Saeima par novadu reformu lems 5. martā; Levitam savs redzējums  (77)

Saeimas Preses dienests informē, ka Administratīvi teritoriālās reformas komisija, strādājot pie Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta pielikuma par jaunveidojamajām novadu pašvaldībām sagatavošanas otrajam lasījumam, otrdien, 25. februārī, plānojusi noslēgt sarunas ar novadu pašvaldību vadītājiem.

Sēdē plānots lemt par jauna Saulkrastu novada izveidošanu, kurā apvienotu Saulkrastu un Sējas novadus un Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagastus, kā arī vērtēt pašvaldību viedokļus par Sēlijas novada izveidošanu un tā administratīvā centra noteikšanu. Tāpat deputāti lēmuši iepazīties ar Varakļānu novada pašvaldības iedzīvotāju viedokli par palikšanu Vidzemē (pie Madonas novada) vai pievienošanos Latgalei (pie Rēzeknes novada), kā arī vērtēt ierosinājumu Valkas pilsētai noteikt īpašu statusu.

Otrdien sēdē aicināti piedalīties pašvaldību vadītāji no Aizkraukles, Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Krimuldas, Krustpils, Limbažu, Neretas, Salas, Saulkrastu, Salacgrīvas, Sējas, Valkas, Varakļānu un Viesītes novadiem, kā arī Jēkabpils pilsētas domes.

Komisija iepriekš atbalstījusi lielāko daļu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājuma par jauno novadu teritorijām Pierīgas, Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales reģionos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pirmdien pēc valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja, ka koalīcijas izskatīja jautājumus, kas vēl palikuši pirms otrā lasījuma neizskatīti Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, kā arī saplānoja, kā koalīcija koordinēs darbu saistībā ar reformas likumprojekta izskatīšanu Saeimas plenārsēdē.

Patlaban tiek prognozēts, ka izskatīšana plenārsēdē varētu būt gara, jo iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumi, skaidroja ministrs.

"Sagaidāms, ka deputāti varētu vēlēties debatēt, tāpēc darbs jāsaplāno. Šī ir liela reforma, ar daudz politiskajām kaislībām un dažādiem koalīcijas un opozīcijas deputātu viedokļiem. Koalīcijas plāns paredz, ka otrdien Saeimas atbildīgā komisija pabeigs pirms otrā lasījuma izskatīt likumprojektu, jo nav nekā tāda, kas varētu aizkavēt darba pabeigšanu. Viss jau ir izrunāts. Tas nozīmē, ka 5. martā varētu būt likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā Saeimā. Prognozējam, ka varētu būt vajadzīgas vairākas dienas debatēm Saeimā, kā arī frakcijām laiku, lai šos jautājumus izrunātu," pastāstīja Pūce.

Tikmēr Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 24. februārī, ir nosūtījis vēstuli Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, kas izskata arī likumprojektu "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā", portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejā. Vēstulē Valsts prezidents vērš komisijas uzmanību uz nepieciešamiem likumprojekta pilnveidojumiem pirms otrā lasījuma, kā arī atsevišķiem plašākiem jautājumiem, kas skar Administratīvi teritoriālo reformu.

Levits uzsver, ka "vietējo pašvaldību domju vēlēšanām jāveicina pēc iespējas visaptveroša attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvniecība. Tādēļ nedrīkstētu tikt radīti priekšnoteikumi, kas faktiski varētu kavēt atsevišķu iedzīvotāju grupu interešu pārstāvēšanu vietējās pašvaldības līmenī".

Pēc Valsts prezidenta rakstītā, vietējām kopienām būtu saglabājamas tiesības ievēlēt savus priekšstāvjus, kuri varētu kārtot tieši vietējās kopienas jautājumus, lielākoties darbojoties sabiedriskā kārtā. "Administratīvi teritoriālās reformas gaitā būtu nepieciešams saglabāt vietējās kopienas, kam ir sava noteikta administratīva kompetence. Šādām vietējām kopienām jau ir arī gadsimtos nostiprināti kultūrvēsturiski apzīmējumi – pagasti un pilsētas (mazpilsētas). Tas dotu iespēju iedzīvotājiem risināt lokālos vietējās kopienas jautājumus tuvāk viņu dzīvesvietai, kā arī stiprinātu iedzīvotāju kultūrvēsturisko identitāti un piederības sajūtu konkrētai vietai," raksta prezidents.

