Pirms vairāk nekā mēneša labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) portālam "Delfi" pauda apņēmību pievērsties līdzšinējai kārtībai, kas ļauj par varmācīgiem noziegumiem iepriekš tiesātām personām aprūpēt sirmgalvjus un personas ar garīga rakstura traucējumiem. Uz jautājumu, vai solītā problēmas izpēte notiek, portāls "Delfi" Labklājības ministrijā (LM) uzzināja, ka diskusijas ir sākušās.
Šāgada janvārī lielu lasītāju interesi un diskusijas sociālajos medijos izraisīja portāla "Delfi" raksts par smagu noziegumu, par kuru tiesas priekšā stājās jau iepriekš par slepkavību un dzimumnoziegumu tiesātais Dzintars Zubko. Viņu apsūdzēja par savas kādreizējās aprūpējamās, 84 gadus vecas sievietes izvarošanu un nonāvēšanu. Pirmās instances tiesa viņam piesprieda mūža ieslodzījumu, pēcāk viņš spriedumu pārsūdzēja apelācijas tiesā. Lai arī bija tiesāts, Zubko vairākus gadus strādāja sociālās aprūpes organizācijā, kurai ir līgums ar Rīga domi, par vecu, bezpalīdzīgu cilvēku aprūpētāju mājās.
Šobrīd spēkā esošā kārtība paredz, ka izziņu Sodu reģistrā pieprasa vien tad, ja darbs ir ar bērniem, piemēram, bērnudārzā, skolā. Tā nav nepieciešama, lai aprūpētu mājās vai institūcijās sirmgalvjus vai personas ar garīga rakstura traucējumiem. Arī sociālajiem darbiniekiem tā nav obligāta prasība, ja viņi nestrādā ar bērniem. Labklājības ministre Petraviča "Delfi" atzina problēmas aktualitāti: "Nav pieļaujams, ka cilvēks, kurš iepriekš sodīts (lai arī izcietis sodu) par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, tiek pieņemts darbā sociālās aprūpes iestādē un/vai viņa darba pienākumi ir cieši saistīti ar sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām vai indivīdiem."
Kā portāls "Delfi" noskaidroja LM, šobrīd problēmu iestāde apspriež "pārrunu līmenī," taču jau tuvākajā laikā ministrijas eksperti plāno sasaukt starpnozares ekspertu sanāksmi, lai spriestu par aprūpētāju darbinieku stingrāku izvērtēšanu.
"Lai noteiktu ierobežojumus veikt kādu konkrētu darbu un stingrākas prasības izvirzītu pilngadīgu personu aprūpētājiem nepieciešamas plašākas diskusijas, iesaistot pašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzējus un citus nozares profesionāļus. Turklāt šajā jautājumā jāvērtē arī cilvēktiesību aspekti, kas nav vienas Labklājības ministrijas kompetencē, bet diskutējams ar Tieslietu ministriju un cilvēktiesību ekspertiem," portālam "Delfi" pastāstīja Pertavičas padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš.
Valsts probācijas dienesta vadošais pētnieks Anvars Zavackis, kuram "Delfi" lūdza komentāru saistībā ar līdzšinējo kārtību, norādīja, ka ir jābūt ierobežojumiem, kas par vardarbīgiem noziegumiem iepriekš notiesātiem cilvēkiem liegtu strādāt, piemēram, ar personām ar garīga rakstura traucējumiem vai tām, kurām nepieciešama aprūpe. Tiesa, dienesta pārstāvis norādīja, ka šiem ierobežojumiem ir jābūt samērīgiem.
Arī resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda" vadītāja Ieva Leimane-Veldmeijere atzina, ka "ir jābūt pietiekami spēcīgam sietam, kas iepriekš par vardarbīgiem noziegumiem sodītus cilvēkus spēj atsijāt". Centrā norādīja, ka nereti cilvēki ar tieksmi veikt vardarbīgus noziegumus ļoti apzināti meklē darbu iestādēs, kurās varētu būt viņu upuri, – arī aprūpes iestādēs. Turklāt cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varot pat neapzināties, ka kāds viņiem dara pāri, sacīja Leimane-Veldmeijere.
Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) padomniece komunikācijas jautājumos Beata Jonite iepriekš portālam "Delfi" norādīja, ka šis jautājums ir jārisina LM, un piebilda, ka iekšlietu ministrija atbalstīs jebkuru iniciatīvu, kas "pasargātu mazāk aizsargātos iedzīvotājus un palīdzētu uzlabot darba kvalitāti un saskari ar viņiem". Izziņa sodu reģistrā ir viena no tām, sacīja Jonite.
Redakcija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
