Ivars savu atradumu salīdzinājis ar Igaunijā fiksētiem līdzīgiem indīgiem augiem, tāpēc pieņēmis, ka šis varētu būt kas līdzīgs.
Aplūkojot Ivara fotogrāfiju, Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja Lauma Miķelsone sliecas domāt, ka tas varētu būt indīgā velnarutka (latīņu valodā Cicuta virosa) saknenis.
"Protams, pēc fotogrāfijas viennozīmīgi teikt, ka tas ir indīgais velnarutks nevar, jo visvieglāk velnarutku noteikt ir, pārgriežot tā sakneni," Miķelsone skaidroja, ka tam raksturīgi tukši dobumi ar horizontālām starpsienām.
Pavasaros nereti izskalotus velnarutka sakneņus var redzēt upju krastos. Visdrīzāk, upe aiznesusi izskaloto saknei līdz jūrai, un tas nonācis pludmalē, pieļauj Miķelsone. Tā kā šobrīd augsne ir pārmitra, sakneņus viegli var izskalot no augsnes.
Velnarutks sastopams gandrīz visu ūdensteču krastos, skaidroja Miķelsone.
Indīgais velnarutks uzskatām par visindīgāko Latvijā sastopamo savvaļas augu. Visas tā daļas ir indīgas, jo īpaši saknenis.
Auga galvenā indīgā viela ir cikutotoksīns, kas visvairāk koncentrējas tieši sakneņos. Literatūrā tiek minēts, ka, apēdot velnarutka sakneņa daļu, nāve iestājas dažu stundu laikā.
Velnarutku nedrīkst ne tikai ēst, bet arī plūkt, jo cikutotoksīns cilvēka organismā var nonākt arī caur ādu, brīdināja Miķelsone.
Tikai, aplūkojot fotogrāfijas, noteikt, kāda auga saknenis šis ir, nav precīzi iespējams, portālam "Delfi" norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Maija Rēna.
Rēna skaidroja, ka tas var būt kāds ūdensaugs (kalme vai donis), bet tikpat labi arī indīgais velnarutks.
Indīgais velnarutks ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar līdz septiņus centimetrus resniem sakneņiem, tas sastopams ļoti bieži un aug mitrās, purvainās pļavās, purvos, grāvjos, upju un ezeru krastos.
Arī Rēna norādīja, ka pavasaros auga sakneņus bieži pēc ledus iešanas atrod Rīgas jūras līča piekrastē, kur tie nonāk pa lielākai daļai no upju attekām, kur indīgais velnarutks vietām bagātīgi sastopams.
Šis ir viens no Latvijā sastopamajiem indīgajiem augiem. Veselības traucējumus var radīt arī tādi augi kā melnā velnoga (Atropa bella-donna), četrlapu čūskoga (Paris quadrifolia), melnā naktene (Solanum nigrum) un citi, informēja Rēna.