Otrdien Saeima turpinās otrā lasījumā izskatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, par kuru pagājušā nedēļā Saeimas sēdē debatēja divas dienas pēc kārtas. Paredzams, ka darbu pie novadu reformas likumprojekta Saeima varētu turpināt turpmākās četras darba dienas šonedēļ, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija.
No sarunām kuluāros izriet arī pieļāvums, ka vēl trešajā jeb galīgajā lasījumā varētu tikt veiktas izmaiņas novadu un pilsētu sarakstā, turklāt daži koalīcijas partneri neoficiālās sarunās pauž viedokli, ka līdz galam nav droši, ka var paļauties uz koalīcijas vienotību visos ar novadu reformu saistītajos jautājumos. Valdošā koalīcija apņēmusies likumprojektu pieņemt līdz jūnijam, lai būtu skaidrība par pašvaldību nākotni gadu pirms pašvaldību vēlēšanām.
Pagājušā nedēļā, ceturtdien un piektdien, Saeimas opozīcijas pārstāvjiem aktīvi debatējot par priekšlikumiem, divās dienās tika izskatīti tikai 44 no 316 priekšlikumiem likumprojekta otrajam lasījumam. Saeimas sēdes laikā pēc valdošās koalīcijas ierosinājuma tika divreiz samazināts pieļaujamais debašu ilgums, taču otrās dienas noslēgumā ar daļas koalīcijas atbalstu tas atkal tika nedaudz pagarināts.
Balsojot par priekšlikumiem, pretrunas koalīcijā iezīmējās, piemēram, jautājumā par republikas pilsētu pārdēvēšanu par lielajām pilsētām. Koalīcijas domām daloties, ar opozīcijas atbalstu šis Aleksandra Kiršteina (NA) priekšlikums, kas atbildīgajā komisijā nebija guvis atbalstu, Saeimas plenārsēdē tika atbalstīts. Koalīcijas pārstāvju domas dalījās arī par Nacionālās apvienības priekšlikumu terminu "novads" likumprojektā aizstāt ar "apriņķis", kas gan neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Tāpat ar savu īpašu redzējumu par piecu reģionu izveidošanu un iekļaušanu šajā likumprojektā debatēs bija pamanāms deputāts Andris Kazinovskis (JKP).
Pirmdien valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmē tika turpināta diskusija par administratīvi teritoriālo reformu, pēc sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
"Īsumā varu teikt, ka tas process ir sarežģīts. Tas Saeimā tiek patlaban izskatīts otrajā lasījumā ļoti demokrātiskā procesā ar garām debatēm. Tas var patikt vai nepatikt, bet jebkurā gadījumā visi priekšlikumi tiek izskatīti. Esmu pārliecināts, ka valdības koalīcija un Saeima virzīsies uz priekšu un varēs pieņemt administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā būs mazāks pašvaldību skaits, būs naudīgākas pašvaldības, kuras spēs nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvākus pakalpojumus, īpaši izglītībā, veselības aprūpē, sociālajā jomā. Tas process iet un ies uz priekšu," sacīja Kariņš.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uz "Delfi" jautājumu, vai koalīcija ir vienojusies, ka turpmāk balsos vienoti par visiem priekšlikumiem, un vai nebūs pārsteigumi balsojumos par pilsētām un novadiem, atbildēja, ka pirmie balsojumi par teritorijām jau Saeimā ir notikuši pagājušā nedēļā par tā saukto republikas pilsētu sarakstu. Priekšlikumi ir izskatīti un koalīcija balsojusi ļoti vienprātīgi, atzina Pūce. "Protams, no malas Saeimā ir labāk redzamas plaisas, bet man šķita, ka šodien sarunās mēs tās plaisas esam aizlīmējuši un strādājam kopā," situāciju koalīcijā novērtēja Pūce.
Vienlaikus kuluāru sarunās daži koalīcijas pārstāvji atzīst, ka nav līdz galam droši par koalīcijas vienotību visos jautājumos novadu reformas sakarā. Tāpat tiek pieļauts, ka vēl trešajā lasījumā varētu tikt atkal "atvērts" jautājums par lielajām pilsētām, piemēram, Jelgavu, kuras neiekļaušana atsevišķo pilsētu sarakstā nav viegli izskaidrojama sabiedrībai. Pagaidām galīga vienošanās koalīcijā nav panākta par Strenču pilsētas likteni. Arī Valkas novada jautājums būs vēl apspriežams.
Patlaban likumprojekts paredz izveidot 40 pašvaldības esošo 119 vietā. Valdība iesniedza Saeimā likumprojektu par 39 pašvaldību izveidošanu, taču atbildīgā Saeimas komisija pēc NA ierosinājuma atbalstīja papildus vēl Saulkrastu novada veidošanu.
Jau ziņots, ka pērn martā Saeima lēma, ka "pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
