Sīrijas pilsētā Alepo pieredzējis kara šausmas un aizsaukts bēgļu gaitās, sīrietis Isams (61, vārds mainīts) Latvijā nemaz nevēlējās nokļūt. Samaksāja kontrabandistam veselu bagātību, lai viņu nogādātu citā Eiropas valstī pie ģimenes locekļiem, taču viņu piemānīja. 2014. gadā, kad bēgļu krīze visā pasaulē "iešūpojās," viņš nonāca Rīgā. Nespēdams ar valsts piedāvātajām iespējām šeit izdzīvot, Isams centās pamest Latviju, taču Vācija janvārī atkal viņu atsūtīja atpakaļ. Ja nebūtu līdzcilvēku ziedojumu, viņš būtu uz ielas vai bezpajumtnieku patversmē.
Isams ir viens no diviem cilvēkiem, kurus šogad atgrieza Latvijā no Vācijas, taču pēdējo piecu gadu laikā brīvprātīgi vai piespiedu kārtā atgriezta 51 persona, liecina Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) dati. No tiem pērn Latvijā atgrieza 20, 2018. gadā – 10.
"Es pagaidām nejūtu stabilitāti šeit, es pagaidām Latviju nevaru saukt par mājām," tā saka Isams. Tikšanos kādā Rīgas kafejnīcā palīdzēja sarunāt viņa draugi Latvijā, biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem". Uz ielas Isams varētu iejukt pūlī, pēc izskata daudz neatšķiras no vietējiem. Ādas krāsa ir diezgan gaiša, mati sirmi, vaigi gludi skūti. Uz rokas pulkstenis, mugurā pelēks džemperis, bet kājās tumšas džinsa bikses. Taču Isamam daudz kas šeit ir svešs, viņa latviešu valodas zināšanas ir trūcīgas, līdz ar to nav darba un pašam savas dzīvesvietas. Isams runā kurdu, arābu un vācu valodā. Intervijā viņa teikto saprast palīdz Suleimans, kurš ar "Gribu palīdzēt bēgļiem" gādību uzņemas Isama mentora lomu.
Pirms dažiem gadiem eksperti politiķus brīdināja, ka var veidoties šādas situācijas – patvēruma meklētāji Latviju pametīs salīdzinoši mazo pabalstu un nepietiekamo integrācijas pasākumu dēļ, taču ārvalstis viņus atgriezīs atpakaļ un viņiem mūsu valstī vienīgais risinājums būs bezpajumtnieku patversmes. "Kas notiek ar atgrieztajiem cilvēkiem, kad viņi nonāk Latvijā? Viņi nonāk uz ielas. Viņi nonāk reāli uz ielas," saka "Gribu palīdzēt bēgļiem" vadītājs Egils Grasmanis. Tā kā pagājis vairāk nekā gads, kopš Isams Latvijā ieguva alternatīvo statusu, valsts atbalstu integrācijai viņš vairs nevar saņemt – viņam vairs nepienākas ne bēgļiem paredzētais pabalsts, ne arī valsts apmaksāta sociālā mentora pakalpojumi, ne iespēja īslaicīgi dzīvot patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki". Vienīgais, ko var izmantot, ir latviešu valodas kursi Nodarbinātības valsts aģentūrā.
Uz lielāku atbalstu šobrīd arī nav cerību. "Mums absolūti nekas vairs nav jādara tiem, kas ir pārkāpuši noteikumus, kādi ir bijuši spēkā," saka labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV)
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
