Slēgs sporta zāles, tirdzniecības centrus, mediķiem piemaksās pat 50% – ko nolēmusi valdība (plkst. 20:40)  (372)

Pēc valdības sēdes, kura ilga vairākas stundas un kuras slēgtajā daļā tika pieņemta virkne būtisku lēmumu ārkārtējās situācijas pārvarēšanai, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pastāstīja, ka būs jauni ierobežojumi – turpmāk slēgs sporta zāles, sestdienās un svētdienas slēgs tirdzniecības centrus, atstājot atvērtus tikai pārtikas veikalus, aptiekas un veterinārās aptiekas, dzīvnieku pārtikas veikalus, optikas un higiēnas preču veikalus, būvniecības un dārzkopības veikalus.

Valdība arī nolēmusi piemaksāt mediķiem par darbu ārkārtējās situācijas apstākļos. Kariņš pateicās mediķiem par darbu, kas jau mēnesi tiek veikts īpašos apstākļos. Valdības vadītājs atzinīgi vērtēja arī sabiedrības rīcību, ievērojot īpašos apstākļus, un aicināja turpināt to darīt, lai pasargātu katrs sevi un sabiedrību kopumā. "Paldies jums visiem," sacīja Kariņš.

Ministru kabinets iedarbinājis dīkstāves reglamentu, nosakot atbalstāmo nozaru sarakstu un kārtību, kādā pabalsti tiks izmaksāti.

"Darbs turpināsies. Šis lēmums nav pēdējais. Mēs turpināsim darbu, izskatot nozaru saraksta papildināšanu un kritērijus, lai tas skartu pēc iespējas vairāk nozares," sacīja Kariņš. Lai to visu varētu īstenot, valdība lēma pārdalīt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, tam piešķirot papildu 300 miljonus eiro. "Nauda mums ir. Kur to naudu likt, mēs zinām. Kā to darīt, mēs pirmos lēmumus esam pieņēmuši," sacīja Kariņš.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pauda gandarījumu, ka valdība mediķiem, farmaceitiem, sabiedrības veselības nozares darbiniekiem, kā arī atbalsta personālam teikusi paldies par misijas darbu, patriotismu un apzinīgumu, nolemjot piešķirt krīzes piemaksas. Tās tiks noteiktas uz trim mēnešiem, ieskaitot martu un ietverot maiju, jo, visticamāk, ka ārkārtējā situācija būs jāpagarina, sacīja ministre.

Valdības atbalstītais piedāvājums ietver tos cilvēkus, kas dienu no dienas jau kopš februāra beigām brauc pie cilvēkiem, ņem analīzes, strādā laboratorijās un veic epidemioloģisko uzraudzību.

Par martu, kad intensitāte bijusi īpaši liela un strauji kāpusi, piemaksas varētu būt 50% apmērā, sacīja ministre. Tiks rūpīgi vērtēta slodze un iesaiste. Nākamo mēnešu laikā piemaksa varētu būt 20% apmērā, un tas varētu tikt attiecināts uz plašāku mediķu loku, tajā skaitā arī reģionālajās slimnīcās, kur varētu pieaugt darba slodze, infekcijai, kaut kontrolēti, bet tomēr vēršoties plašumā, skaidroja Viņķele.

Ministre uzsvēra, ka nav aizmirsta arī ļoti būtiska profesionāļu grupa, kas uz saviem pleciem palīdz iznest krīzes smagumu – farmaceiti un farmaceitu palīgi, kuriem rasta iespēja finansiāli pateikties. Patlaban no kompensējamo zāļu receptēm tiek ieturēts neliels maksājums no pacientiem, un tas tiks trīs mēnešus atstāts aptiekām farmaceitu atalgojumam.

Kopumā aplēses par naudas summu, ko krīzes piemaksas var sastādīt, ir līdz 8 miljoniem eiro trīs mēnešu laikā, sacīja Viņķele.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, Viņķele atzina, ka tiek strādāts arī pie tā, lai testus veiktu tirdzniecības darbiniekiem ar akūtu elpceļu slimību simptomiem.

