Krīzes ekonomisko seku pārvarēšanai apspriež Latvijā nebijušu risinājumu – 'dīkstāves reglamentu'  (146)

Kariņš pastāstīja, ka koalīcijā pirmdien debatēts par virkni pasākumu, kādā veidā valdība varētu nākt pretī uzņēmumiem un darba ņēmējiem, lai samazinātu ekonomiskās sekas. "Otrdien valdības sēdē no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas nāks pirmā pakotne ar risinājumiem. Taču šonedēļ vēl būs risinājumi un lēmumi, jo situācija ir dinamiska, un negaidīsim valdībā, kamēr viss ir atrisināts, bet mēs risināsim katru lietu, kas parādās un ko saprotam, kā risināt," valdības rīcību krīzes apstākļos skaidroja Ministru prezidents.

"Pirmais būs par uzņēmumiem un kreditēšanu jeb, vienkārši sakot, tiks atjaunota "Altum" kreditēšanas programma, kas paredz gan banku kredītu garantijas, gan naudas plūsmas kredīta garantijas, gan arī eksporta kredītu garantijas. Būs arī piedāvājums, kā varētu palīdzēt skartajām nozarēm, kas tiktu definētas un pārdefinētas no dienas uz dienu, no nedēļas uz nedēļu, kā nākt tām pretī ar atliktajiem nodokļu maksājumiem," sacīja Kariņš.

"Trešā kategorija, kur otrdien gaidāms pirmais piedāvājums, ir par darba ņēmējiem, proti, no Labklājības ministrijas par to, ka valsts apmaksātu slimības lapas. Mēs turpināsim izskatīt iespējamos atslogojumus darba devējiem un ņēmējiem, kā arī ekonomikas atbalstam," skaidroja premjers.

Viņš atzina, ka vēl tiek diskutēts par to, ko var saukt par "dīkstāves reglamentu". "Mēs gribētu no valdības puses veicināt, ka cilvēkus neatlaiž un ka varētu pārziemot šo krīzi. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kam ļoti vai pat pilnīgi samazinājušies ienākumi un kam nav iespēju maksāt algas, tur mēs skatāmies, kā no valsts puses varētu nākt ar finansiālu palīdzību konkrēti šiem uzņēmumiem," skaidroja Kariņš.

"Altum" programma par kredītu garantijām jau ir gatavs instruments, kas jāliek lietā, bet dīkstāves reglaments ir pilnīgi jauns instruments, kas nav Latvijā bijis, jo šāda veida krīze nav bijusi ne Latvijā, ne kaut kur Eiropā, atzina premjers.

"Tā nav strukturāla, bet epidemioloģiska, kas izraisa pēkšņu tūrisma nozares darba apstāšanos. Mēs meklējam risinājumu. Eksperti tikās piektdien un šodien, turpinās to darīt arī nākamajās dienās, no dažādām ministrijām un politiskajām partijām, darba devējiem un darba ņēmējiem, lai kopīgi atrastu labāko risinājumu. Pieļauju, ka izskatīs ļoti dažādus variantus, un ir priekšlaicīgi pateikt, kāds būs galīgais risinājums," sacīja Ministru prezidents.

Runājot par palīdzību krīzes skartajiem, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) pieļāva iespēju, ka būs jāpagarina bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks, bet par to vēl tiks diskutēts. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) sacīja, Finanšu ministrijā ir izveidots formāts, kurā tiek apspriesti risinājumi un pieņemti lēmumi, līdz ar to var droši teikt, ka valdība rīkojas izlēmīgi un mērķtiecīgi.

"Delfi" jau ziņoja, ka, lai nodrošinātu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem, plānots uzņēmējiem paredzēt nodokļu brīvdienas līdz trim gadiem, pirmdien, 16. martā, pēc vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai žurnālistiem sacīja tās vadītājs finanšu ministrs Jānis Reirs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme teica, ka likums patlaban paredz nodokļu brīvdienas līdz vienam gadam, bet tagad plāno izstrādāt grozījumus, kas ļaus to darīt līdz trim gadiem. Nosacījumi, lai piešķirtu nodokļu brīvdienas, tiks saglabāti, uzsvēra Jaunzeme. VID vērtēs uzņēmuma līdzšinējo nodokļu nomaksu, turklāt dienests pieprasījumus izskatīs individuāli nevis automātiski. Jaunzeme apliecināja, ka viņa ir novirzījusi papildu cilvēkus, kuri strādās tieši ar nodokļu brīvdienu piešķiršanas izvērtēšanu.