Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska sacīja, ka tie, kuri šodienā vēlas godināt represijās cietušos, var individuāli nolikt ziedus pie piemiņas akmens Kuldīgā, Pētera ielā un ierīkotajās piemiņas vietās novada pagastos, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus.
"Represētos cilvēkus, kuri ir cienījamā vecumā, aicinām šogad atturēties no kopīgām tējas pēcpusdienām, tā vietā atmiņās kavēties, piezvanot cits citam," teica Duļbinska.
Arī Balvu novada pašvaldība aicinājusi iedzīvotājus ar klusuma brīdi mājās pieminēt komunistiskā genocīda upurus vai arī individuāli nolikt ziedus vai svecīti pie pieminekļa Balvos Abrenes apriņķa komunistiskā genocīda upuru piemiņai un Kubulos pie piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem pie Balvu dzelzceļa stacijas.
Arī Valmierā organizēts komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts atceres brīdis pie Valmieras dzelzceļa stacijas nenotiks. Pašvaldība aicina ikvienu individuāli vai ģimenes lokā pieminēt 1949. gada 25. marta deportācijas.
Līdzīgus aicinājumus saviem iedzīvotājiem izplatījušas arī pārējās Latvijas pašvaldības.
Tikmēr Valsts prezidents Egils Levits šodien plkst. 9 privāti plāno nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, pieminot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku - ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Kopējā izsūtīto skaitā bija arī 3369 bērni vecumā līdz 7 gadiem un 7621 vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas mērķis bija iznīcināt ekonomiski spēcīgās zemnieku saimniecības un apspiest iedzīvotāju pretošanos.
Trešdien pie namiem izliekams valsts karogs sēru noformējumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!