Piemēram, pacients ar elpošanas mazspēju vēršas slimnīcas uzņemšanas nodaļā un viņam paliek arvien sliktāk. Zināms, ka māsa nesen atgriezusies no slēpošanas kūrorta Ziemeļitālijā. Ārstiem operatīvi jāsaprot, vai tā ir jaunā koronovīrusa izraisītā saslimšana "Covid-19". Tas nav reāls gadījums Latvijā, tā ir simulācijas izspēle, kurai scenāriju izstrādājis Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs (MITC) ar "Covid-19" saslimušu pacienta atpazīšanai un rīcībai.
Paredzēts, ka mācības sākotnēji tiks īstenotas klīnisko universitātes slimnīcu uzņemšanas nodaļās, portāls "Delfi" uzzināja RSU.
"Covid-19" simulācijas scenārijs ir izstrādāts, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO), Eiropas un Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijas un līdzšinējo MITC pieredzi simulācijas scenāriju veidošanā un īstenošanā.
Simulācijas izspēles mērķis ir nodrošināt veselības aprūpes personāla sagatavotību "Covid-19" pacienta atpazīšanai un sagatavotību rīcībai, saskaroties ar šādu saslimšanas gadījumu. Galvenais ir palīdzēt pacientam, pasargāt citus un sevi no inficēšanās, kā arī novērst riskus infekcijas izplatībai.
"Simulācija kā metode paredz klīnisko prasmju apguvi un kompetences pilnveidi drošā un kontrolētā vidē. Simulācijā balstīta medicīnas izglītības pieeja īpaši piemērojama gadījumos, kad jāsagatavojas nestandarta situācijām. Domāju, ka jebkura slimnīca pasaulē šobrīd vienlaikus gan ir, gan arī nav gatava "Covid-19" pacientu uzņemšanai," norāda RSU MITC vadītāja Ieva Šlēziņa.
Proti, teorija un algoritmi ir zināmi, bet praksē virsroku var gūt emocijas un stress.
"Gadās, ka vajadzīgais aprīkojums atrodas citā nodaļā, vai kolēģu komunikācija norit ar pārpratumiem. Savlaicīga situācijas izspēle reālajā vidē, pēcapspriede jeb debrīfings var būtiski uzlabot ārstniecības iestādes gatavību reālai situācijai un padarīt ārstu un māsu komandas darbu saskaņotāku," skaidro Šlēziņa.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatrs un MITC klīnisko simulāciju instruktors docents Reinis Balmaks iepazīstina ar simulācijas norisi: ""Covid-19" simulācijas scenārija izspēles laikā vīrietis (pacients) ar elpošanas mazspēju vēršas slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Pacienta māsa nesen atgriezusies no slēpošanas kūrorta Ziemeļitālijā. Personālam nepieciešams atpazīt iespējamu "Covid-19" gadījumu, izolēt pacientu un veikt atbilstošos piesardzības pasākumus. Pacienta stāvoklis pasliktinās, parādās elpošanas mazspēja, un tiek piesaistīta slimnīcas intensīvās terapijas komanda. Simulētais pacients tiek nomainīts ar manekenu, un tad tiek veiktas nepieciešamās manipulācijas pacienta stabilizēšanai."
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvā dienesta infektoloģe Aija Vilde šīs mācības uzskata par lielisku iespēju pārbaudīt dzīvē, kā strādā algoritmi, un identificēt to, kur nepieciešami uzlabojumi.
"Esam priecīgi par RSU iniciatīvu reālajā slimnīcas vidē organizēt mācības "Covid-19" pacienta atpazīšanai un tālākai aprūpei. Slimnīcas ārsti ir atsaucīgi un labprāt iesaistās. Šādas simulētas mācības reālajā vidē ir būtiskas pacientu aprūpes kvalitātes paaugstināšanai un šajā gadījumā īpaši nozīmīgas, lai nepieļautu infekcijas tālāku izplatību stacionārā. Ceram uz turpmāku sadarbību ar MITC simulācijas centru" uzsver Vilde.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, kopš 29. janvāra uz "Covid-19" saslimšanu kopumā pārbaudīti 200 iedzīvotāji. No tiem viens izmeklējums – bijis pozitīvs, bet pārējie – negatīvi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.
PVO devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītājai slimībai. Tā nodēvēta par "Covid-19". Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma ir vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. "Covid-19" ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. "Covid-19" infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
