Kas katram jāzina par ārkārtējo situāciju – ko nolēma valdība  (233)

Ārkārtējā situācija ir spēkā līdz 14. aprīlim. Sākotnējais rīkojums divreiz precizēts – 13. un 14. martā, tāpēc "Delfi" piedāvā lasītājiem iepazīties ar Ministru kabineta rīkojuma saturu pilnībā.

Aicinām rūpīgi iepazīties ar rīkojuma saturu, kā arī sekot līdzi atbildīgo iestāžu lēmumiem un informācijai, kas tiek pieņemti un izplatīti ārkārtējas situācijas pasākumu īstenošanai.

Izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot "Covid-19" izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā.

Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

Noteikt atbildīgās institūcijas atbilstoši kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām.

Rīkojumā noteikts:

Valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti;

Pirmsskolas izglītības iestādēm un iestādēm, kas nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojumu, jānodrošina dežūrgrupu darbība, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pirmsskolas pakalpojumu sniegšanu vecākiem, kas paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu. Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, noteikt, ka vecākiem reizi nedēļā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav pēdējo 14 dienu periodā bijuši ārvalstīs un nav bijuši kontaktā ar "Covid-19" saslimušajiem vai kontaktpersonām, un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu;

Pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti. Pārtraukt valsts centralizēto pārbaudījumu darbu norisi, nodrošinot svešvalodu eksāmenu norisi laikposmā no 2020. gada 12. maija līdz 15. maijam;

Pārtraukt visa veida izglītības procesu klātienes formā īstenošanu ārpus izglītības iestādēm, tai skaitā pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi);

Atcelt un aizliegt neatkarīgi no to apmeklētāju skaita visus sabiedrībai publiski pieejamos svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumus (tajā skaitā naktsklubos un diskotēkās), sapulces, gājienus un piketus (atbilstoši likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" minētajām definīcijām), reliģiskās darbības veikšanu pulcējoties.

Ierobežot neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus. Noteikt, ka kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks ir ne ilgāks kā līdz pulksten 23;

Tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz "Covid-19" skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētajai informācijai;

Iespēju robežās atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz "Covid-19" skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētajai informācijai;

Nodrošināt, lai darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai (atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 477 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība"), netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem;

Ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījuma vietām ierobežot apmeklējumus iestādē trešajām personām, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai;

Var tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam, t.sk., paredzot iespēju noteikt notiesāto pirmstermiņa atbrīvošanas procedūru, ko veic ieslodzījuma vietas un Valsts probācijas dienests, kā arī noteikt tās izpildes termiņu pagarinājumu;

Aicināt fiziskas personas atturēties no ārvalstu braucieniem.

Personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no "Covid-19" skartās valsts vai teritorijas, jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tai skaitā:

14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas novērot savu veselības stāvokli, divas reizes dienā (no rīta un vakarā) mērot ķermeņa temperatūru;

Nekavējoties zvanīt 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi);

Jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām. Šīs prasības neattiecas uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri atgriežas no darba braucieniem un komandējumiem, ja viņiem nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un viņi nav atzīti par kontaktpersonām;

Novērot savu veselības stāvokli;

Nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, cenšoties samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, neapmeklēt publiskas vietas, institūcijas un nedoties privātās vizītēs u. c.);

Uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu;

Pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei izmantot kādu no šādām iespējām:

Piegādi mājoklī, izvairoties no kontakta ar piegādātāju;

Pārtikas vai preču piegādi ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm;

Lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku;

Ja nav citu risinājumu, veikalu apmeklēt ar medicīnisko masku stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, ievērojot 2 metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu.

