Saeimai otrdien ķeroties pie novadu reformas likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā turpinājuma, darbs dienas pirmajā pusē ritēja salīdzinoši raitāk par pagājušās nedēļas divām dienām, kad vienā dienā tika izskatīts 21 priekšlikums, bet otrā 23 priekšlikumi no kopējā skaita – 316. Trešajā debašu dienā triju stundu laikā līdz pusdienas pārtraukumam Saeima paspēja izskatīt jau 16 priekšlikumus, turklāt nesagādājot pārsteigumus balsojumos, kā tas bija dažkārt pagājušajā nedēļā. Otrdien rīta pusē Saeima atbalstīja priekšlikumus atbilstoši atbildīgajā komisijā lemtajam.
Saeimas raitākais darbs otrdien daļēji izskaidrojams ar piektdien panākto neoficiālo vienošanos starp valdošās koalīcijas un opozīcijas pārstāvjiem, garākam debašu laikam liekot pretī solījumu debatēt konstruktīvi.
Tāpēc otrdienas rītā pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems tribīnē kāpa tikai tad, kad norādīja uz JKP deputāta Jāņa Butāna aizrādījumu Viktoram Valainim (ZZS), ka tas kā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors lobē šīs organizācijas intereses.
Valainis, kurš ir arī ZZS mēra amata kandidāts Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, ir debašu rekordists, jo tribīnē kāpis teju pie visu priekšlikumu apspriešanas otrdien. Valainis, būdams aktīvs atbildīgās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas loceklis, iesniedzis arī virkni priekšlikumu likumprojektam, kuri gan negūst Saeimas vairākuma atbalstu.
Otrdien līdz valdības sēdes sākumam pusdienlaikā Saeimas debatēm klātienē sekoja arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), kurš gan neizmantoja tiesības uzrunāt Saeimu un iesaistīties debatēs, par spīti Valaiņa vairākkārtējiem aicinājumiem ministram pašam no tribīnes skaidrot ar reformu saistītos jautājumus.
Debatēs par otrdien rīta pusē skatītajiem priekšlikumiem opozīcijas pārstāvji gan izmantoja valdošās koalīcijas vājās vietas, ko tā radījusi, reformas gaitā pēc neskaidriem kritērijiem mainot sākotnējo ministrijas piedāvājumu, piemēram, republikas pilsētu skaita izmaiņas un lēmums izveidot Saulkrastu novadu, gan norādīja uz principiālām pretrunām, piemēram, uz lielu pilnvaru noteikšanu Ministru kabinetam, lemjot par administratīvo teritoriju robežu maiņām un citiem pašvaldību darbību nosakošiem jautājumiem.
ZZS deputāte Dana Reizniece-Ozola šādu situāciju tēlaini raksturoja, kā tādu, kurā pašvaldībām kā Ķencīšiem no "Mērnieku laikiem" būs jāiet ar dāvanām un jāmetas ceļos valdības priekšā. "Mērnieku laiku" līdzība no Saeimas tribīnes skanēja vairākas reizes, bet vienu reizi Valainis valdošajai koalīcijai pārmeta arī plānveida ekonomiku, autoritāru stilu un atgriešanos PSRS laikos.
Tā kā laikā starp pirmo un otro lasījumu valdības sagatavotais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts piedzīvojis būtiskas izmaiņas, tajā skaitā arī pēc pašas valdošās koalīcijas un ministru rosinājuma, "Saskaņas" deputāts Sergejs Dolgopolovs kritizēja likumprojektu kā nekvalitatīvu un ļoti pavirši sagatavotu.
Jau ziņots, ka patlaban likumprojekts paredz izveidot 40 pašvaldības esošo 119 vietā. Valdība iesniedza Saeimā likumprojektu par 39 pašvaldību izveidošanu, taču atbildīgā Saeimas komisija pēc NA ierosinājuma atbalstīja papildus vēl Saulkrastu novada veidošanu.
Pērn martā Saeima lēma, ka "pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
