Koalīcijas domām daloties, Ventspils un Jelgava tomēr netiek republikas pilsētu sarakstā  (119)

Saeimas darbs pie novadu reformas likumprojekta trešdien ritēja līdzīgi darba tempam otrdien, jo darba dienas laikā trešdien tika izskatīti 30 priekšlikumi. Kopumā otrajam lasījumam iesniegti 316 priekšlikumi. Līdz trešdienas darba dienas beigām no tiem izskatīti 111 priekšlikumi.

Pilnas četras dienas debatējot par vienu likumprojektu, Saeima ir radījusi jaunu precedentu un apsteigusi iepriekš uzstādītos likumprojektu izskatīšanas ilguma rekordus. Darbu pie tā dēvētās novadu reformas Saeima turpinās ceturtdien pulksten 9.

Likumprojekta pielikuma sākumā ir republikas pilsētu saraksts ar piecām pilsētām – Rīgu, Jūrmalu, Daugavpili, Rēzekni, Liepāju, kuram vairāki deputāti vēlējās pievienot arī Ventspili, Jelgavu un Jēkabpili. Atbildīgajā Administratīvi teritoriālās reformas komisijā pirms otrā lasījuma notika debates par republikas pilsētu saraksta paplašināšanu, taču neviens no šādiem priekšlikumiem nebija guvis komisijas atbalstu.

Saeimas sēdē, skatot pašvaldību sarakstu, kā pirmais tika izskatīts Nacionālās apvienības deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums pievienot Ventspili republikas pilsētu sarakstam, tādējādi novēršot pašreizējās Ventspils pilsētas un esošā Ventspils novada apvienošanu vienā novadā, pret ko iebilduši arī abu pašvaldību iedzīvotāji un domes.

Indriksones priekšlikums ar balsojumu Saeimā tika noraidīts, tomēr balsojuma rezultāts liecināja par viedokļu dažādību valdošajā koalīcijā, jo līdz ar opozīcijas pārstāvjiem par šo priekšlikumu nobalsoja pieci NA deputāti – Indriksone, Raivis Dzintars, Jānis Iesalnieks, Janīna Kursīte-Pakule, Edmunds Teirumnieks, kā arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas pārstāvis Andris Kazinovskis. Balsojumā atturējās Jānis Dombrava (NA).

Gandrīz stundu debatējot par šo vienu Indriksones priekšlikumu, kurš atbildīgajā komisijā nebija guvis vairākuma atbalstu, par republikas pilsētas statusu un neapvienošanu ar blakus esošo novadu iestājās gan tieši ar pilsētu saistīti deputāti, gan tieši nesaistīti. Ventspilnieks Jānis Vucāns (ZZS) lūdza likvidēt netaisnību, ka Ventspils nav lielo pilsētu sarakstā. Savukārt ventspilnieks Gundars Daudze (ZZS) skaidroja, ka nesaskan Ventspils pilsētas un Ventspils novada profili, jo tā ir industriāla ostas pilsēta, bet novadā dominē mežsaimniecība un lauksaimniecība.

Daudze norādīja, ka, tos apvienojot, iedzīvotāju skaitu veidos trīs ceturtdaļas no pilsētas un viena no laukiem, kā arī jaunajā domē prevalēs pilsētas pārstāvji un tiks konfrontētas intereses laukos un pilsētās. Apvienošanas lēmumu Daudze raksturoja kā koalīcijas politiski voluntāru lēmumu bez pamatojuma un norādīja, ka joprojām nav valdības un atbildīgās komisijas skaidrojuma par to, ar ko Rēzekne atšķiras no Jelgavas un Ventspils. Tomēr kā pašu galveno argumentu pret apvienošanu Daudze nosauca faktu, ka abu pašvaldību iedzīvotāju vairākums ir "pret".

Arī "Saskaņas" pārstāvis Sergejs Dolgopolovs aicināja labot valdības kļūdu un atbalstīt šo priekšlikumu. Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura dzimusi Kuldīgā, bet studējusi un strādājusi Ventspilī, kā būtiskus argumentus Ventspils republikas pilsētas statusa saglabāšanai uzskaitīja tās ekonomiskos rādītājus, kas ir labāki nekā citās pilsētu sarakstā esošajās pilsētās.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa atzina, ka saskatījusi kaut kādu loģiku Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājumā saglabāt tikai Rīgu un Jūrmalu kā republikas pilsētas, bet tagad piedāvātajā "hibrīdveidojumā ar piecām pilsētām" loģiku neredzot, vien vēlmi atriebties ar Ventspili saistītajam Aivaram Lembergam.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP) paskaidroja, ka nav runa par atriebību ZZS, jo ir citas ZZS vadītas pašvaldības, kas netiek apvienotas. Taču no saimnieciskās perspektīvas ir labi diversificēt attīstību, tāpēc Jelgavas un Ventspils novadi pievienojami attiecīgajām pilsētām, lai turpmāk varētu labāk pretendēt uz Eiropas Savienības fondu finansējuma.