Valdība lēmusi:

Atļaut kapitālsabiedrībās, kurās Veselības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu personām, kuras nav ārstniecības personas, kā arī Veselības ministrijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts ieņēmumu dienesta, Aizsardzības ministrijas resora un Ārlietu ministrijas ierēdņiem un darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Veselības ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem";

Atļaut valsts kapitālsabiedrībām, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Nodrošinājuma valsts aģentūrai, Valsts policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts robežsardzei, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, Valsts ieņēmumu dienestam, Ārlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijas resoram nepiemērot Publisko iepirkumu likumu iegādēm (precēm un pakalpojumiem), kas nepieciešamas "Covid-19" uzliesmojuma izplatības ierobežošanai, ārstniecībai un šo pasākumu organizēšanai. Ministrijām veikt uzskaiti par minēto iegāžu apmaksai nepieciešamajiem papildu finanšu līdzekļiem un pieprasīt tos no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem";

Atbildīgajām ministrijām atjaunot valsts materiālās rezerves un organizēt papildu preču iegādi valsts drošības un veselības pasākumu īstenošanai, ja nepieciešams, pārsniedzot valsts materiālo rezervju nomenklatūrā noteiktos apjomus. Ministrijām veikt uzskaiti par minēto iegāžu apmaksai nepieciešamajiem papildus finanšu līdzekļiem un pieprasīt tos no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Valdība lēmusi:

Ar 2020. gada 17. martu atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu. Satiksmes ministram atļaut izdarīt izņēmumus attiecībā uz starptautisko pasažieru pārvadājumu izpildi. Satiksmes ministrs pieņem lēmumu pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas;

Ar 2020. gada 17. martu aizliegt personu un transportlīdzekļu pārvietošanos caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus. Iekšlietu ministram un ārlietu ministram atļaut izdarīt izņēmumus attiecībā uz personu un transportlīdzekļu pārvietošanos;

Atļaut Latvijas Republikas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika, atgriezties Latvijas Republikā caur šajā rīkojumā minētajām robežšķērsošanas vietām;

Atļaut ārzemniekiem izceļot no Latvijas Republikas caur šajā rīkojumā minētajām robežšķērsošanas vietām;

Atļaut ārvalstu diplomātiem, kas strādā Latvijā, kā arī personām, kas ierodas Latvijā humānu apsvērumu dēļ un valsts interešu nodrošināšanai, ieceļot Latvijas Republikā un izceļot no Latvijas Republikas caur šajā rīkojumā minētajām robežšķērsošanas vietām;

Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs neizsniegt īstermiņa un ilgtermiņa vīzas ieceļošanai Latvijā, kamēr pastāv ārkārtējā situācija.

Valdība noteikusi, ka:

Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar tirgotājiem ieviest pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās;

Gadījumos, kad netiek ievēroti šajā rīkojumā noteiktie pasākumi, tiek piemērota atbilstoša administratīvā vai kriminālā atbildība;

Uzņēmumiem primāri nodrošināt pārtikas, zāļu, pirmās nepieciešamības preču un to ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādi vietējā tirgus vajadzībām.

Valdība lēmusi, ka:

Ministru kabineta sēdes var tik organizētas attālināti vai aptaujas kārtībā, izmantojot videokonferences, konferences zvanu, kā arī izmantojot citus informācijas tehnoloģijas rīkus saskaņā ar Ministru prezidenta noteikto kārtību;

Augstākās tiesas priekšsēdētājs, konsultējoties ar apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, var noteikt kārtību un nosacījumus, kādā nozīmētās tiesas sēdes atliek vai neizskata vai citādi ierobežo tiesvedības procesus, kas ir saistīti ar mutvārdu tiesas procesu norisi visās Latvijas Republikas tiesās;

Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Zvērinātu notāru padome var noteikt ierobežojumus vai lemt par apmeklētāju pieņemšanas klātienē pārtraukšanu zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru prakses vietās.

Ministru kabinetā nolemts:

Pasākumus finansēt no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020. gadam", kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets;

Noteikt, ka likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir attiecīgās nozaru ministrijas, kuras apkopo un iesniedz Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu,

Valsts kancelejai saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.