Dienā, kad stājies spēkā Rīgas domes atlaišanas likums un izsludinātas ārkārtas domes vēlēšanas 25. aprīlī, Saeimas "Saskaņas" frakcijas deputāti, izmantojot likumā piešķirtās tiesības, iesnieguši Satversmes tiesā pieteikumu ierosināt lietu par Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta 2. punkta atzīšanu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam un par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža, "Delfi" uzzināja frakcijā.
Minētā likuma 1. panta 1. punkts par domes atlaišanas pamatu min domes rīcībnespēju, kas pats par sevi ir pamats domes atlaišanai. Šobrīd nav strīda par domes neatlaišanu kā tādu. "Saskaņas" deputāti apstrīd tikai to pamatojumu, kas norāda uz pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Pašreizējā sasaukuma Rīgas domes darbībās, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas funkciju, nav iespējams konstatēt atkārtotu Satversmes, likumu vai Ministru kabineta noteikumu pārkāpumu, vai arī tiesas sprieduma nepildīšanu, līdz ar to nav šāda likumā noteikta pamata Rīgas domes atlaišanai, uzskata deputāti. "Līdz ar to minētais pamatojums kalpo "bezkompromisu tiesiskuma" koalīcijas politiski voluntāram uzstādījumam – par jebkādu cenu atlaist Rīgas domi," uzsver frakcija.
"Saskaņas" deputāti uzskata, ka likuma pieņemšanas procesā ir rupji pārkāpts labas likumdošanas princips, jo nav vērtēti iesaistīto institūciju un ekspertu viedokļi, līdz ar to nav bijis pat mēģinājums noskaidrot reālu pārkāpumu pastāvēšanu.
Vienlaikus nav ievērots pašvaldības princips un demokrātijas princips, jo pašvaldības dome, kas ir Rīgas iedzīvotāju interešu pārstāvības institūcija, nav iesaistīta tai svarīgu jautājumu izlemšanā. Savukārt attiecību risināšanā ar pašvaldības domi likumdevējs ir izvēlējies nesamērīgu līdzekli, uzskata frakcijas pārstāvji.
"Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam un tā būtu atzīstama par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža.
Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, savukārt Satversmes 101. pants paredz, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu," vēsta frakcija.
Jau ziņots, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izsludinājusi ārkārtas pašvaldības vēlēšanas Rīgā, un tās notiks šā gada 25. aprīlī.
Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā otrdien, 25. februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
