Saeima ceturtdien, 5. martā, otrajā lasījumā sāks vētīt novadu reformas likumprojektu, bet no rīta pulcēšanos gan pie Saeimas, gan uz atsevišķiem reģionālajiem autoceļiem sola reformas pretinieki, preses konferencē žurnālistus informēja protesta iniciatori.
Pie Saeimas nama protests norisināsies no pulksten 8.30 līdz pulksten 9.30, kurā, kā apgalvo organizatori, plānota vismaz 200 cilvēku dalība.
Tāpat no pulksten 7.30 līdz pulksten 10 atsevišķu novadu iedzīvotāji pret reformu protestēs, pa valsts lielākajiem autoceļiem pārvietojoties ar smagās tehnikas vienībām.
Protesta koordinators Pēteris Dimants (Latvijas Zaļā partija) apgalvoja, ka protestu pret novadu reformu atbalsta 40 pašvaldības, no kurām aktīvi iesaistās 30 vietvaras.
Maršruti ir plānoti caur 20 novadiem un divām pilsētām, iesaistot aptuveni 400 smagās tehnikas vienības.
"Esam par to, lai būtu uzlabojumi, bet esam pret to, ka mums atņem tiesības paust savu viedokli un ka ar mums nerēķinās," skaidroja Dimants. Politiķis arī pārmeta ņirgāšanos no atbildīgās Saeimas komisijas puses, jo daļa tās locekļu, sēdē uzklausot pašvaldību pārstāvjus, atļaujas telefonos spēlēt spēlītes un lasīt žurnālus, tādējādi izrādot augstākā mēra necieņu.
Runājot par protesta norises formu, Dimants sacīja, ka smagā tehnika pa autoceļiem brauks ar aptuveni desmit kilometriem stundā, ieturot 50 metru atstarpi un izmantojot skaņas signālus.
Politiķis arī norādīja, ka šī ir gatavošanās nopietnākām akcijām, kad izmantotās tehnikas skaits var dubultoties vai pat trīskāršoties. "Esam gatavi Rīgā nakšņot, kurināt ugunskurus un vārīt zupas līdz brīdim, kad tiks apturēta administratīvi teritoriālā reforma," viņš piebilda.
Klātesošie pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka vietvaras nav pret pārmaiņām, bet tās iebilst procesam, kā norosinās reforma. Piemēram, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Blumbergs ("Latvijai un Ventspilij") sacīja, ka šeit nevar runāt par administratīvi teritoriālo reformu, bet gan par teritoriju pārzīmēšanu. Viņš arī pauda, ka viens no reformas mērķiem ir Zaļo un zemnieku savienības ietekmes mazināšana.
Savukārt Salacgrīvas novada mērs Dagnis Straubergs (LRA) aicināja neveidot priekšstatu, ka protestā piedalīsies tikai šauras grupas. "No Salacgrīvas būs zvejnieki, lauksaimniecības un meža tehnika, brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, dažādas sporta biedrības un citi," uzskaitīja Straubergs.
Uz "Delfi" jautājumu, vai smago tehniku plānots izmantot arī Rīgas teritorijā, Dimants atbildēja noraidoši. "No 400 vienībām vismaz 200 gribēja braukt uz Rīgu. Mēs lūdzām to nedarīt, cilvēki mūs sadzirdēja – 5. martā transporta vienības uz Rīgu nebrauks," sacīja politiķis.
Valsts policija (VP) norāda, ka protesta akcijās pret reformu iedzīvotāji ar vairākiem desmitiem smagās tehnikas vienību mēģinās apgrūtināt satiksmi, lēni pārvietojoties kolonnās pa vairākiem galvenajiem Latvijas autoceļiem.
Kolonnu kustība plānota lielākoties posmos uz autoceļa Rīga-Ventspils (A10), autoceļa Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) (A1) virzienā no Skultes apļa uz Saulkrastu apļa pusi, kā arī autoceļa Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (A8) virzienā no Elejas, skarot Jelgavas robežu un apli pie iebraukšanas Jelgavā.
Policija atgādina, ka visiem satiksmes dalībniekiem ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi. "Protesta akcijas dalībnieki nedrīkst radīt situāciju, ka starp kolonnā braucošajiem transportlīdzekļiem ir nepietiekama distance, kas liedz citiem satiksmes dalībniekiem drošos ceļa posmos veikt apdzīšanas manevru. Savukārt satiksmes dalībnieki, kuri dosies savās ikdienas gaitās vienlaicīgi ar protesta akcijas dalībniekiem, tiek aicināti pirms manevru veikšanas rūpīgi izvērtēt, vai tas ir droši, un neveikt agresīvus un nepārdomātus manevrus," norāda VP.
Savukārt trešdienas, 4. marta, pievakarē Strenču novadā notiks protesta akcija, ar lauksaimniecības un mežsaimniecības tehniku bloķējot tranzītielu, kas ved no Valmieras uz Valku.
"Delfi" jau ziņoja, ka atbilstoši Saeimas 2019. gada 21. martā dotajam uzdevumam VARAM sagatavoja likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" ar jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, kuru valdība apstiprināja pērnā gada 15. oktobrī, piedāvājot līdzšinējo 119 pašvaldību vietā veidot 39 vietvaras.
Saeima 7. novembrī likumprojektu konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā. Likumprojekta nodošana izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā paredzēta 5. martā. Paredzams, ka likumprojekta izskatīšana var prasīt vairākas dienas, jo ir iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumi.
Plānots, ka Saeima likumu pieņems līdz šī gada jūnijam, lai 2021. gadā jaunais pašvaldību iedalījums stātos spēkā un jaunās pašvaldību domes varētu darbu uzsākt nākamā gada 1. jūlijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
