Uz mediju jautājumiem atbildēja NMPD direktore Liene Cipule un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Tālrunis darbosies no pulksten 9.00 līdz pulksten 18.00 katru dienu, arī brīvdienās, precizēja Cipule.
Viens no iemesliem, kāpēc izveidots jaunais telefona numurs ir tāds, ka NMPD zvanu skaits pieaudzis no 1200 līdz 4000 zvaniem diennaktī, kas apdraudēja neatliekamo izsaukumu zvanu pieņemšanu dienestā, skaidroja Cipule.
Ja cilvēks ir atgriezies no ārzemēm un viņam ir viegli saslimšanas simptomi vismaz divas dienas, viņam jāzvana uz tālruni 8303. Tur zvani tiks piereģistrēti, tiks izvērtēts uz kuru vietu vai kuru telti ir jādodas, vai nodos šo zvanu Centrālajai laboratorijai, vai brigādēm, kuras dosies paņemt paraugus uz mājām pie tiem pacientiem, kuriem nebūs iespēju ierasties uz telti, jauno kārtību skaidroja Cipule.
113 izsaukumu pieņemšanas dispečeriem vairs nebūs iespējas nosūtīt pacientus uz analīzēm, uzsvēra Cipule. "Šie dispečeri pieņems izsaukums tajos gadījumos, ja pacientiem būs nopietni simptomi, izvērtēs šos simptomus un nosūtīs brigādi, kas dosies pacientu hospitalizēt," skaidroja Cipule. Tas būtiski maina iepriekšējo sistēmu, ka pat par nelieliem simptomiem varēja zvanīt uz 113.
8303 tālrunis darbosies tam noteiktajā darba laikā, bet visā pārējā laikā paliek 113, kas darbosies uz neatliekamajiem izsaukumiem, skaidroja Cipule.
"Šāds lēmums ir jāpieņem, jo arī sabiedrība nav īpaši disciplinēta attiecībā uz to, kā tiek lietots 113 resurss," norādīja Cipule, paskaidrojot, ka uz numuru 113 tiek saņemti dažādi zvani, sākot ar dažādiem jautājumiem par "Covid-19", beidzot ar anekdotiskiem notikumiem, kuros cilvēki iesaistās.
avukārt Perevoščikovs mediju brīfingā skaidroja, ka kopējais izmeklējumu skaits vienā diennaktī pieaudzis par 200 vairāk, salīdzinot ar vakardienu.
Visi otrdien konstatētie 11 saslimšanas gadījumi ir pieaugušajiem, no kuriem septiņi dzīvo Rīgā, bet četri – Pierīgā, atklāja Perevoščikovs.
Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, deviņos gadījumos saslimšana saistīta ar ceļojumiem uz ārzemēm, bet divi inficējušies no ģimenes locekļiem, norādīja Perevoščikovs.
Trešdienas Valsts operatīvās komisijas lēmums ir tāds, ka "vairs nav vērts veidot slimības skarto valstu sarakstu", tāpēc pieņemts lēmums, ka visas pasaules valstis ir vienādi infekcijas skartas, dažas vairāk infekcijas skartas, dažas – mazāk, pavēstīja Perevoščikovs.
Līdz ar to pieņemts lēmums, ka "visas pasaules valstis ir vienādi infekcijas skartas" un visi ieteikumi, kuri bija iepriekš noteikti personām, kuras atgriežas no slimības skartajiem reģioniem, tagad ir jāievēro, atgriežoties Latvijā no jebkuras pasaules valsts, informēja Perevoščikovs.
Ja cilvēkam 14 dienu laikā pēc atgriešanās no ārzemēm, parādās slimības simptomi, šādos gadījumos nepieciešama laboratoriska pārbaude uz "Covid-19" infekciju.
Perevoščikovs norādīja, ka par izmaiņām ir informēti arī ģimenes ārsti – ja vienā ģimenē ir konstatēts viens saslimušais, un kādam no ģimenes locekļiem vēl 14 dienu laikā parādās elpceļu saslimšanas simptomi vieglā formā, izmeklēšana tiks veikta pēc 14 dienām, jo diagnoze jānosaka klīniski.
Ģimenes ārstam jāpiesaka izmeklēšana Centrālajā laboratorijā, kuri atbrauks veikt analīzes, lai pārbaudītu, vai cilvēks, kuram vairs nav saslimšanas simptomu, turpina izdalīt vīrusu vai neturpina, norādīja Perevoščikovs.
Tāpat Rīgas Stradiņu universitātes profesors, psihiatrs Māris Taube runāja par sabiedrības atbildību un iecietību vienam pret otru šīs ārkārtējās situācijas laikā.
Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī veikti 604 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar "Covid-19", bet infekcija apstiprināta 11 cilvēkiem, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Šobrīd kopējais saslimušo skaits ar "Covid-19" Latvijā ir 71.
Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar "Covid-19" izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtas situācija, kas būs spēkā līdz Lieldienām.
Trešdien, 18. martā, Veselības ministrija (VM) paziņoja, ka īpaši piesardzības pasākumi būs attiecināti uz personām, kuras ir atgriezušās no ārvalstīm, vairs neizdalot specifisku valstu grupu.
Tas nozīmē, ka valsts apmaksātas analīzes uz "Covid-19" tiks nodrošinātas personām, kurām pēc atgriešanās no ārvalstīm 14 dienu laikā ir parādījušies saslimšanas simptomi – pēkšņs drudzis, klepus un elpas trūkums, norādīja VM.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par "Covid-19". Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. "Covid-19" ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. "Covid-19" infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