Deputāte Ilze Indriksone (NA) gan sacīja, ka nākotne nav tikai globalizācijā un kosmopolītismā, bet arī tradicionālajās vērtībās un Latvijas laukos. Ventspils novada iedzīvotāji ir pelnījuši, lai uzklausa viņu bažas par to, ka apvienotajā pašvaldībā viņi nebūs pietiekami pārstāvēti, uzskata Indriksone, norādot, ka ekonomiskā attīstība vien nevar būr virsmērķis, svarīga ir arī kultūra un sociālā joma.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits prognozēja, ka Satversmes tiesa šī jaunā novada veidošanu pret iedzīvotāju gribu atzīs par spēkā neesošu. Savā uzrunā ironizējot Šmits Lembergu salīdzināja ar sātanu un par to izpelnījās Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) aizrādījumu par deputātu Ētikas kodeksa pārkāpumu, pret ko gan iebilda opozīcijas pārs.

Deputāts Aldis Gobzems sacīja, ka, ja apvieno Ventspili ar blakus esošo novadu, tad tas jādara arī ar citām līdzīga izmēra pašvaldībām kā, piemēram, Rēzekne. Armands Krauze (ZZS) norādīja uz objektīvu kritēriju trūkumu patlaban piedāvātajā piecu pilsētu sarakstā, piemēram, tādu kā iedzīvotāju skaits. Vjačeslavs Dombrovskis (S) debatēs pārmeta koalīcijai, ka "jūs mūs saucat par pretvalstisku spēku", bet paši liedz Ventspilij republikas pilsētas statusu.

Līdzīgus priekšlikumus par Ventspils saglabāšanu republikas pilsētu sarakstā bija iesnieguši arī Viktors Vailainis (ZZS) un Māris Kučinskis (ZZS). Arī par tiem turpinājās debates, lai gan priekšlikumi nebija balsojami, jo identisks priekšlikums iepriekš tika noraidīts.

Pēc priekšlikuma par Ventspili izskatīšanas Saeima ķērās pie divu ZZS deputātu priekšlikumiem iekļaut Jelgavu republikas pilsētu sarakstā. Valainis debatēs par Jelgavas iekļaušanu republikas pilsētas sarakstā sacīja, ka tā vienmēr bijusi ļoti svarīga pilsēta ar ļoti plašu ietekmes areālu. "Tā ir industriāla pilsēta un zinātnes centrs, tā ir visas Zemgales dzinējspēks un centrs. Tā ir divas reizes lielāka par Rēzekni," Jelgavu raksturoja Valainis.

Linda Liepiņa atgādināja, ka Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada un Ozolnieku novada apvienošana vienā jaunā pašvaldībā pretēji iedzīvotāju un pašvaldību iebildumiem, visticamāk, tiks apstrīdēta Satversmes tiesā.

Gobzems debatēs atgādināja, ka Jelgava ir viena no izcilākajām pilsētām Latvijā, tā ir bijusi Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta, kā arī rokgrupas "Prāta vētra" dzimtā pilsēta.

Ilmārs Dūrītis (AP) skaidroja, ka apkārtējie novadi jau ir ļoti intgerēti ar Jelgavu, tādēļ apvienošana ir loģiski un ekonomiski efektīva. Viņš arī kritizēja Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes, kas izmanto pašvaldības resursus, aicinot iedzīvotājus parakstīties pret Jelgavas apvienošanu ar novadiem.

Reizniece-Ozola, pieminot Dūrīša argumentu par novadu iedzīvotāju darbu Jelgavā, ieteica uzreiz pievienot visu Latviju Rīgai, uz kuru cilvēki brauc strādāt no visiem Latvijas reģioniem.

Daniels Pavļuts (AP) pārmeta kolēģiem opozīcijā, ka tie pārspīlē situāciju, kas radīsies, ja Jelgava nebūs lielo pilsētu sarakstā. Pavļuts sacīja, ka no kolēģu teiktā var secināt, ka Jelgava pēc reformas tiktu noslaucīta no zemes virsmas kā pēc kara, kas neatbilst patiesībai.

Sašutumā par koalīcijas rīcību Didzis Šmits citēja kādas dziesmas vārdus, lai gaudo suns un šajā namā iesper zibens, un izpelnījās Mūrnieces aizrādījumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), kurš Saeimas darbam trešdien sekoja klātienē, debatēs norādīja, ka netiek piešķirts vai noteikts kāds īpašs republikas pilsētas statuss lielajām pilsētām, bet tas ir tikai raksturojums pilsētai, kurai nav lauku teritoriju. Ministrs deputātiem arī skaidroja principus, kā valdība veidoja novadu reformas piedāvājumu.

Dzimis un audzis jelgavnieks Valainis gan solīja, ka darīs visu, lai Jelgava būtu lielo pilsētu sarakstā.

