Tagad Andrim ir gandrīz 40 gadu, bet viņš nemāk ne lasīt, ne rakstīt. Viņš bērnībā nonāca bērnunamā, arī pēcāk daudz mētāts pa sociālās aprūpes centriem, kur neviens speciālists nepamanīja u nerisināja Andra dzirdes problēmas. Viņa stāsts atklāja to, cik liela nozīme otra cilvēka dzīvē var būt vienam mazam lielas daudzu cilvēku sistēmas posmam. To, ka Andris ļoti slikti dzird, pirms aptuveni sešiem gadiem nejauši ievēroja Nataļja Vilistere, kura tonakt kā sociālā darbiniece dežurēja biedrības "Rūpju bērns" grupu dzīvoklī Bolderājā personām ar garīga rakstura traucējumiem. Andris tolaik tur dzīvoja. Vēlāk viņa kļuva par Andra asistenti. Tas bija sākums lielam cēlienam vīrieša dzīvē, proti, Andris tika pie dzirdes aparāta un krasi mainījās viņa pasaules uztvere.
Pēc būšanas "sistēmā" viņš Rīgas nomalē noīrēja nelielu zemes gabalu, kur par paša nopelnīto naudu pārbūvēja, iekārtoja un nosiltināja nelielu dārza mājiņu, padomus smeļoties video interneta vietnēs un klausoties radio raidījumu par būvniecību. Taču viņa spējas viņu pievīla, un māja piedzīvoja ugunsgrēku. Pēc tā Andris to atjaunoja, bet māja vairs nebija piemērota dzīvošanai ziemā. Kā viņa vecā māja, ko pats sauc par "būdu," izskatījās, var aplūkot šajā "Delfi" galerijā.
Pirms gada ziemā, izdzirdot Andra stāstu Latvijas Televīzijas sižetā, sarosījušies līdzcilvēki, kas, sazinoties ar labdarības organizāciju "Ziedot.lv", piedāvājuši atrast naudu Andra sapnim – mazai konteinertipa mājiņai. "Es it kā to visu iesāku un tā bija mana iniciatīva, bet tas labo darbu kopums man atgādina latviešu tautasdziesmu, kas atspoguļo visu stāstu – Pilna Dieva pasaulīte/ Sīki mazi šūpulīši/Kad to vienu kustināja/Citi līdzi kustējās." stāsta Andra mājas idejas autore Elīna Eidmane.
Viņa pati māju redzēja vien dienu pirms atklāšanas. "Esmu ļoti, ļoti priecīga," sajūsmu par iznākumu neslēpj Elīna.
Pēc viņas iniciatīvas "Ziedot.lv" sāka vākt ziedojumus, Andra Vasko stāstam pērn martā pievērsās portāls "Delfi," ar publikāciju raisot ļoti lielu lasītāju interesi, un tās dienas laikā izdevās savākt trūkstošo summu, vairāk nekā pusi no kopumā savāktajiem 13 tūkstoši eiro. Šī summ bija krietni lielāka nekā sākotnēji bija iecerēts savākt. Andris ziedotājiem saka lielu paldies.
"Sākumā man likās, ka finansējums ir tik liels, ka cilvēki rindā stāvēs un varēsim izvēlēties, kurš būvēs māju. Realitāte izrādījās skarba," stāsta ziedošanas kampaņas idejas autore Eidmane. Aptaujājot 20 moduļmāju ražotājus, neviens par šādu naudu nebija gatavs būvēt tādu māju. Taču tad iesaistījās koku māju celtniecības uzņēmums SIA "Timbero Latvia", kurus arī bija aizkustinājis Andra stāsts. Viņi uzņēmās uzcelt Andrim māju. Tehniskās detaļas, kas saistās ar mājas būvniecību un dokumentiem, uzņēmās Andra darba devējs – ceļu būves uzņēmums SIA "Roadeks".
Lielais mērķis bija, lai Andris Ziemassvētkus jau varētu svinēt savā mājā, taču laikapstākļi pievīla - mājas pārvešanai vajadzēja mīnusus un sasalušu zemi. To izdevies sagaidīt vien nesen, 7. februārī.
