Liepājas pašvaldības policija - 3
Foto: Pašvaldības policija

Valsts policija kopš 15. marta sākusi kopumā 172 administratīvo pārkāpumu lietvedības par ārkārtējās situācijas ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpumiem.

Valsts policijā portāls "Delfi" noskaidroja, ka aizvadītajā diennaktī, proti, pirmdien, Valsts policija kopā ar pašvaldības policiju veikusi 402 pārbaudes un sākusi 20 administratīvā pārkāpuma lietvedības par ārkārtējās situācijas ierobežojumu neievērošanu.

Lietvedības sāktas gan par pašizolēšanās prasību neievērošanu, gan par cilvēku pulcēšanās ierobežojumu pārkāpšanu.

Tāpat kā iepriekšējā diennaktī, arī pirmdien lielākoties pārkāpumi konstatēti Rīgas reģionā.

Policija atgādina, ka visiem, kuri atgriezušies no ārzemēm, obligāti ir jāievēro pašizolācija. Likumsargi tāpat arī uzsver, ka tas ir visu Latvijas iedzīvotāju veselības un drošības jautājums.

Apkopojot pēdējo desmit dienu policijas sniegto statistiku, portāls "Delfi" noskaidroja, ka desmit dienās, kopš 15. marta, Valsts policija saistībā ar ārkārtējās situācijas ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumiem sākusi kopumā 172 administratīvā pārkāpuma lietvedības, kā arī veikusi 3740 pārbaudes.

Vēstīts, ka Valsts policija saistībā ar valdības 14. marta ārkārtas sēdē noteiktajiem papildu lēmumiem jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 ierobežošanai Latvijā sadarbībā ar pašvaldības policiju uzraudzīs sabiedriskās vietas, kur varētu pulcēties cilvēki, kā arī, saņemot informāciju par tiem, policija attiecīgi reaģēs.

Valsts policija strādā paaugstinātas gatavības režīmā un veic preventīvus pasākumus, lai nodrošinātu valdības lēmuma izpildi attiecībā uz pulcēšanās aizliegumu un ierobežojumiem dažādās publiskās vietās.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 176.2 pants noteic, ka par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro.

Savukārt Krimināllikuma 225.1 pants noteic, ka par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, kā sodu iespējams piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu . Par iepriekš minētajām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!