Otrdien Ministru kabinets, izskatot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par eID karti kā derīgu personu apliecinošu dokumentu Saeimas vēlēšanās", atbalstīja risinājumu, kas paredz, ka personas apliecību izmantošana Saeimas vēlēšanās tiek īstenota, ieviešot elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru. VARAM plāno, ka tuvākajā laikā tiks sagatavoti un pieņemti nepieciešamie grozījumi likumos, lai nākamgad sāktu darbu pie sistēmas izstrādes un 2022. gada Saeimas vēlēšanās jau varētu balsot bez papīra reģistrācijas lapām iecirkņos un zīmogiem pasēs. Iespēja brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni vēlēšanu dienā tiek saglabāta.
Valdība pieņēma lēmumu turpināt darbu pie tiešsaistes reģistra veidošanas pēc nelielas diskusijas ar Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvjiem, kuri par drošāku risinājumu ārkārtas gadījumā uzskatīja citu piedāvāto variantu. Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vienīgais neatbalstīja VARAM ieteikto variantu un pauda bažas par vēlēšanu drošību "melnā scenārija" gadījumā vēlēšanu dienā, ja būtu nopietni traucējumi tiešsaistes reģistra darbībai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) žurnālistiem pastāstīja, ka arvien vairāk cilvēku pases vietā izmanto kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu eID karti, kas viņiem sarežģī piedalīšanos Saeimas vēlēšanās, jo līdz šim bija jāizņem speciāla vēlētāja apliecība. Nākamo Saeimas vēlēšanu laikā tādu cilvēku varētu būt jau ap 200 tūkstošiem.
VARAM piedāvāja trīs iespējamos risinājumus un ieteica valdībai atbalstīt vēlētāju reģistra veidošanu.
Pūce ieskicēja, ka dzīvē tas izpaudīsies tā, ka vēlētājs ienāks vēlēšanu iecirknī ar pasi vai eID karti, kur dokuments tiks noskanēts arī mobilās aplikācijas starpniecību, kas sazināsies ar elektronisko vēlētāju reģistru, kurā tiek gūts apstiprinājums, ka šis cilvēks ir tiesīgs piedalīties vēlēšanās un vēl nav nobalsojis citā iecirknī. Tālāk seko jau parastā kārtība ar papīra biļetenu izsniegšanu un vēlēšanu procedūru. "Zīmogi pasē būs beigušies," uzsvēra Pūce.
Pēc ministra teiktā, šādas sistēmas ieviešana un mobilo viedtālruņu noma dokumentu nolasīšanai izmaksātu vairāk nekā 900 000 eiro. Darbinieku skaits vēlēšanu iecirkņos nemazinātos, bet šāda sistēma varētu paātrināt darbu iecirkņos, it īpaši ārvalstīs, kur mēdz veidoties rindas iecirkņos. Pūce uzskata, ka tiešsaistes reģistra ieviešana veicinās vēlētāju aktīvāku dalību vēlēšanās.
Pūce apliecināja, ka īpaši tiks domāts par datu un ierīču drošību, tādēļ pat neatbildēja uz jautājumu, vai vēlētāju reģistrā datus pārbaudīs fiziskas personas, vai tas notiks tikai automatizēti. Ministrs pastāstīja, ka ierīču noma izmaksās lētāk nekā speciālu datoru iegāde katrām vēlēšanām, jo būtu jāpērk 1000 datoru.
Problēmas izmantot eID karti vēlētājiem rodas tikai Saeimas vēlēšanās, jo pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsošana notiek pēc reģistra konkrētos iecirkņos. Saeimas vēlēšanās iespējams balsot jebkurā iecirknī, saņemot atzīmi par balsošanu pasē vai vēlētāja apliecībā. Elektroniskā tiešsaistes reģistra ieviešana ļautu atteikties no pašreizējās manuālās reģistrēšanas sistēmas arī pašvaldību vēlēšanās un EP vēlēšanās. Jauno modeli varēs izmantot arī likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" paredzētajos balsošanas gadījumos.
VARAM konceptuālajā ziņojumā valdībai piedāvāja trīs risinājumus. Pirmais risinājums paredz, ka eID karšu izmantošana Saeimas vēlēšanās tiek īstenota, ieviešot elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru, kurā tiek izdarīta atzīme par personas dalību vēlēšanās, līdz ar to arī atbilstoša, vienota un droša tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu.
Saskaņā ar otro risinājumu vēlētāju uzskaitei vēlēšanās tiktu lietoti iepriekš izveidoti vēlētāju saraksti, līdz ar ko vēlētājs ir reģistrēts balsošanai noteiktā vēlēšanu iecirknī. Izmantojot vēlētāju datu apmaiņas lietojumprogrammu un saziņu starp vēlēšanu iecirkņiem pieprasījuma un atbildes formā, ir iespējama iecirkņa maiņa.
Trešais risinājums paredzēja līdzšinējās vēlēšanu kārtības saglabāšanu, mainot tikai vēlētāja apliecības saņemšanas kārtību, t.i. apliecība vēlētājam, kura rīcībā nav derīgas pases, bet ir eID karte, tiek nosūtīta ierakstītā vēstulē uz deklarētās dzīvesvietas adresi.
VARAM atgādina, ka atbilstoši līdzšinējai vēlētāju reģistrācijas kārtībai, vēlētājs nevar piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja tā rīcībā vienīgais personu apliecinošais dokuments ir eID karte. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem, šādu personu skaits 13. Saeimas vēlēšanās bija vairāk nekā 62 000. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar VARAM virzītajiem grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā eID karte ir noteikta kā obligāts personu apliecinošs dokuments no 2023. gada 1. janvāra, prognozētais personu skaits, kuru rīcībā ir vienīgi eID karte, uz 14. Saeimas vēlēšanām var sasniegt aptuveni 200 000.
2014.un 2018. gadā notikušajās Saeimas vēlēšanās eID karšu īpašnieki varēja pieteikties uz īpaši izgatavotu vēlētāju apliecību, tomēr šim risinājumam bija vairāki trūkumi, kas samazināja vēlētāju aktivitāti, to skaitā radīja papildu administratīvo slogu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!