Tāpat ministre lēsa, ka, ņemot vērā, ka Latvijā vēl atgriežas repatrianti, kas var būt inficēti, ir diezgan drošticami, ka ārkārtējā situācija var tikt pagarināta ilgāk nekā 14. aprīlis, taču viņa atturējās spekulēt par konkrētu termiņu.

Kariņš sacīja, ka mums iekšēji jāgatavojas tam, ka tas laiks var būt ilgāks, kā arī apliecināja, ka valdība sekoja un sekos ekspertu ieteikumiem. "Tas nebūs politisks lēmums, bet pieņemsim to, balstoties uz epidemiologu ieteikumiem," paskaidroja valdības vadītājs.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pastāstīja, ka valdība ir apstiprinājusi visus nepieciešamos dokumentus, lai uzsāktu palīdzības programmas uzņēmumiem. Attiecībā uz krīzes skartajiem uzņēmumiem ir iedarbināts dīkstāves reglaments, kas paredz pabalstu izmaksu darbiniekiem, kuri atrodas dīkstāvē – 75% no algas, bet ne vairāk kā 700 eiro.

Ministrs uzsvēra, ka no šīs summas netiks ieturēti nekādi nodokļi. Izmaksas būs, pirmkārt, tiem uzņēmumiem, kuru darbību ir skāruši Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi. Patlaban noteikts, ka atbalstu saņems transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozares.

Pabalstus saņems tieši darba ņēmēji, un Valsts ieņēmumu dienests tos sāks izmaksāt jau ceturtdien, sacīja ministrs.

"Mēs strādājam pie tā, lai papildinātu sarakstu ar jaunām nozarēm. Rīt izstrādāsim un ceturtdien piedāvāsim valdībai apstiprināt kritērijus, lai dažādu nozaru dažādi uzņēmumi varētu saņemt atbalstu krīzē," sacīja Reirs.

Valdība arī apstiprinājusi ļoti plašu programmu visiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie cietuši vai attīstās krīzes laikā. Tā ir kredītu garantija, ko jebkurš uzņēmums, kurš sastapies ar īslaicīgām naudas plūsmas problēmām, varēs atlikt kredīta pamatsummas maksājumus līdz situācijas atrisināšanai, jo valsts piešķirs divu gadu garantijas kredītiem un vienam uzņēmējam šī kredīta summa būs līdz 5 miljoniem eiro, pastāstīja finanšu ministrs.

Ministru kabinets arī nolēmis atjaunot valsts aizdevumu programmu uzņēmējiem, kas sastapušies ar īslaicīgām likviditātes problēmām, vai uzņēmējiem, kas vēlas palielināt ražošanas jaudas. Šajā gadījumā valsts piešķirtais aizdevums varētu būt līdz vienam miljonam eiro vienam uzņēmumam līdz trīs gadiem. Šo programmu īstenos "Altum".

Kopumā šīs abas programmas paredz iespēju finansēt uzņēmējus 900 miljonu eiro apjomā, uzsvēra ministrs.

Reirs arī norādīja, ka uzņēmumiem, kam radušās problēmas ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ, būs iespēja izmantot nodokļu brīvdienas līdz pat trim gadiem. Savukārt tiem uzņēmumiem, kuriem problēmas nav tik lielas, ir iespēja piedalīties jau esošajā nodokļu brīvdienu programmā vienam gadam. Uzņēmumiem līdz 31. jūlijam pagarināts arī termiņš gada pārskatu iesniegšanai.

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri vienreiz gadā saņem PVN atmaksu, tagad varēs katru mēnesi, iesniedzot deklarāciju, saņemt pārmaksāto PVN. Kopumā šī programma valstij papildus izmaksās 60 miljonus eiro.

