Lai arī Saeima vēl pirms debašu sākuma lēma par runas laika saīsināšanu katram deputātam, priekšlikumu izskatīšanas ātrums ir gauss – no 316 priekšlikumiem izskatīti ir vien 20. Šādā tempā parlamentāriešiem var prasīt vismaz 15 dienas, lai ar likumprojektu tiktu galā.
Līdz šim būtiskākie pieņemtie lēmumi ir neatbalstīt novadu nosaukuma maiņu uz apriņķiem. Tāpat deputāti negaidīti un pretēji par reformu atbildīgās komisijas viedoklim lēma republikas pilsētas turpmāk pārdēvēt par lielajām pilsētām.
Saeima tāpat lēma atbalstīt likumprojektā ierakstīto, ka lielo pilsētu sarakstu veidos Rīga, Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Rēzekne. Atsevišķi parlamentārieši bija iesnieguši priekšlikumu šo sarakstu papildināt ar Jēkabpili, Jelgavu, Valmieru un Ventspili, bet vairākuma atbalstu šī ideja neguva.
Tāpat deputāti noraidīja Andra Kazinovska (JKP) priekšlikumu papildinātu administratīvo teritoriju loku, rosinot, ka valsts ir sadalāma piecos administratīvajos reģionos – Kurzemē, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Rīgā.
"Delfi" jau ziņoja, ka ceturtdien, 5. martā, Saeimas deputāti ķērās klāt pie novadu reformas likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā. Tas gan notika protestu pavadībā – gan pie Saeimas nama, gan uz atsevišķiem autoceļiem pulcējās reformas pretinieki.
Vēstīts, ka atbilstoši Saeimas 2019. gada 21. martā dotajam uzdevumam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavoja likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" ar jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, kuru valdība apstiprināja pērnā gada 15. oktobrī, piedāvājot līdzšinējo 119 pašvaldību vietā veidot 40 vietvaras.
Saeima 7. novembrī likumprojektu konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā. Paredzams, ka likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā var prasīt vairākas dienas, jo ir iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumi.
Plānots, ka Saeima likumu pieņems līdz šī gada jūnijam, lai 2021. gadā jaunais pašvaldību iedalījums stātos spēkā un jaunās pašvaldību domes varētu darbu uzsākt nākamā gada 1. jūlijā.