Tenerifē 'iesprūdušajiem' biļetes cena 455 līdz 600 eiro robežās  (187)

Ar "Delfi" sazinājās Kaspars, kurš kompānijā ar vēl trim pieaugušajiem un sešiem bērniem atrodas uz Tenerifes salas un cer uz nokļūšanu mājās. Viņi ir aizpildījuši gan "airBaltic" repatriācijas anketu, gan pieteikušies Konsulārajā reģistrā. Sarunā viņš kritizēja Latvijas atbildīgās institūcijas, jo tās nav spējušas nodrošināt valsts organizētu reisu – vienīgais pieejamais reiss ir tūrisma aģentūras "Atlantic Travel" organizētais, kurš no Tenerifes izlidos 20. martā pulksten 13.20.

"Līdz vakardienai nebija pilnīgi nekādas ziņas. Tad mums caur "Facebook" slēgto grupu "Latvians in Tenerife/ Latvieši Tenerifē - Kanāriju salās", kurā nejauši pievienojāmies, atnāk "Atlantic Travel" piedāvājums, ka tiek organizēts reiss par 600 eiro cilvēkam – gribi maksā, negribi nemaksā. Satiksmes ministra atļauja tam vēl nav saņemta," situāciju skaidroja Kaspars.

Viņš turpināja: "Es saprotu, ka viņi organizēja vienu reisu jau 17. martā, bet šobrīd viņi piedāvā organizēt reisu ar "airBaltic" lidmašīnu, kur, zvanot uz vienu un otru ministriju, saka "jā, protams, mēs saprotam, bet to lidmašīnu ir tik, cik viņu ir, un lidojam tur, kur ir vairāk cilvēku."

Pēc viņa skaidrotā, biļetes cena var būt lielāka par 600 eiro, ja reiss nesasniedz noteikto pasažieru skaitu – 145 cilvēkus. Savukārt ja pasažieru būs pavisam maz, tad pastāv arī iespēja, ka reiss nenotiks. "Vienā brīdī sākumā nauda tāpat ir jāaizskaita viņiem un kas zina, kas ar to naudu notiek pēc tam, – vai mēs to dabūjam atpakaļ, ja reiss netiks organizēts," bažas pauda Kaspars, piebilstot, ka reisa nosacījumi arī paredz, ka satiksmes ministra atļauja reisam vēl nav iegūta, tādēļ cilvēki ir mazliet izmisumā. Pēc viņa teiktā, informāciju pietiekamā apmērā nesniedz arī konsulārais dienests, tā vietā "atnāk tikai šāds kreisais piedāvājums".

Kaspars arī 18. marta rītā sazinājās ar Latvijas vēstniecību Spānijā, kas esot informējusi par iespējamu valsts organizētu reisu nedēļas beigās. "Pēcpusdienā es viņiem zvanīju par "Atlantic Travel" piedāvājumu. Viņi teica: "Jā, ir tāds piedāvājums, lūdzu, izmantojiet." Savukārt par nākotni neko pateikt nevarēja," sacīja Kaspars.

Arī "Delfi" pievienojās minētajā "Facebook" grupā. Pieteikšanās reisiem pavisam vienkārša – interesētajām personām nepieciešams nosūtīt ziņu uz norādīto e-pastu, savukārt Jūlija Rimļina, kas arī izziņoja iespēju pieteikties uz 17. un 20. marta reisiem, zem attiecīgā Facebook ieraksta ik pa brīdim informē, cik ir palikušas brīvas vietas. Diskusijās zem šī piedāvājuma neiztika jautājumi par aviobiļetes cenas samērīgumu.

Jāatzīmē, ka Rimļina pēc "Lursoft" pieejamās informācijas vienlaikus ir uzņēmuma SIA "Atlantic Travel" valdes priekšsēdētāja. Viņa skaidroja, ka sākotnēji ar "airBaltic" pirmo reisu centās sarunāt jau uz 16. martu, bet tas nebija iespējams, tādēļ lidojumu pārcēla uz 17. martu.

"Savukārt uz 20. marta reisu mums arī sākotnēji bija sarunāts ar "airBaltic", bet mēs meklējām lielāku lidmašīnu, jo cilvēku bija vairāk par 145. To arī atradām – izmaksas par lielāku lidmašīnu ir mazākas par "airBaltic" piedāvāto, tādēļ cena vienai personai tagad ir 445 eiro, nevis 600 eiro, kā tas bija noteikts iepriekš," skaidroja Rimļina. "Līdz ar to patlaban norisinās viss nepieciešamais saskaņošanas process, jo šī lidmašīna tika sarunāta 19. martā no rīta. Tā ir "SmartLynx" lidmašīna."

Jautāta par naudas atgriešanu, ja paredzētais reiss tomēr nenotiek, Rimļina uzsvēra, ka, ja kaut kas "nesanāks", tad tūrisma aģentūra iemaksāto naudu atgriezīs atpakaļ. "Kopumā šeit ir mazāk biznesa vai tūrisma reiss, bet mēs vienkārši šajā situācijā esam kā agregatori, kas palīdz iedzīvotājiem nonākt mājās," pastāstīja uzņēmuma pārstāve.

Viņa arī piebilda, ka, ja uz 20. martā paredzēto reisu biļetes iegādāsies mazāk par 168 cilvēkiem, tas nozīmē, ka uzņēmumam būs zaudējumi, bet biļešu cena no tā nemainīsies, jo rēķini jau ir nosūtīti.

