Ārlietu ministrija (ĀM) darīs visu iespējamo, lai sniegtu atbalstu Latvijas valstspiederīgajiem pēc 17.marta, kad stāsies spēkā valdības noteiktie ierobežojumi starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Ministrs aicina apzināties, ka, ņemot vērā ārkārtas situāciju un citu valstu ierobežojumus, tas prasīs laiku un nebūs vienkārši. "Mēs intensīvi strādājam pie risinājumiem," uzsvēris ministrs.
Ministrs skaidro, ka Latvijas valstpiederīgie var atgriezties Latvijā jebkurā laikā, lai gan tas nebūs vienkārši. "Tiem, kas jautā, kāpēc vajag divas diennaktis, lai slēgtu starptautisko satiksmi, atbilde ir, lai dotu minimāli iespējamo laiku atgriezties tiem, kas ceļā vai var samainīt lidojumu laikus. Tiem, kas uzskata, ka laiks ir par īsu, lai paspētu to izdarīt, diemžēl - nav iespējams garāks periods pandēmijas izplatības dēļ, šī tomēr ir ārkārtas situācija," uzsver ministrs.
Viņš sola, ka tiks darīts viss, lai sniegtu informatīvu un konsulāru atbalstu Latvijas valstspiederīgajiem. Ministrs uzsver, ka jau pašlaik mobilizēti papildus ministrijas resursi informācijas sniegšanai un visa veida atbalstam. Vēstniecības darbojas un darbosies maksimāli, bet ministrs lūdz ņemt vērā, ka pašlaik daudzas Eiropas valstis veic plašus bezprecedenta pasākumus koronavīrusa pandēmijas apkarošanai - no karantīnas pasākumiem līdz robežu un satiksmes slēgšanai.
"Tas nozīmē, ka nebūs iespējams uzreiz sniegt konsulāro palīdzību vai kādu tūliņ nogādātu mājup, organizēt individuālu vai kolektīvu atgriešanos dažās dienās. Es jau esmu saziņā ar saviem kolēģiem par sadarbību un daudzas valstis meklē risinājumus un veidus, kā kooperēties," informē Rinkēvičs.
Ministrs arī atgādina, ka satiksmes ministram ir tiesības atļaut izdarīt izņēmumus uz starptautisko pasažieru pārvadājumu izpildi.
"Šajā ārkārtējā situācijā daudzi no jums ir satraukti, dusmīgi un bēdīgi. Es jūs ļoti labi saprotu! Es jau tagad atvainojos, ja kādam uzreiz neizdosies sazināties pa konsulārās palīdzības tālruni vai vēstniecību, iespējams nevarēsim uzreiz palīdzēt un atrisināt problēmas," pauž ministrs, vēlreiz uzsverot, ka Latvijas diplomātiskais un konsulārais dienests dara un darīs visu Latvijas iedzīvotāju labā.
"Ļoti gribas cerēt, ka šis trakais periods ātri beigsies, negantnieku koronavīrusu savaldīsim un dzīve atgriezīsies normālās sliedēs, bet par to visiem kopā vēl jāpacīnās," noslēdza ministrs.
Jau vēstīts, ka piektdien visā Latvijā spēkā stājas plaši ierobežojumi, kas saistīti ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija valstī izsludināta saistībā ar "Covid-19" izplatību un būs spēkā līdz 14.aprīlim ar mērķi ierobežot infekcijas izplatību.
Sestdien valdība un Krīzes vadības padome sanāca, lai lemtu par papildu ierobežojošu pasākumu nepieciešamību. "Covid-19" izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šī gada 17. marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14. aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.
Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.
Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.
Kariņš arī uzsvēra, ka politiķi rūpīgi seko "Covid-19" izplatībai un notikumiem Eiropā un pasaulē. "Šodien sanācām kopā, lai nedaudz pastiprinātu sabiedrības aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis ir palielināt sociālo distancēšanos, lai samazinātu iespējamību cilvēkiem saslimt," teica Kariņš.
ES sauszemes ārējā robeža ir Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robeža. Savukārt ostā vai lidostā ārējā robeža ir ar jebkuru valsti ārpus ES.
Arī citas Eiropas valstis ir slēgušas savas robežas ārvalstniekiem vai grasās to darīt, kā izņēmumu nosakot kravu pārvadājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
