No piektdienas klīniskās universitātes slimnīcas mazina savu darba intensitāti un tām ir tiesības neveikt tādas plānveida operācijas, kuras nevis dzīvības glābjošas, bet dzīves kvalitāti uzlabojošas, piemēram, pēc traumām. Tā mērķis ir audzēt lielo slimnīcu gatavību "Covid-19" pacientiem, kad viņiem būs nepieciešama ārstēšanās stacionārā.
Šādu lēmumu šodien, 13. martā, pieņēma Valsts operatīvās medicīniskās komisija (VOMK).
Lielās slimnīcas noteikti nemazinās dzīvību glābjošo operāciju skaitu, turpinās pacientiem nodrošināt terapijas nepārtrauktību, piemēram, ķīmijterapiju, piektdien preses konferencē uzsvēra Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Paredzams arī, ka kopumā salīdzinoši retākos gadījumos neatliekamās palīdzības brigādes pacientus nogādās slimnīcās.
"Ja šobrīd ir vairāk ir gadījumu, kad Neatliekamās medicīniskās palīdzība dienests (NMPD) aizved pacientu uz slimnīcu vērtēšanai, tad tagad būs vairāk gadījumu, kad pacients tiks atstāts mājās. Pacienta ģimenes ārstam NMPD paziņos, ka pacients atstāts mājās, bet, pasliktinoties situācijai, pacients atkal sazināsies ar NMPD, palīdzība tiks viennozīmīgi sniegta un viņu nogādā ārstniecības iestādē," skaidroja Mūrmane-Umbraško.
No nākamās pirmdienas vairāk pacientu arī pārvedīs uz vietējām slimnīcām. "Pacientam, pabeidzot akūto ārstēšanu, slimnīcas iesaistīs NMPD un pacientus pārvedīs pacientu uz zemāka līmeņa ārstniecības iestādi. Būs gadījumi, kad pacienti būs pārvesti varbūt uz slimnīcu, kas nav ļoti tuvu viņa reģionam, kad šī ir situācija, kad nevaram atļauties diskutēt, ka slimnīcas ir tālu no mājām, un pacienti protestēs pret pārvešanu. Lai mazinātu slodzi uz lielajām universitātes slimnīcām, pieņēmām lēmumu, ka būs gadījumi, kad pacienti tiks pārvesti, piemēram, no Rīgas uz Ogri vai no Rīgas pārvesti uz Jūrmalas slimnīcu," stāstīja VM valsts sekretāre.
Mērķis ir atslogot lielās slimnīcas, lai tās būtu sagatavotas "Covid-19" pacientiem.
Aizdomās par jauno koronavīrusu aizvadītajā diennaktī izmeklēti 76 pacienti, apstiprināti divi jauni "Covid-19" saslimšanas gadījumi. Vienā gadījumā cilvēks inficējās, kontaktējoties ar ģimenes locekli, otrā gadījumā inficēšanās notika ceļojuma laikā uz Franciju.
Līdz šim Latvijā kopā izmeklētas 408 personas ar aizdomām par Covid-19 infekciju, apstiprināti 17 "Covid-19" infekcijas gadījumi
Kā skaidro Veselības ministrijā, lēmums nozīmē, ka paaugstinātās gatavības režīmā, klīniskās universitātes slimnīcas nesamazina dzīvību glābjošās operācijas, kā arī saglabā pakalpojumus, kuriem nepieciešams nodrošināt terapijas nepārtrauktību (tai skaitā hematoloģija, ķīmijterapija un orgānu aizstājējterapija), sniegšanu. Pārējos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcas samazinās, īpaši dzīves kvalitātes uzlabošanas operācijas (piemēram, operācijas pēc traumām).
Tāpat, lai būtu iespējams nodrošināt pacientu ar "Covid-19" uzņemšanu universitātes slimnīcās, mainīta hospitalizācijas kārtība. Attiecīgi pacientus vairāk novirzīs uz zemāka līmeņa ārstniecības iestādēm, kā arī pacienti, kuriem, tiek pabeigta akūta ārstēšana universitātes slimnīcā, tiks pārvesti uz reģionālajām un lokālajām daudzprofilu slimnīcām.
Šajā gadījumā maksa par to netiks iekasēta. Tas ļaus samazināt noslodzi lielajām slimnīcām. Tāpat būs gadījumi, kad NMPD mediķi pieņems lēmumu sazināties ar ģimenes ārstu, lai pacienta ārstēšanu nodrošinātu mājās.
Veselības ministrija ir vienojusies ar Centrālo laboratoriju un E.Gulbja laboratoriju, kurās arī varēs veikt valsts apmaksātas analīzes un analīžu paraugu pārbaudi, ja persona būs atgriezusies no "Covid-19" skartajām teritorijām un būs saslimšanas simptomi.
Tāpat kā iepriekš, ja cilvēks ir atgriezies no "Covid-19" skartajām teritorijām un parādās saslimšanas simptomi, ir jāzvana 113 un dispečeri sniegs konkrētas norādes rīcībai. Savukārt, ja ir jautājumi par COVID-19, personām jāzvana uz Slimību profilakses un kontroles centra informatīvo tālruni 67387661.
Analīzes šajā punktā nodot varēs doties tikai tad, ja pacients iepriekš būs piezvanījis uz ārkārtas tālruni 113, kur izvērtēs pacienta stāvokli un būs pieņemts lēmums par iespēju veikt analīzes mobilajā punktā. Lai mazinātu slimības izplatības risku, bez iepriekšējas pieteikšanās un bez saslimšanas simptomiem uz analīžu nodošanas punktu doties nedrīkst. Tas nozīmē, ka analīzes šajā punktā veic tikai tām personām, kuras ir atgriezušās no "Covid-19" skartajām valstīm un ir saslimšanas simptomi un iepriekš ir piezvanīts 113.
Savukārt Valsts asinsdonoru centra (VADC) direktore Egita Pole uzsvēra, ka dienests savu darbu turpina, tāpēc veseli cilvēki ir aicināti turpināt ziedot asinis. Viņa aicināja arī pašvaldības un uzņēmumus neatteikt VADC izbraukuma vizītes, jo būtiski ir uzturēt nepieciešamo asins komponentu krājumu īpaši gatavojoties lielākam saslimstības pieaugumam, kad krājumu papildināšana var būt apgrūtināta.
Jau ziņots, ka ceturtdien visā Latvijā saistībā ar "Covid-19" izplatīšanos izsludināta ārkārtas situācija, kas būs spēkā līdz Lieldienām.
Tāpat ceturtdien paplašināts "Covid-19" skarto valstu saraksts, uz kurām ir attiecināti īpaši piesardzības pasākumi.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par "Covid-19". Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. "Covid-19" ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. "Covid-19" infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