Valdība arī lēmusi, ka uzņēmumiem, kuru telpas atrodas valsts un pašvaldību iestādēs vai kapitālsabiedrībās, būtu jāpiešķir nomas maksas atlaides vai atbrīvojums. "Vēršamies arī ar tādu pašu ieteikumu un lūgumu pie privātajiem attīstītājiem un telpu izīrētājiem izskatīt šādu iespēju samazināt nomas maksu, vienojoties ar uzņēmumiem, kuri īrē telpas," sacīja Reirs.

Lai palīdzētu uzņēmumiem, valsts uzņēmumu vietā apmaksās nodarbinātajiem darba nespējas lapas no saslimšanas sākuma pandēmijas laikā, atgādināja Reirs.

Nolemts arī atbrīvot pašnodarbinātos no iedzīvotāja ienākuma nodokļa avansa iemaksām, sacīja Reirs. "Šie ir pašreiz pieņemtie lēmumi, nedēļas laikā izstrādātie. Mūsu uzņēmējdarbības un darbinieku atbalsta grupa jau rīt turpinās sadarbībā ar sadarbības partneriem tālāk vērtēt situāciju un paplašināt tālāk atbalstāmo uzņēmumu loku," uzsvēra finanšu ministrs.

Jau ziņots, ka dīkstāves pabalstu sākotnēji saņems ap 73 000 darba ņēmēji transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs, paredz otrdien, 24. martā, Ministru kabinetā pieņemtie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.

Minētie noteikumi izstrādāti, lai noteiktu tās Covid-19 krīzes skartās nozares, kuru strādājošajiem valsts izmaksās dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Iepriekš politiķi pieļāva iespēju minēto nozaru sarakstu pēc nepieciešamības papildināt.

Kā norāda normatīvā akta autori, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, saistībā ar Covid-19 izplatību radīto krīzi valsts atbalsta pasākumi un mehānismi piemērojami ap 17 500 uzņēmumiem, kuri kopumā nodarbina aptuveni 73 000 darbiniekus.

"Vakar ar dažādu nozaru ekspertiem vienojāmies par optimālajiem risinājumiem, lai parūpētos par krīzes ietekmes mazināšanu mūsu uzņēmējiem un darba ņēmējiem - grūtos laikus pārvarēsim kopā! Sākotnējie atbalsta mehānismi tika apstiprināti uzņēmumiem, ko tiešā veidā skāra ārkārtas stāvokļa ierobežojumi, taču apzināmies, ka patiesais skarto nozaru skaits ir plašāks, tādēļ arī citām nozarēm būs iespēja pieteikties atbalstam," pauž ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens.

No EM izstrādātajiem noteikumiem izriet, ka sākotnēji atbalsts pienāksies minēto nozaru strādājošajiem, tiesa, uz atbalstu pretendējošās nozares pēc uzņēmumu darbības veida jeb NACE koda definētas detalizētāk, proti, pasažieru aviopārvadājumi, izmitināšana viesnīcās un viesu mājās, restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, ēdināšanas pakalpojumi, bāru darbība, kinofilmu producēšana, izplatīšana un demonstrēšana, skaņu ierakstu producēšana.

Sarakstā ir arī tādas nozares kā automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru pakalpojumi, sanāksmju un tirdzniecības izstāžu organizatoru pakalpojumi, pirmsskolas, sporta un ārpusskolas, kā arī kultūras izglītība, bērnu dienas aprūpes centru darbība.

Starp nozarēm minētas arī mākslinieku darbība, mākslinieciskā jaunrade, kultūras iestāžu darbība, muzeju darbība, vēsturisku objektu apmeklējumu vieta, sporta objektu darbība, sporta klubu darbība, fitnesa centru darbība, atrakciju un atpūtas parku darbība.

Ministru kabineta apstiprinātais atbalsta mehānisms attieksies uz kopumā 40 nozarēm, kurās darba devējiem sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija un kuriem ir piemērojami likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Vienlaikus Ekonomikas ministrija norāda, ka tuvākajās Ministru kabineta sēdēs plānots lemt par atbalsta mehānismu citiem dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem, kas strādā nozarēs ārpus šī saraksta.