Latvija panākusi ievērojamu progresu finanšu sektora nostiprināšanā, uzsver Dombrovskis  (52)

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis uzsvēris, ka labā ziņa ir tāda, ka nelīdzsvarotība Eiropas Savienībā samazinās. "Dalībvalstīm būtu jāizmanto šī pozitīvā tendence. Tām jāturpina reformas, lai mūsu ekonomiku veidotu nākotnes prasībām atbilstošu. Tām jāsamazina parāds, jāpalielina ražīgums un jāveic pareizi ieguldījumi, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju uz ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku," pauda Dombrovskis.

Tāpat viņš slavēja valsts ievērojamo progresu, kas panākts finanšu sektora nostiprināšanā pret naudas atmazgāšanas riskiem. "Vērtējot vairāku gadu griezumā, Latvija kopumā ir ievērojusi ES fiskālos noteikumus – budžeta deficīts saglabājas neliels un valsts parāda līmenis procentos no IKP pakāpeniski samazinās. Taču, ekonomikas izaugsmei palēninoties, pieaug fiskālie riski – ieņēmumu pieaugums vairs nav gaidāms tik straujš kā iepriekšējos gados un, negatīvu pavērsienu gadījumā, ieņēmumu prognozes var nepiepildīties. Tādēļ Latvijai ir būtiski saglabāt piesardzību budžeta plānošanā, stiprinot ekonomikas noturību pret iespējamiem nākotnes riskiem," pauda Dombrovskis.

Ziņojumā par Latviju minēts, ka neraugoties uz investīciju samazināšanos, ekonomiskā aktivitāte joprojām ir stabila. Taču, lai gan galvenās reformas uz priekšu virzās labi, joprojām ir problemātiski nodrošināt, lai izaugsme nāktu par labu visiem sabiedrības slāņiem.

Tāpat tiek uzsvērts, ka darbaspēka piedāvājuma samazināšanos veicina strauju darbaspēku izmaksu pieaugumu, taču riski joprojām ir ierobežoti. Latvijas ienākumi uz vienu iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājusies par 22% un tā galvenais virzītājspēks bija ražīguma pieaugums. 2018. gadā tie bija tikai 69% no ES vidējā rādītāja, un tā ienākumu atšķirība ar ES joprojām ir spēcīgs emigrācijas virzītājspēks. Ziņojumā tiek uzsvērts, ka pastāvīgā konverģence joprojām ir Latvijai nozīmīga problēma gan iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanā, gan emigrācijas apturēšanā.

Tāpat tiek uzsvērts, ka ienākumu sadalījums Latvijā ir nevienlīdzīgāks nekā vidēji ES un situācija 2018. gadā ir pasliktinājusies.

Ziņojumā norāda, ka Latvijai ēnu ekonomikas apjoms ir samazinājies, bet tas joprojām ir liels salīdzinājumā ar citām ES valstīm. "Uzņēmumi, kas ir iesaistīti neoficiālā darbībā, neaug un pieķeršanas gadījumā ir gatavi slēgšanai. Bankas nevēlas izsniegt aizdevumus šādiem uzņēmumiem. Lai gan to īpatsvars samazinās, daudzi darbinieki joprojām ir daļēji vai pilnībā nedeklarēti un saskaras ar zemāku sociālo aizsardzību," teikts ziņojumā.

Zemais valsts ieņēmumu īpatsvars IKP ierobežo spēju finansēt publiskos izdevumus sociālajai aizsardzībai un veselības aprūpei, kas ir mazāki nekā citās valstīs, uzsvērts ziņojumā. Tāpat tiek norādīts, ka lai gan hipotekāros aizdevumus veicina valsts atbalsts, kopumā kredītu pieaugums joprojām ir zems.

Ziņojumā pausts, ka skolēnu sasniegumi pārsniedz ES vidējo rādītāju, tomēr pilsētu skolas uzrāda labākus rezultātus nekā lauku skolas. Valdība saskaras ar diviem uzdevumiem – racionalizēt lielo un neefektīvo skolu tīklu un atjaunot mācībspēkus, uzlabojot skolotāja profesijas pievilcību. Kā tiek norādīts ziņojumā, līdzšinējās reformas šajās jomās vēl nav devušas vēlamos uzlabojumus.

Tāpat ir ierobežoti tie pasākumi, lai novērstu augsto nabadzības vai sociālās atstumtības risku, bet iedzīvotāju sliktajai veselībai kā galvenais iemesls tiek minēts zems publisko izdevumu līmenis veselības aprūpei un neveselīga dzīvesveida izvēle.

Tiek uzsvērts, ka Latvija veic pasākumus, lai uzlabotu savas tiesu sistēmas efektivitāti un cīņu pret korupciju, tomēr publiskā iepirkuma kvalitātes uzlabošana joprojām ir problēma. Salīdzinājumā ar Eiropu korupcijas uztvere joprojām ir augsta, tāpat arī pastāv nepilnības attiecībā uz pretkorupcijas pasākumu īstenošanas pārraudzību.

Tāpat tiek uzsvērts, ka Latvija ir panākusi progresu 2019. gadā konkrētu adresētu ieteikumu īstenošanā. Ir samazināts nodokļu ķīlis, tiek veikti pasākumi, lai novērstu sociālo atstumtību, uzlabojot garantēto minimālo ienākumu, minimālās pensijas un ienākumu atbalstu personām ar invaliditāti, taču pabalstu adekvātums joprojām ir zems. Tāpat tiek slavēta valsts pārvaldes atbildības un efektivitātes uzlabošana, uzsākot teritoriālās pārvaldes reformu.

Šī gada ziņojumā pirmo reizi tiek padziļināti analizēti dalībvalstu galvenie klimata politikas izaicinājumi. Tajā pausts, ka Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu iedzīvotāju ir vienas no zemākajām ES. Tomēr lai sasniegtu 2030. gada mērķi attiecībā uz šīm emisijām, Latvijai būtu jāpārvar pašreizējā enerģijas patēriņa pieauguma tendence transporta un mājokļu nozarē.

Ziņojumā tiek prognozēts, ka Latvija sasniegs lielāko daļu no saviem 2020. gada mērķiem, izņemot investīcijas pētniecībā un izstrādē. Latvija sekmīgi virzoties uz lielāko daļu Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu ar lēnāku progresu veselības inovācijas un nevienlīdzības mazināšanas jomā.