Priekšlikums par Jelgavas iekļaušanu tika noraidīts, tomēr balsojums parādīja atšķirīgus viedokļus koalīcijas iekšienē. Par Jelgavas pievienošanu republikas pilsētu sarakstam nobalsoja arī Andris Kazinovskis (JKP) un NA deputāti – Raivis Dzintars, Aleksandrs Kiršteins, Edvīns Šnore, bet atturējās virkne NA un "Jaunās Vienotības" deputātu.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas kuluāros tiek pieļauts, ka trešajā lasījumā varētu tikt atkal "atvērts" jautājums par lielajām pilsētām, piemēram, Jelgavu, kuras neiekļaušana atsevišķo pilsētu sarakstā nav viegli izskaidrojama sabiedrībai.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem 2019. gada sākumā iedzīvotāju skaits Latvijas lielākajās bija – Rīgā 632 614, Daugavpilī 82 604, Liepājā 68 945, Jelgavā 55 972, Jūrmalā 49 325, Ventspilī 34 377, Rēzeknē 27 820.

Trešdien Saeima arī atbalstīja vairākus otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus. Tajā skaitā tādu, kas paredz, ka, lai nodrošinātu administratīvi teritoriālas reformas mērķu sasniegšanu, pēc 2021. gada 1. jūlija Daugavpils pilsētas pašvaldība ar Daugavpils novada pašvaldību, Liepājas pilsētas pašvaldība ar Lejaskurzemes novada pašvaldību un Rēzeknes pilsētas pašvaldība ar Rēzeknes novada pašvaldību izveido kopīgu investīciju plānu un kopīgas sadarbības institūcijas šādās jomās – teritorijas attīstības un investīciju plānošana, izglītības pārvaldes darbības organizēšana un kopīgas atkritumu apsaimniekošanas organizēšana.

Saeima arī lēma, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādās likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai.

Tāpat atbalstīts priekšlikums, ka Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. decembrim sagatavo un iesniedz Saeimai koncepciju par kultūrvēsturisko novadu ilgtspējīgas attīstības un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas attīstības atbalstu.

"Delfi" jau ziņoja, ka, pagājušā nedēļā, ceturtdien un piektdien, Saeimas opozīcijas pārstāvjiem aktīvi debatējot par priekšlikumiem, divās dienās tika izskatīti tikai 44 no 316 priekšlikumiem likumprojekta otrajam lasījumam. Saeimas sēdes laikā pēc valdošās koalīcijas ierosinājuma tika divreiz samazināts pieļaujamais debašu ilgums, taču otrās dienas noslēgumā ar daļas koalīcijas atbalstu tas atkal tika nedaudz pagarināts.

Balsojot par priekšlikumiem, pretrunas koalīcijā iezīmējās, piemēram, jautājumā par republikas pilsētu pārdēvēšanu par lielajām pilsētām. Koalīcijas domām daloties, ar opozīcijas atbalstu šis Aleksandra Kiršteina (NA) priekšlikums, kas atbildīgajā komisijā nebija guvis atbalstu, Saeimas plenārsēdē tika atbalstīts. Koalīcijas pārstāvju domas dalījās arī par Nacionālās apvienības priekšlikumu terminu "novads" likumprojektā aizstāt ar "apriņķis", kas gan neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Tāpat ar savu īpašu redzējumu par piecu reģionu izveidošanu un iekļaušanu šajā likumprojektā debatēs bija pamanāms deputāts Andris Kazinovskis (JKP).

Vienlaikus tajā pašā dienā Saeimas vairākums apstiprināja republikas pilsētu sarakstu, iekļaujot tajā Rīgu, Jūrmalu, Daugavpili, Liepāju un Rēzekni.

Saeimai otrdien ķeroties pie novadu reformas likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā turpinājuma, darbs dienas pirmajā pusē ritēja salīdzinoši raitāk par pagājušās nedēļas divām dienām, kad vienā dienā tika izskatīts 21 priekšlikums, bet otrā 23 priekšlikumi no kopējā skaita – 316. Trešajā debašu dienā triju stundu laikā līdz pusdienas pārtraukumam Saeima paspēja izskatīt jau 16 priekšlikumus, turklāt nesagādājot pārsteigumus balsojumos, kā tas bija dažkārt pagājušajā nedēļā. Otrdien rīta pusē Saeima atbalstīja priekšlikumus atbilstoši atbildīgajā komisijā lemtajam.

Otrdien Saeima, trešo dienu turpinot darbu pie Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta otrā lasījuma, nolēma papildināt likumprojektu ar pantu, kas paredz valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai izveidot administratīvos reģionus, kuru statusu un darbības nosacījumus regulēs atsevišķs likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pirms šī lēmuma pieņemšanas no Saeimas tribīnes solīja, ka tas nozīmē no 2021. gada jūlija Latvijā ieviest jaunu pārvaldības līmeni un ka attiecīgais likumprojekts rudenī tiks iesniegts Saeimā.

Patlaban likumprojekts paredz izveidot 40 pašvaldības esošo 119 vietā. Valdība iesniedza Saeimā likumprojektu par 39 pašvaldību izveidošanu, taču atbildīgā Saeimas komisija pēc NA ierosinājuma atbalstīja papildus vēl Saulkrastu novada veidošanu.

Jau ziņots, ka pērn martā Saeima lēma, ka "pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām".