Otrdien Ministru kabineta sēdē valdība atbalstīs 20% piemaksas tiem mediķiem, kas tieši iesaistīti darbā ar Covid-19 izplatības seku novēršanu un faktiski jau mēnesi strādā ārkārtas apstākļos, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes, kas pirmo reizi norisinājās attālināti, jo daļa politiķu atrodas pašizolācijā, attālinātā preses konferencē žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pagaidām, gan vēl nav skaidrs, cik tas izmaksās budžetam un no kādiem līdzekļiem tiks segts, jo pie aprēķiniem līdz pēdējam brīdim vēl strādās Finanšu ministrijas pārstāvji, sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Koalīcijas partiju pārstāvji uzsvēra, ka par šādu lēmumu domstarpību pirmdien nebija, lai gan piektdien Saeimā, lemjot par opozīcijas rosināto mediķu algu pielikumu, koalīcijas partneru domas dalījās, un tas netika atbalstīts. Visu koalīcijas partiju pārstāvji pateicās mediķiem par darbu krīzes apstākļos un aicināja sabiedrību ievērot speciālistu ieteikumus, lai kopīgi tiktu pārvarēta šī Covid-19 slimības izraisītā krīze.
"Mēs šo pārvarēsim," sacīja Kariņš par slimības izraisīto ārkārtējo situāciju. Kariņš īpaši pateicās mediķiem par darbu un atzina, ka sadarbības sanāksmē lēmumam par piemaksu mediķiem bijis pilnīgi vienbalsīgs atbalsts.
Viņķele paskaidroja, ka ir panākta vienošanās par papildus piemaksu atalgojumam krīzes novēršanā iesaistītajiem mediķiem un atbalsta personālam. Otrdien ministre valdības sēdē informēs detalizēti, taču pirmdienas vakarā viņa teica, ka tas attieksies uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, laboratoriju un slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbiniekiem.
"Šo cilvēku loku vēl precizēsim. Piemaksu apmērs nebūs mazāks par 20%, un to mēs nosakām uz terminētu laiku," sacīja ministre, norādot, ka saruna par mediķu atalgojumu kopumā tiks balstīta darbā ar jauno mediķu atalgojuma modeli, kura izstrādāšana krīzes dēļ diemžēl aizkavējusies.
"Galvenā ziņa – tiem mediķiem, kas tur fronti un strādā tieši ar koronavīrusa ierobežošanu, būs terminētas krīzes laika piemaksas ne mazākas par 20%, un nākamo sarunu par mediķu atalgojumu kopumā turpinām paralēli," uzsvēra Viņķele.
Ministre pastāstīja, ka valdībā ir pārrunāts un konceptuāli atbalstīts jautājums, ka medicīnas nozarē tiks veikts šogad papildus līdzekļu iepludinājums tām vajadzībām, kas skars tieši koronavīrusa apkarošanas un ārstēšanas pasākumus. Par šo summu un sadalījumu tiks diskutēts vēl šonedēļ un tuvāko nedēļu laikā tas tiks pieņemts, sacīja Viņķele.
Kariņš arī pastāstīja, ka sanāksmē ticis spriests par atbalstu no krīzes cietušajiem pašnodarbinātajiem, kuri neiekļaujas tajās kategorijās, par atbalstu kurām valdība jau lēmusi. "Tāds risinājums vēl nav, bet mēs darbu pie tā turpināsim," sacīja Kariņš.
Valdības vadītājs pastāstīja, ka otrdien valdība uzklausīs Ekonomikas ministrijas ziņojumu par to, kā veicas ar dīkstāves reglamenta izpildi, jo šonedēļ plānots veikt jau pirmās izmaksas šajā programmā, ko valdība un Saeima atbalstīja pagājušā nedēļā.
Turpināsies darbs pie kritēriju izstrādes, un iespējams, ka otrdien jau būs risinājums, kā paplašināt nozaru sarakstu, sacīja Kariņš. Patlaban jau ir zināms, ka šādu atbalstu saņems pārvadātāju, pasākumu rīkotāju, viesnīcu un restorānu nozares.
Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, vai otrdien valdība noteiks papildus nozares, Kariņš sacīja, ka katru dienu valdības darba grupas strādā kopā ar uzņēmēju pārstāvjiem, lai rastu labāko risinājumu. "Rīt no rīta pēc sapulces, iespējams, ka Ekonomikas ministrija jau ierosinās vēl kādu nozari iekļaut šajā sarakstā, bet vēl neesmu pārliecināts," sacīja Kariņš.
Premjers uzsvēra, ka Valsts ieņēmumu dienests jau šonedēļ sāks izmaksāt dīkstāves algas. "Tas jau šonedēļ sāks darboties. Mūsu mērķis bija ātri rīkoties, lai uzņēmēji un darba ņēmēji redz, ka mehānisms darbojas. Mēs mehānismu vēl papildināsim un precizēsim," sacīja Kariņš.
"Delfi" jau ziņoja, ka ceturtdien Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu speciālu terminētu likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar "Covid-19" izplatību. Piektdien to apstiprināja Saeima.
Tā mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar "Covid-19" izplatības ierobežošanas finansēšanu. Regulējums stāsies spēkā ar šā gada 13. martu, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, informē Finanšu ministrija.
Likumā teikts, ka MK nosaka nozares, kurām saistībā ar "Covid-19" izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Krīzes skarto nozaru sarakstu MK var pārskatīt un papildināt.
Likums paredz, ka krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Tāpat var lūgt piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām, ja termiņa kavējums radies "Covid-19" rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas. Nodokļu administrācijai ir tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Nokavētajam nodokļu maksājumam, kura samaksai ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, netiek aprēķināta nokavējuma nauda.
Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), MK noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no Darba likumā noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī kapitālsabiedrības uz likuma darbības laiku atbrīvo krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu. Tāpat varēs nepiemērot kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem – elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.
Likumprojektā arī paredzēta iespēja palielināt rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai "Altum", ļaujot "Covid-19" krīzes skartajiem uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus – kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.
Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī veikti 533 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar "Covid-19", infekcija apstiprināta 15 cilvēkiem, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Visā Latvijā saistībā ar "Covid-19" izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtas situācija, kas būs spēkā līdz Lieldienām.
Tāpat paplašināts "Covid-19" skarto valstu saraksts, uz kurām ir attiecināti īpaši piesardzības pasākumi.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par "Covid-19". Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. "Covid-19" ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. "Covid-19" infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
