Lielākie e-veselības uzturēšanas izaicinājumi šobrīd ir personāla mainība, cilvēkresursu trūkums un sistēmas tehnoloģiskā sadrumstalotība, portālu "Delfi" informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Sintija Gulbe.
Gulbe informēja, ka šobrīd e-veselību uztur trīs darbinieki. Tās darbība tiek nodrošināta, izmantojot piecas dažādas datubāzes (Oracle, Microsoft SQL, Mongo DB, MySQL, PostgresSQL), četras virtualizācijas platformas (Oracle VM, Hyper-V, VMware) Linux (produkcijā 112 serveri) un Windows (produkcijā 100 serveri), kā arī tiek izmantota konteineru platforma (docker).
E-veselība ir kļuvusi par neatsveramu ikdienas sastāvdaļu ne vien ārstniecības personām, bet arī pacientiem, tāpēc NVD aicina iepazīties ar e-veselības sistēmas 1. un 2. kārtas izstrādei izlietoto finansējuma apmēru un datiem par sistēmas lietošanas paradumiem.
E-veselība ir viena no lielākajām valsts informācijas sistēmām Latvijā, kuras prognozētais lietotāju skaits, kas saņem astoņus pakalpojumu veidus, pašlaik ir 510 500 (500 000 – pacienti, 8000 – ārsti, 2500 – farmaceiti), skaidroja NVD.
2019. gadā e-veselībā kopumā izrakstīti vairāk nekā 13,7 miljoni e-recepšu, no kurām aptiekā atprečotas vairāk nekā 12,6 miljoni e-recepšu.
Pērn e-veselībā atvērtas un noslēgtas vairāk nekā miljons e-darbnespējas lapas.
E-veselības 1. un 2. kārtas projektiem faktiski izlietotā finansējuma apmērs – 14,5 miljoni eiro (ieskaitot PVN).
NVD norādīja, ka publiskajā telpā pieejamā informācija par e-veselības 1. un 2. kārtā izlietotajiem finanšu līdzekļiem var atšķirties, jo līdz šim pausti dažādi dati, piemēram, izmaksas ar PVN, bez PVN, iekļaujot darba samaksu u.c. Latvijas līdzfinansējums sastāda 30 % no kopējām projekta izmaksām.
E-veselības 3. kārtas projekta ietvaros līdz 2021. gada decembrim tika plānots īstenot divus projektus – "Veselības nozares informācijas sistēmu (reģistri) modernizācija, attīstība un integrācija ar e-veselības informācijas sistēmu" un "Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas tālāka pilnveidošana, sasaistot to ar personas identifikāciju". Katra projekta budžets – 5 miljoni eiro.
Patlaban nolemts e-veselības 3. kārtas projektu "Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas tālāka pilnveidošana, sasaistot to ar personas identifikāciju" neattīstīt un koncentrēties uz e-veselības sistēmas veiktspējas uzlabošanu, norādīja NVD.
Jau ziņots, ka Veselības ministrija (VM) visu uzmanību veltīs jau esošajiem e-veselības pakalpojumiem un pieņēmusi lēmumu neattīstīt tās nākamo kārtu, tā iepriekš preses brīfingā medijiem paziņoja veselības ministre llze Viņķele (AP).
VM virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu, kurā paredzēts atteikties no tās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu daļas, kura ir paredzēta jau esošo e-veselības funkcionalitāšu turpmākai attīstībai.
Jau vēstīts, ka pēdējā mēneša laikā, papildus paredzamiem traucējumiem plānveida uzlabošanas darbu dēļ, novēroti vairāki neplānoti traucējumi, kuri negatīvi ietekmē veselības aprūpes speciālistu darbu un pacientu iespējas saņemt tiem nepieciešamos pakalpojumus.
Februārī tika piedzīvota ilgākā e-veselības dīkstāve – sistēma nedarbojās vairāk nekā diennakti, tajā nebija iespējams ne atvērt ne noslēgt darbnespējas lapas, kā arī izrakstīt e-receptes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
