"Rindā stāvam jau no pulksten 12 dienā šodien, tā ir nekustīga, apgriezties nav iespējams," saka Andrejs, atkārtoti sazvanīts ap 21.30 pirmdien vakarā. "Mums arī joprojām neviens nekādu informāciju nav sniedzis, tikai, cik mamma vai draugi piezvana, ka esot medijos par prāmja iespēju. Nākamais jautājums, kā nopirkt, kad nopirkt biļetes? Dzirdējām, ka pirmais reiss jau ir izpārdots. Un, vai prāmis nebūs īstā koronavīrusa perēkļa vieta?"
Mārtiņš, kurš arī teju visu dienu pavadījis mašīnu rindā, portālam "Delfi" pastāstīja, ka viena mikroautobusa un dažu vieglo mašīnu šoferi, kuri esot no Lietuvas, vakarā arī nobloķējuši tiltu, līdz ar to uz prāmi nemaz nav iespējams tikt. Viņi neticot, ka būs vietas uz prāmja, jo mašīnu ir daudz, un norāda, ka tika piemānīti ar konvoja solījumiem. "Tika solīts konvojs, visi aizpildīja anketas, nosūtīja savus datus. Tad izrādījās, ka konvoja nebūs, bet visi jau bija atbraukuši. Poļu satiksme, vieglās un smagās mašīnas, tika laista, pārējie no Baltijas valstīm, arī Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas netika laisti. Pēc tam paziņoja, ka laidīs, sākumā mikroautobusus. Pēc tam klīda ziņas, ka mikroautobusi kaut kur Polijā aiz robežas apturēti, bet nezinu, vai tā patiesība. Rezultātā, jā, tika nobloķēts tilts ar automašīnām," paskaidro Mārtiņš.
ĀM pirmdienas vakarā ap pulksten 21 "Delfi" apstiprināja, ka biļetes uz pirmo prāmja reisu ir izpirktas, uz klāja ir vieta 50 automašīnām, un tuvākajā laikā būs informācija par nākamajiem reisiem. "Skaidri zināms, ka viens reiss būs ceturtdien," stāsta ĀM preses sekretārs Jānis Beķeris. Autovadītājiem viņš iesaka sekot līdzi ĀM paziņojumiem sociālajos tīklos. Kopumā ceļā uz Latviju šobrīd esot apmēram 250 automašīnas ar aptuveni 550 valsts piederīgajiem.
ĀM pēc pulksten 23 publicēja informāciju, ka tiks nodrošināti kopumā trīs prāmju reisi iedzīvotāju atgādāšanai uz Liepāju. Šie prāmji aties no Trāvemindes.
"Kāpēc mums bija šāda vilcināšanās? Tāpēc, ka mēs līdz pēdējam centāmies panākt atļauju, ka vieglās automašīnas ceļos pa sauszemi, taču tādas atļaujas diemžēl nav, un vienošanās ar Polijas pusi paredz, ka vieglās automašīnas ceļos ar prāmi. Negribējām uzreiz cilvēkus sūtīt projām no pierobežas, jo tad, lai, ja izdotos vienoties, viņiem nav uzreiz jābrauc atpakaļ," stāsta Beķeris. Šobrīd mašīnu rindā stāvētāji arī netiek uz veikalu pēc ēdiena, "tur kur beidzas korķis, neļauj tur doties, pa bāni skraidīt."
Polija savas robežas slēdza naktī uz 15. martu, taču, kā pēcāk vēstīja ĀM, ar Poliju panākta vienošanās par īpašu Baltijas valstu transportlīdzekļu kolonnas izveidi, lai tie cilvēki, kas vēlas nokļūt mājās, varētu šķērsot Polijas robežu.
"Lieta tāda, ka man lidmašīnas biļetes bija nopirktas no Amsterdamas uz Rīgu šīs nedēļas otrā pusē. Kad (sestdien – red.) paziņoja, ka būs atcelti reisi un slēgta lidosta, mans tēvs nolēma izbraukt no Rīgas un atbraukt man pakaļ ar mašīnu. Mēs pa taisno devāmies uz Vācijas un Polijas robežu (Frankfurtē pie Oderas)," tā aizsākās Andreja stāsts.