"Andra liktenis ir izveidojies tik smags, pateicoties cilvēku vienaldzībai un neieinteresētībai," atzīst labdarības organizācijas "Ziedot.lv" pārstāve Ilze Ošāne. Viņa norāda, ka uzceltais namiņš ir kā simboliska atvainošanās, un parāda, ka sabiedrība ir mainījusies.
Fotogrāfijas no Andra mājas atklāšanas pasākuma, kurā sanāca tie, kas Andrim palīdzēja sapni īstenot, skatāmas šeit:
Ziedoja daudzi, bet tad parādījās grūtības
Aprast ar māju
Kad nākamā dienā pēc mājas atvešanas, "Delfi" pēcpusdienā sazvanīja Andri, viņš rosījās pa jauno māju, tīrīja putekļus. "Man te ir sildītājs. Ārā ir trīs grādi, tagad astoņi grādi uzsildījās," teica Andris. Par māju viņš priecājas. "Vispār esmu apmierināts, man te ir silti un labi. Nedēļas laikā būs gatavs viss. Varētu jūs arī atbraukt, nofotografēt, kā te izskatās," viņš uzreiz aicina.
Mājā arī todien pieslēgta elektrība. Problēma, kas viņa prātu nomāc – mājā logi ir iebūvēti un tos (izņemot tualetes logu) nevar atvērt. "Ja būs vasarā +30 grādu karstums, es jau nevaru turēt durvis vaļā pa nakti," paskaidro Andris un piebilda, ka to centīšoties pats risināt, likšot lielo logu.
Andris joprojām strādā ceļu būves un ceļu uzturēšanas uzņēmumā "Roadeks," viņa pienākumi saistās ar pieturvietu uzkopšanas laikiem. "Gints (uzņēmuma vadītājs – aut.) man daudz palīdzēja – gan ar kanalizācijas ievilkšanu, gan arī māju vakar atveda, jo zeme bija sasalusi. Tagad jau atkal viss dubļains," stāsta Andris. Viņš arī salasījis caurules, sagādājis cementu un nolēmis tuvākās nedēļas laikā nopirkt žogu, ko paša spēkiem uzbūvēt, lai ar to apjoztu zemesgabalu. "Māja tagad ir, tad sākas otra daļa – mēbeles jāpērk. Gultu, dīvānu, tā es pa druskai pirkšu," saka Andris. Tāpat arī tuvākos nākotnes plānos ietilpst suņu būdas būvēšana – lai četrkājainajam draugam Elsai būtu kāda vietiņa. "Viņam viss būs labi," par Andri nosmaida Elīna.
Sākumā viņš neesot pat ticējis, ka viņam stāstīja: būvēs viņam māju. Domāja, ka viņu mēģina piemānīt. "Viņš maz ko dzīvē ir pieredzējis. Viņš man vakar zvana un prasa: "Man tiem ciemiņiem kaut ko vajadzētu nopirkt?" Es saku "Nu jā, droši vien". Viņš man atsaka: "Man nekad nav nākuši ciemiņi". Viņš nezina, kā tas ir," saka Elīna.
Nākotne. Tiek meklēta asistente
Bez mājas uzlabošanas darbiem aktuāls ir arī jautājums par asistenti. Iepriekšējā asistente Nataļja Vilistere, ar kuru arī saistās lielais pavērsiens Andra dzīvē, pārcēlās dzīvot un strādāt uz Zviedriju. Portāla "Delfi" sazvanīta, viņa priecājas par Andri, pagājušā gada laikā viņš esot kļuvis daudz pastāvīgāks, viņam ir daudz bagātāka valoda un plašākas intereses.
"Gribētu kādu uzticamu cilvēku. Man tur bankas konti, dokumenti," par problēmjautājumiem saka Andris. Viņš arī plāno ārzemju ceļojumu. "Reizi gadā jau kaut kur jāaizbrauc ir. Pagājušajos gados uz Zviedriju braucu – esmu tur bijis jau sešas reizes," viņš stāsta.
Pērn Andris centies atkal apgūt lasīšanu un rakstītprasmi, taču šī iecere joprojām nav īstenojusies, un mācības pie privātskolotājas viņš pārtrauca. "Mēģināju, bet tas tiešām ir grūti pēc darba. Varbūt tagad atkal es atsākšu, jo tagad man mierīgāks laiks," saka Andris.