Jau vēstīts, ka Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā bija viens jautājums, proti, par ārkārtējas situācijas izsludināšanu Latvijā, portāls "Delfi" uzzināja parlamenta preses dienestā.
Deputāts Viktors Valainis (ZZS) debatēs aicināja Ekonomikas ministriju veidot ciešāku komunikācijas kanālu par uzņēmumu darbību, jo ir neziņa un vairāki uzņēmumi jau de facto apturējuši darbību.
Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) deputātus detalizēti informēja, kādi un kāpēc tieši tādi valdības lēmumi pieņemti. "Mūsu testēšanas jaudas pietiekamas," teica Vinķele. Ministre aicināja nesmieties par aicinājumu mazgāt rokas un opozīcijas pārstāvjiem pārdomāt savu uzvedību sociālajos tīklos un vairāk popularizēt speciālistu ieteikumus higiēnai.
"Apliecinu, ka situācija tiek kontrolēta, un ārkārtējā situācija ļauj valdībai reaģēt operatīvāk," teica Viņķele. Ministre paziņoja, ka speciālistu jau lēmuši šorīt par pacientu uzņemšanas kārtības maiņu slimnīcās. Viņa aicināja ķildas nolikt pie malas un palīdzēt sabiedrībai tikt galā ar bīstamās slimības pandēmiju.
Ministre arī aicināja atturēties no aicinājumiem pandēmijas dēļ atlikt sen nepieciešamu reformu īstenošanu. Šie izteikumi raisīja skaļus opozīcijas protestus.
Daniels Pavļuts (AP) situācija valstī salīdzināja ar kaut ko līdzīgu kara gadījumam un uzsvēra, ka būs jāpieņem vēl citi ierobežojošie pasākumi. "Vienlaikus mums jārūpējas par to, lai vīrusu nesaķertu Latvijas ekonomika," sacīja Pavļuts.
Jūlija Stepaņenko teica, ka ir jādomā par pasažieru datu iegūšanu, lai kontrolētu, kāda kustība uz valsts robežas. "Mēs esam 100 deputāti, kam vienādas pilnvaras un saprašana," sacīja deputāte, aicinot neignorēt opozīciju.
Deputāts Aldis Gobzems teica: "Mīļie cilvēki, nestāviet garajās rindās, jo tā ir vīrusu koncentrēšanās vieta." Gobzems aicināja Saeimu iet brīvdienās līdz Lieldienām, jo Saeimas namā pulcējas liels skaits cilvēku. Deputāts aicināja neizpirkt tualetes papīru, bet atbalstīt vietējos uzņēmējus, neatprasot naudu par nesaņemtajiem pakalpojumiem.
Mediju Gobzems skubināja nelikt "tos drausmīgos virsrakstus", bet tautu aicināja atbalstīt "Air Baltic" un tagad pirkt aviobiļetes ceļojumiem pēc pusgada.
"Vakar vakarā man bija karsts telefons no uzņēmējiem, kam mazi bērni," debatēs sacīja Uldis Augulis (ZZS), aicinot koalīciju atmest politiskās ambīcijas un augstprātību un vairāk sadarboties ar opozīciju un skaidrot sabiedrībai situāciju.
Boriss Cilevičs (S) slavēja ārstus par pašaizliedzību un aicina viņus neaizmirst, kad būs jālemj par algu paaugstināšanu mediķiem. Viņa kolēģis Sergejs Dolgopolovs (S) aicināja apsvērt atjaunot Satversmes 81. pantu, kas ļautu Ministru kabinetam rīkoties operatīvāk un pieņemt būtiskus lēmumus Saeimas prombūtnē. Deputāts atbalsta ideju izsludināt Saeimā garākas pavasara brīvdienas, kā arī ātrāk tikt galā ar novadu reformas izskatīšanu.
Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piekrita Pavļuta idejai, ka jāprasa EK atļauja palielināt budžeta deficītu un izmantot fiskālās rezerves, bet Evija Papule (S) aicināja sasaukt nākamnedēļ Saeimas atbildīgās komisijas sēdi, jo patlaban vēl nav skaidrs, kas notiks pēc skolēnu garajām brīvdienām.
IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) deputātiem stāstīja, ka ministrija joprojām apsver visas iespējas, kā bērniem nodrošināt mācības attālināti. Ministre Ilga Šuplinska šodien noturēs videokonferenci ar skolu direktoriem un pašvaldību pārstāvjiem.
Uzstājoties debatēs, Mārtiņš Bondars (AP) citēja ASV politiķi Donaldu Ramsfeldu, ka ir zināmi zināmie, zināmie nezināmiem un nezināmie nezināmie apstākļi. "Mēs esam zināmo nezināmo," priekšā. Viņš piekrīt Dolgopolovam, ka jāatjauno Satversmes 81. pants un Saeimai jādodas brīvdienās, sanākot tikai vajadzības gadījumā. "Mēs paši esam vēsts," par Saeimas piemēru saka Bondars.
Viktors Valainis (ZZS) aicināja Ekonomikas ministriju veidot ciešāku komunikācijas kanālu par uzņēmumu darbību, jo ir neziņa un vairāki uzņēmumi jau de facto apturējuši darbību.
Portālam "Delfi" no neoficiāliem avotiem zināms, ka Saeimas opozīcija drīzumā lems par to, ka atsauc savus priekšlikumus otrajam lasījumam novadu reformas likumprojektam, lai to varētu ātri pieņemt.
Uz tādu rīcību deputātus mudina ārkārtējā situācija valstī.
Jau ziņots, ka ceturtdien visā Latvijā saistībā ar "Covid-19" izplatīšanos izsludināta ārkārtas situācija, kas būs spēkā līdz Lieldienām.
Tāpat ceturtdien paplašināts "Covid-19" skarto valstu saraksts, uz kurām ir attiecināti īpaši piesardzības pasākumi.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par "Covid-19". Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. "Covid-19" ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. "Covid-19" infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.