'Covid-19': Latvijas iedzīvotājiem lūdz neapmeklēt sešas valstis  (233)

Kariņš žurnālistiem atzina, ka labā ziņa ir tā, ka Latvijas institūciju stratēģija darbojas, jo nav neviens gadījums vēl konstatēts, kad slimība izplatījusies uz vietas Latvijā no cilvēka uz cilvēku. Tāpat nevienam nav konstatēta arī smaga saslimšanas forma. Kopumā apmēram 170 cilvēkiem noteikta karantīna.

"Galvenais, ko uzsveru, ka tā ir katra cilvēka individuālā atbildība sekot līdzi iestāžu rekomendācijām," sacīja Kariņš.

Premjers norādīja, ka ir noteiktas sešas valstis, uz kurām Latvijas iedzīvotājus lūdz nedoties, un 17 valstis, kuru apmeklējums būtu ļoti rūpīgi izvērtējams. "Aicinu jebkuru, jo nāk skolēnu brīvlaiks, aicinu vecākus domāt par saviem bērniem un neērtībām, ko radīsim pēc brīvdienām," sacīja premjers, norādot, ka, ja būs apmeklētas slimības smagāk skartās valstis, tad divas nedēļas karantīnā būs jāpavada gan vecākiem, gan bērniem.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pastāstīja, ka pirmdien nolemts informāciju par koronavīrusa izplatības ierobežošanu izplatīt iedzīvotājiem caur VID EDS, CSDD, kā arī e-klasi. Ministre teica, ka proaktīva skaidrošana ir joprojām iedarbīga taktika. "Šis ir laiks, kad katra cilvēka izvēle ietekmē viņa tuvākos cilvēkus, vecākus. Aicinu būt atbildīgiem. Turpināsim darīt to, ko esam labi darījuši līdz šim," teica ministre.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) žurnālistiem pastāstīja, ka nākamajā un aiznākamajā nedēļā gaidāmo skolēnu brīvdienu dēļ jau rīt ministrija sagatavos vēstuli skolām apzināt situāciju ar brīvlaika plāniem. Vecākiem būs jāsniedz informācija par plānotajiem ceļojumiem, un karantīnā būs jāatrodas pēc ceļošanas uz sešām īpaši vīrusa skartajām valstīm, kā arī pēc ceļošanas uz 17 valstīm valsts noteiktajā sarakstā gadījumos, ja parādās saslimšanas simptomi. Šuplinska pavēstīja, ka tiks apzinātas arī iespējas attālināti organizēt mācību procesu vajadzības gadījumā, kā arī par 2-4 nedēļām pagarināt mācību gadu.

"Tagad vecākiem jābūt atbildīgākiem un jādomā par brīvlaiku," sacīja ministre. Viņa norādīja, ka arī augstskolu un pētniecības iestāžu pārstāvjiem jādomā par konferenču apmeklēšanu un jāatceras, uz kurām valstīm nav ieteikts doties.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai sēdē ticis runāts arī par problēmām valsts ekonomikai, jo tūrisma nozare jau jūt slimības izplatīšanās ietekmi, Kariņš sacīja, ka tika uzklausīts LDDK ieskats par tūrisma nozares problēmām un ka Ekonomikas ministrija turpinās sekot līdzi, kādi atbalsta pasākumi būtu nepieciešami. "Te ir grūtais uzdevums līdzsvarot sabiedrības veselības un kopējās ekonomikas intereses. Tagad pirmajā vietā ir sabiedrības veselības intereses," sacīja Kariņš un atkārtoti uzsvēra cilvēkiem domāt par savu rīcību, kas var ietekmēt apkārt esošos.

Jau ziņots, ka pēdējās diennakts laikā veikti 22 izmeklējumi, kopā no 29. janvāra veikti 244 izmeklējumi uz aizdomām par "Covid-19" saslimšanu, Latvijā apstiprināti seši saslimšanas gadījumi.

2. martā Latvijā apstiprināts pirmais jaunā koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" saslimšanas gadījums. Saslimusī sieviete ieradusies Rīgā ar lidmašīnu no Minhenes, sākumā apmeklējot Milānu.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs teica, ka tā ir pasaules prakse – cilvēkiem ar vieglākiem šīs slimības simptomiem ļaut ārstēties mājās, lai nenoslogotu veselības aprūpes sistēmu un lai tā būtu gatava smagiem saslimšanas gadījumiem.
Savukārt Kariņš pastāstīja, ka Ārlietu ministrija un Satiksmes ministrija sazinās par rīcību situācijā, kad slēgti avioreisi uz daļu Itālijas, kurā var atrasties Latvijas iedzīvotāji.

Viņķele piebilda, ka tas ir Latvijas iedzīvotāju pienākums ievērot to valstu lēmumus, kurās viņi atrodas. Tas nozīmē, ka jāpaliek Itālijā, ja cilvēks atrodas vietā, no kuras noteikts izbraukšanas aizliegums. “Visus riskus indivīdam un uzņēmumiem neviena pasaules valsts nespēs nosegt,” piebilda ministre.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš otrdien, 10. martā, piedalīsies Eiropadomes sēdē, kas tiks organizēta videokonferences formātā, lai apspriestu koronavīrusa “Covid-19” izplatību un pasākumus slimības ierobežošanai.

Videokonferences laikā iecerēts apmainīties ar jaunāko informāciju par koronavīrusa izplatību un pasākumiem slimības ierobežošanai, tostarp ciešāku sadarbību Eiropas Savienības līmenī.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par "Covid-19". Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma ir vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. "Covid-19" ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. "Covid-19" infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.