Aizvadītajā naktī no pulksten 1 līdz 5 viņi izstāvējuši četrarpus stundu garu rindu, kad tikuši līdz šai robežai, viņiem izmērīta temperatūra. "Viss labi, pabraucām vēl nedaudz uz priekšu un tad mūs brutāli pagrieza atpakaļ. Polijas iestādes teica, ka nav skaidrojuma, cikos kas notiks, tāpēc bez kādiem paskaidrojumiem: brauciet atpakaļ uz Vāciju," stāsta Andrejs. Autostāvvietās un vairākās "kabatās" robežas tuvumā viņi redzējuši daudzas mašīnas ar Latvijas un Lietuvas numuriem, parunājuši ar šoferiem. Izrādījās, ka daži no viņiem gaida jau no svētdienas rīta.
Pirms dienas Andrejs ar tēvu aizpildījuši un nosūtījuši Polijas konsulārajai daļai visus nepieciešamos dokumentus, kur bija jānorāda mašīnas numurs, dati par pasažieriem. "Arī visos medijos bija teikts, ka ir sarunāts, ka mūs konvojēs. Bet praksē nekas no tā pagaidām nenotiek. Līdz septiņiem rītā vajadzēja visiem iesniegt informāciju par sevi, līdz pulksten 9 vajadzēja būt paziņojumam. Mēs stāvējām, gaidījām kādu ziņojumu un konvoju, tad paklīda ierosinājums doties visiem kopā uz robežu taisīt protestu, nostāties ceļā, pieprasīt risinājumu," pēcpusdienā portālam "Delfi" vēstīja Andrejs.
Abi ar tēvu centušies pārbaudīt, vai tā nav kāda provokācija, un piezvanījuši uz ĀM. "Atbildēja tiešiem vārdiem: "malači, malači!" Man bija tāds: "nopietni?"" Tomēr beigās viņi nolēma doties vairāku simtu mašīnu plūsmā uz protesta vietu, un tagad tur ir "iestrēguši."
Pirmdienas pēcpusdiena arī neiztika bez konfliktsituācijām autovadītāju vidū. "Tā kā trūkst informācijas, daudzi šoferi no Latvijas un Lietuvas izkāpa no mašīnām, gāja runāt ar robežsardzi. Sanākuši, viņi nobloķēja ceļu, un ar to bija neapmierināti poļi un daži vācieši. Viņi izkāpa no saviem smagajiem un arī vieglajām mašīnām, un izraisījās pāris "labi" kautiņi," notikumu attīstību pēc pulksten 16 ieskicēja Andrejs un piebilda, ka šeit vienuviet pulcējas liels skaits cilvēku pretēji valsts sniegtajiem ieteikumiem jaunā koronovīrusa izraisītās slimības "Covid-19" ierobežošanai.
Andrejs portālam "Delfi" atsūtīja rakstam pievienotos video no notikuma vietas.
Polija savas robežas slēdza naktī uz 15. martu, taču, kā pēcāk Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) vēstīja, ar Poliju panākta vienošanās par īpašu Baltijas valstu transportlīdzekļu kolonnas izveidi, lai tie cilvēki, kas vēlas nokļūt mājās, varētu šķērsot Polijas robežu.
Svētdien raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" ĀM pārstāvis Beķeris skaidroja, ka Latvija iesniegusi notu Polijai, lai risinātu iespēju pa sauszemes ceļiem uz Latviju ceļojošajiem cilvēkiem šķērsot šo valsti, kura savas robežas tagad slēgusi. Beķeris atzina, ka tiem cilvēkiem, kuri jau paspējuši šķērsot Polijas robežu mājupceļš varētu sagādāt mazākas problēmas, bet pārējiem vēl jāgaida uz risinājumu tā sauktā "humānā koridora" formā.
Tāpat arī vēstīts, ka ĀM savā tviterkontā pirmdienas rītā pārsūtījusi Polijas vēstniecības precizējošo informāciju par nepieciešamo datu iesūtīšanas laiku, nosakot, ka līdz pulksten 7 tiem, jānosūta sekojoša informācija:
Tie, kas vēlas atgriezties ar sauszemes transporta līdzekli - pasažiera/pasažieru vārds, uzvārds, dzimšanas dati, kontakttālrunis, atrašanās vieta (valsts, pilsēta), transportlīdzekļa veids (personīgais auto, starptautiskais maršruta autobuss, mikroautobuss).
Tiem, kas vēlas atgriezties, bet kam nav sauszemes transportlīdzekļa - pasažiera/pasažieru vārds, uzvārds, dzimšanas dati, kontakttālrunis, atrašanās vieta (valsts, pilsēta).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
