiju. Lēmums par NDK pieņemts, jo tur būs "lielāka ekspertīze un mazāk priekšvēlēšanu šova".

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko JKP nodēvēja par divkošiem un pēkšņi pamodušos princesi, kuru budžeta apspriešanas laikā neinteresēja iedzīvotāju viedoklis, kad cilvēki iebilda pret finansējuma palielināšanu partijām. Didzis Šmits debatēs norādīja, ka JKP uzvestos citādi, ja partijai būtu izdevies VDD vadībā ielikt savu cilvēku. Šmits atzina, ka nevajag padarīt par slepenām lietas, ko nevar noslēpt, piemēram, ēkas atrašanās vietu, cilvēku iniciatīva jāuzklausa, bet jāvērtē visi apstākļi, tajā skaitā jau veiktie ieguldījumi.

Arī Aldis Gobzems pārmeta JKP novēlotu interesi par iedzīvotāju interesēm tagad, nevis budžeta pieņemšanas laikā, kad tai nerūpēja mediķi, invalīdi, bezdarbnieki. "Saskaņas" deputāts Ivans Klementjevs aicināja ieklausīties tautas balsī un atgādināja, ka savulaik velotreks celts par cilvēku ziedojumiem, turklāt Latvijā mūsdienās nav neviena velotreka. Viņu uztrauca arī tas, ka Teikas apkārtnē nav parka un cilvēkiem nav ko elpot, turklāt jātaupa nauda un nav jāceļ jauna ēka, ja citas vecas ēkas stāv tukšas.

NA deputāts Jānis Iesalnieks koalīcijas partnerim JKP pārmeta valsts drošības interešu pakļaušanu populismam un aicināja neuzbrukt Kučinskim, kura valdības laikā nozīmīgi stiprināta sadarbība ar NATO partneriem. "Tas nav koalīcijas un opozīcijas jautājums, ir jādomā par valsts drošību", sacīja Iesalnieks.

JKP deputāts Juris Jurašs, savā runā izmantojot izteicienus par "sūdu gāšanu" uz galvas un "padzīšanu ar sūdainu mietu", sacīja, ka viņam ir kauns par kolēģiem, kas nevēlas ieklausīties Latvijas un Rīgas iedzīvotājos. "Tik ciniski attieksmi iepriekš neesmu dzirdējis," sacīja Jurašs. Deputāts diskusijas saasināšanā vainoja pārlieku lielo slepenību VDD ēkas jautājumā. Pēc viņa teiktā situācija rāda, ka esam ļoti tālu no demokrātijas, kādā gribam atrasties. Savukārt iekšlietu ministra rīcību, kurš oponentiem draudot ar "sarkanām mapītēm", Jurašs raksturoja kā totalitārisma pazīmi. Jurašs atgādināja, ka Tieslietu ministrijai ir labāks vietas piedāvājums VDD ēkai, kas ļautu ietaupīt daudz naudas.

Jānis Dombrava (NA) atgādināja, ka pamata problēma šajā gadījumā ir pilsētplānošanas problēmas Rīgā, kas sākušās vēl pirms "Saskaņas" laika, jo vietā, kur tagad ir "Jaunās Teikas" dzīvojamie nami, savulaik bija ļoti plaša zaļā zona ar stadionu un slidotavu. Dombrava atgādināja, ka apkārtnē ir arī daudz ražotņu, un, ja tās sāks aktīvāk strādāt, tad atkal būšot jauni iesniegumi no iedzīvotājiem.

Artuss Kaimiņš debatēs pauda viedokli, ka NDK nav piemērota vieta šī jautājuma izskatīšanai, kā arī pauda neizpratni, kur ieguldīti jau iztērētie divi miljoni eiro, ja nekas būvlaukumā vēl nav noticis.

Jau ziņots, ka atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207, bijušā velotreka "Marss" vietā, plānota Valsts drošības dienesta ēkas būvniecība. Savukārt Saeimā iesniegta vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju parakstīta sabiedriskā iniciatīva. Tajā aicināts uz konkrētā zemesgabala izveidot parku.

Vienlaikus VDD iepriekš publiski norādījis, ka kopš valdības lēmuma veikta zemesgabala inženierģeoloģiskā izpēte, izstrādāts būvprojekts, uzsākta sadarbība ar būvuzraugiem un veikti citi priekšdarbi, ieguldot vairākus miljonus eiro. Turklāt VDD rīcībā nav informācijas par citu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīcībā esošu zemesgabalu, kas atbilstu specdienesta vajadzībām. Līdz ar to VDD neizskata iespēju celt ēku citā vietā.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) iepriekš paudis, ka, viņaprāt, problēma veidojusies informācijas vakuuma dēļ, jo VDD ēkas būvniecība satur klasificēto informāciju, kas nepieļauj plašu sabiedrisko apspriešanu, kuras ietvaros noteikti jau ātrāk tiktu kliedētas iedzīvotāju bažas par ēku un teritorijas labiekārtošanas jautājumiem.