Latviete, kura Vācijā gaida Covid-19 testu: 'ēdienu kurjeri pārslogoti, uz analīzēm rindas'  (3)

Vijai tuva persona, arī latviete, inficējusies ar "Covid-19" – neilgi pēc tikšanās ar saslimušo viņai parādījušies daži tipiskie simptomi: sauss klepus, bezspēks. Noteiktais karantīnas laiks beigsies trešdien, 25. martā, bet "Covid-19" analīzes pēc Hesenes federālās zemes veselības iestāžu aicinājuma viņai būs jānodod nākamnedēļ. "Ātrāk nevar, tagad visur ir rindas," nosaka Vija.

Viņas dzīvesbiedrs strādā tipogrāfijā par drukas operatoru. Abi kopā audzina meitiņu, bet uz Vāciju pārcēlušies 2015. gadā. Tagad vīrusa izplatība pamainījusi darba plānus: "Periodam pēc bērna kopšanas atvaļinājuma biju atradusi jaunu darbavietu – bankā par lietvedi, darba gaitas man vajadzēja uzsākt 1. martā, bet diemžēl vīrusa dēļ šis termiņš ir pārcelts uz nenoteiktu laiku."

"Manā tuvā paziņu lokā persona strādā slimnīcā. Un viņai veica šo jaunā koronavīrusa testu, mēs bijām nesen kontaktējušās. Sāka parādīties simptomi. Uzreiz centos sazvanīt Veselības ministriju (valstī noteikts ārkārtas tālrunis, kas ir pārslogots, – red. piez.), kas nebija iespējams. Prasīju padomu šai inficētajai personai, kā rīkoties, lai pastāsta, ko viņai ārsti teikuši. Teikts, ka nedrīkst 14 dienas iziet no mājas laukā. Ir karantīna mājas apstākļos. Nekādas zāles neizrakstīja. Ārsts piebildis: ja paliek sliktāk, lai zvana uz 113, atbrauks ātrā palīdzība. Tā arī sliktāk viņai nepalika. Es pieņēmu lēmumu ievērot tos pašus norādījumus. Es un mana ģimene arī tagad sēžam karantīnā. Tā beigsies trešdien," stāsta Vija. Pēc pašas lēmuma izolēties Vija gan saņēma Hesenes veselības iestāžu zvanu, kurā viņu informēja par inficētās kontaktpersonas statusu un uzaicināja pārbaudīties.

Kopumā valsts iestādes stingri pievērsušās ierobežojošo un preventīvo pasākumu organizēšanai, tā pirmdien, 23. martā, cīņā pret pandēmiju Vācijas varasiestādes aizliegušas ārpus mājas pulcēties grupās vairāk nekā diviem cilvēkiem.

Kopā ar personu, kurai saslimšanu konstatēja, spriedušas, ka abas varētu būt saslimušas vienā dienā. "Sabiedrisko transportu te izmantojam ļoti maz, bet vienā reizē bija pamatota nepieciešamība to darīt. Braucām abas kopā. Autobusā personas sāka klepot, šķaudīt un nelika roku priekšā. Mēs toreiz aprunājāmies, ka tas ir ļoti nesmuki un nekulturāli šajā situācijā, bet dienu vēlāk mums sāka parādīties simptomi," stāsta Vācijā dzīvojošā latviete.

Sarežģīta situācija esot ar ēdiena sagādi, ģimenē izskatījuši vairākus variantus: "Uz mājām ēdienu nav iespējams pasūtīt, visi kurjeri ir ļoti noslogoti. Manuprāt, pie mums līdz aprīļa vidum nevar pasūtīt, viss ir pilns. Kaimiņiem prasīt nevarējām, jo viņi vecuma dēļ ir riska grupā un vēlējāmies mazāk kontaktēties. Sazvanījām ārstu, cita starpā viņš vīram, kuram simptomu nav, teica, ka var iet uz veikalu tajās stundās, kad tas tiek vismazāk apmeklēts. Tas gan ir smieklīgi, jo to jau visiem saka un visi arī skrien uz veikalu."

"Pašai likās, ka šī slimība nāk no tik tālas valsts. Kāpēc lai tā skartu mani un manu ģimeni? Tā daudzi domāja. Uztraukums sākās tad, kad vīrs atnāca no darba un pateica, ka sākas ierobežojumi, bet ASV slēdza robežu, tas lika domāt, ka ir nopietni. Centos neiekļaut sevi šajā grupā – ka nu jāskrien uz veikalu, viss jāizpērk –, vēlējos būt tālāk no tāda uztraukuma, šobrīd es to uztveru nopietnāk," stāsta Vija.

Vācija ir piektā vīrusa visvairāk skartā valsts pasaulē. Pašlaik tur konstatēti 31 370 tūkstoši saslimšanas gadījumu, kuru skaitā zināms par 133 mirušām personām un 749 pacientiem, kas jau atlabuši.