Savukārt portālam "Delfi" Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris skaidroja, ka 20. martā pulksten 13.20 paredzētā "Atlantic Travel" reisa vēl nav, kamēr tas nav iekļauts satiksmes ministra apstiprināto reisu sarakstā. Tūrisma kompānijas piedāvājumā ir norādīta piebilde, ka reisu īstenos tikai tādā gadījumā, ja būs saņemtas visas nepieciešamās atļaujas.

"Tāpēc viņi tagad apzina cilvēkus un, ja cilvēkiem būs interese, tad viņi prasīs atļauju. Līdz ar to tas reiss nav saskaņots," skaidroja Beķeris. "Jebkurš cilvēks var sazināties ar "airBaltic" un lūgt, lai jums kā privātpersonai vai uzņēmumam iedod lidmašīnu. Ja satiksmes ministrs piešķir tam atļauju, tad jūs varat vest cilvēkus uz Latviju – tas ir tas, kas šeit notiek. Tas nav valsts organizēts reiss, bet gan viena privāta kompānija, kura pēc savas iniciatīvas organizē cilvēku atgriešanu. Tas daļēji, protams, ir apsveicami, un mēs arī informējam, ja tāda iespēja ir, jo šobrīd ir apstākļi, ka mēs nevaram būt baigi izvēlīgi."

Taujāts, vai cilvēkiem vajadzētu apmaksāt biļetes vēl pirms tam, kad ir izsniegta satiksmes ministra atļauja, Beķeris atbildēja šādi: "Jā, tā tam vajadzētu būt, bet neko nevar pārmest arī uzņēmumam. Protams, arī viņi nevar precīzi izskaitļot – paņemt lidmašīnu, taču beigās neviens nelido. Es viņu vietā rīkotos tāpat – apzinātu, vai ir pieprasījums, un pēc tam prasītu atļauju reisa īstenošanai."

Viņš arī skaidroja, ka patlaban tiek plānots valsts organizēts reiss uz Tenerifi un atpakaļ. "Mēs šobrīd apzinām visus cilvēkus – šonakt pabeidzām apzvanīt visus tur esošos, lai saprastu, cik daudz cilvēku Tenerifē vēl atrodas. Viņi iepriekš jau reģistrējās, bet daļa no viņiem Tenerifi jau ir pametuši, tādēļ mums visu laiku cilvēki ir jāapzvana no jauna," skaidroja Beķeris.

Ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka arī valsts organizētais reiss nebūs bez maksas. "Daudz cilvēku ir atteikušies atgriezties par savu naudu ar cerību, ka viņus atvedīs par valsts naudu, jo valdības diskusijās ir izskanējis, ka šos izdevumus valsts varētu apmaksāt. Patlaban tādu lēmumu nav. Visdrīzāk 19. martā valdība skaidri šo jautājumu izlems." Tāpat viņš akcentēja, ka jau reisa plānošanas procesā ir redzams, ka izmaksas būs diezgan lielas, jo "Tenerife atrodas tur, kur tā atrodas".

Konkrētu datumu, kad varētu šāds reiss notikt, Beķeris nevarēja komentēt. Tāpat viņš nevarēja apsolīt, ka biļešu cena šādam reisam varētu būt lētāka. Beķeris akcentēja, ka ne tikai šis, bet arī citi valsts pasūtītie un rīkotie reisi nebūs bez maksas, ja vien 19. martā paredzētajā valdības sēdē netiks pieņemt citi lēmumi.

"Šobrīd mēs aicinām cilvēkus izmantot jebkuru iespēju, kā nokļūt atpakaļ Latvijā," sacīja Beķeris, piebilstot, ka 19. martā ir izplatīta informāciju par iespēju no Tenerifes nokļūt uz Tallinu. Biļetes cena – 600 eiro.

Vēstīts, ka pirmā "airBaltic" lidmašīna ar Latvijas valstspiederīgajiem Tenerifi pameta 17. martā.

Tāpat ziņots, ka konsulārajā reģistrā pašlaik ir reģistrējušies vairāk nekā 1900 Latvijas valstspiederīgie, kuri Eiropā gaida repatriāciju, 18. martā sociālajos medijos vēstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Āzijā un Āfrikā repatriāciju gaida 751 Latvijas valstspiederīgie, bet Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā – 198, tādējādi kopumā repatriāciju gaida 2849 Latvijas valstspiederīgie, norādīja Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs norādīja, ka patlaban tiek "meklēti papildu prāmji Polijas-Vācijas robežproblēmas risināšanai, kā arī čarteriem".

Latvijā saistībā ar "Covid-19" ir izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību. Drošības pasākumu ietvaros Latvijā ir atcelti arī starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.

Latvijas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, atļauts, atgriezties Latvijā caur minētajām robežšķērsošanas vietām, taču nereti tas ir problemātiski, jo pārvietošanās ierobežojumus ir noteikušas citas Eiropas valstis.

Ieceļošanas ierobežojumi ir noteikti, piemēram, tādās valstīs kā Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Krievijā, Čehijā, Vācijā, Norvēģijā, Ukrainā, Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Gruzijā, Grieķijā, Itālijā, Serbijā, Slovākijā, Slovēnijā, Šveicē, Turcijā, Ungārijā un citās, liecina Ārlietu ministrijas interneta vietnē apkopotā informācija.