Savukārt tās funkcijas, kurās vietējās kopienas mazā iedzīvotāju skaita dēļ nespētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus vai kuru īstenošanā nepieciešams plašāks reģionāls kopskats, pašsaprotami būtu nododamas pēc Administratīvi teritoriālās reformas izveidotajām republikas pilsētu un novadu pašvaldībām, uzskata Levits.

"Tādēļ Administratīvi teritoriālās reformas gaitā, būtu daudz detalizētāk regulējams kompetenču nošķiršanas jautājums starp vietējām kopienām un veidojamām republikas pilsētu un novadu pašvaldībām. Tas ļautu stiprināt pašvaldības un negrautu vietējo kopienu kultūrvēsturisko identitāti, piederības sajūtu savai kopienai un pilsonisko atbildību par savu tiešo apkaimi," sacīts vēstulē.

Papildus iepriekš minētajam jautājumam par vietējām kopienām Levits arī norāda, ka piederības un identitātes aspekti būtu vērā ņemami, arī lemjot par republikas pilsētu un novadu pašvaldību robežām reformas ieviešanā.

Būtisks prezidenta ierosinājums saistās ar vēlētāju apvienību iespējām startēt pašvaldību vēlēšanās. Valsts prezidents izsaka viedokli, ka "nav pieļaujams faktiski likvidēt vēlētāju apvienību tiesības iesniegt novada domes deputātu kandidātu sarakstus. Šāds likumdevēja lēmums mazinātu iedzīvotāju iespējas pārstāvēt savas intereses vietējās pašvaldībās un demokrātijas kvalitāti Latvijas sabiedrībā kopumā. Tā vietā rosinu tieši pretēji – paplašināt vēlētāju apvienību iespējas piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās, piešķirot tām tiesības iesniegt deputātu kandidātu sarakstus visās republikas pilsētās un novados pēc Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas".

Pamatojot vēlētāju apvienību īpašo lomu un uzdevumus pašvaldībās, Levits akcentē, ka Latvijas demokrātiju un iedzīvotāju līdzdalību tikai stiprinātu tas, ka šādām vietējām aktīvām domubiedru kopām likumdevējs piešķirtu tiesības iesniegt arī deputātu kandidātu sarakstus republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās.

Rosinot likuma grozījumu, Valsts prezidents aicina vēlētāju apvienībām piešķirt tiesības iesniegt republikas pilsētas domes un novada domes deputātu kandidātu sarakstus arī republikas pilsētās un novados, kur iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000. Levits arī rosina, ka vēlētāju apvienībai, lai iesniegtu sarakstu, būtu jāsavāc 1 % parakstu no attiecīgās pašvaldības vēlētāju kopskaita.

Valsts prezidents vēstulē arī iesaka pārdomāt tādu balsošanas modeli, kas dotu vēlētājiem tiesības balsot ne vien par konkrētu sarakstu, bet arī individuāli par jebkuru no visos sarakstos izvirzītajiem kandidātiem, jo "pašvaldībās kandidātu personības ir vairāk pazīstamas un tāds modelis dotu vēlētājiem lielāku ietekmi uz rezultātiem".

Vēstulē Saeimai Valsts prezidents uzsver, ka noteikti atbalsta Administratīvi teritoriālo reformu, tomēr būtu vēlams, lai visas reformas detaļas būtu noslīpētas un lai Administratīvi teritoriālā reforma ne tikai palielinātu veidojamo pašvaldību jaudīgumu un to sniegto pakalpojumu kvalitāti, bet arī stiprinātu demokrātiju un identitāti.

Jau ziņots, ka pašvaldību reforma paredzēta, lai līdz 2021. gadam izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā plānots izveidot 39 pašvaldības.