Covid-19 pandēmijas laikā komercmedijos ļauj pārraidīt sabiedrisko mediju saturu; LTV pauž bažas  (13)

NEPLP uzsvēra, ka tas ir solis, lai pēc iespējas plašāka Latvijas sabiedrības daļa varētu operatīvi saņemt kvalitatīvu un uzticamu informāciju par jaunā koronavīrusa izraisītās slimību Covid-19 un tās izplatību saistītajiem ierobežojumiem.

Padomē skaidroja, ka šodien Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parakstītie grozījumi Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ļauj NEPLP izņēmuma gadījumos, uz ārkārtējās situācijas laiku nodot Latvijas sabiedrisko mediju veidotos un pārraidītos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai veicinātu sabiedrības informētību.

NEPLP īpaši uzsver, ka, ja šī iespēja tiks izmantota, tad tas var notikt tikai uz ierobežotu laika posmu, kamēr Latvijā ir nopietni riski ar pandēmijas uzliesmojumu. To, ka ir nepieciešams operatīvi sniegt dažādām sabiedrības grupām, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un mazākumtautību pārstāvjiem, kvalitatīvu un uzticamu informāciju par soļiem, kā izvairīties no lipīgā vīrusa, publiski norādījuši mediķi un krīzes komunikācijas speciālisti.

Latvijas mazākumtautību iedzīvotājiem ir savi mediju lietošanas paradumi un pašlaik sabiedriskie mediji tos visaptveroši nesasniedz. Tāpēc tiek radīta iespēja saņemt aktuālo informācija tajos kanālos, kurus iedzīvotāji lieto, pauda NEPLP.

Padomes ieskatā ir aktīvi jārīkojas, lai iespējami plašākai sabiedrības daļai ir pieejams kvalitatīvs un uzticams saturs. Lai sasniegtu maksimāli lielu iedzīvotāju daļu, ir svarīgi dot iespēju saņemt arī LTV 7 un LR 4 radīto saturu mazākumtautību valodās.

Padome aicina Latvijas komercmedijus izmantot šo iespēju - bezatlīdzības lietošanā saņemt sabiedrisko mediju radīto ziņu un informatīvo saturu, uzrunāt un informēt visu Latvijas sabiedrību un krīzi pārvarēt kopā.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš LTV raidījumā "Panorāma" skaidroja, ka ir svarīgi, lai saturs, kuru rada sabiedriskiem mediji, sasniegtu pēc iespējas plašāku iedzīvotāju loku, arī mazākumtautību iedzīvotājus. "Mēs redzam, ka Krievijas propagandas mediji masveidā izplata dezinformāciju par Covid-19. Tas ir visas sabiedrības un valsts drošības interesēs sasniegt pēc iespējas lielāku iedzīvotāju loku ar informāciju par Covid-19 krīzi, kā iedzīvotājiem jārīkojas," skaidroja Āboliņš.

Savukārt ar mediju nozari atbildīgais kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) uzskata, ka krīzes apstākļi uzspieduši šādu risinājumu. "Patlaban ir krīze un kā jebkurā krīzē ļoti izšķiroša nozīmē ir sabiedrības informētībai, ko ir veidojis uzticams, kvalitatīvs medijs, kāds nenoliedzami ir sabiedriskais medijs," sacīja Puntulis. Jautāts, vai, viņaprāt, pirms šī lēmums pieņemšanas NEPLP vajadzētu konsultēties ar valsts drošības speciālistiem, kultūras ministrs atbildēja apstiprinoši.

NEPLP to sola darīt. Turklāt NEPLP patlaban gaida pieteikumus no komercmedijiem, kas vēlas izmantot minēto saturu. Tikai pēc tam tikšot pieņemts lēmums, kuram un uz kādiem noteikumiem šī iespēja tiks dota.

Savukārt LTV uzskata, ka šī lēmuma sekas vēl nav pietiekami izvērtētas. "Tādējādi mēs ar Latvijas nodokļu maksātāju apmaksātu kvalitatīvu žurnālistiku netieši leģitimizēsim propagandas saturu, kas tiek ražots Krievijā, un šī, protams, ir potenciāli bīstama situācija," LTV raidījumā "Panorāma" sacīja LTV Programmu daļas direktore Rita Ruduša.

LTV vēl norāda arī uz otru lēmuma iespējamo negatīvo aspektu, kas var vājināt sabiedriskos medijus. Piemēram, izvietojot LTV ziņas kanāla PBK ēterā, Krievijas politikas ietekmētais kanāls pelnītu uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina un piesaistītu sev reklāmas naudu, kuru kvalitatīva satura veidošanai būtu varējusi izmantot LTV, vēstīja "Panorāma".

"Apstākļos, kad reklāmas ieņēmumi sarūk un kvalitatīvai, Latvijā tapušai žurnālistikai pieejamie līdzekļi līdz ar to arī sarūk, mēs ar saturu, kas ir radīts Latvijas Televīzijā, ļausim PBK turpināt darboties reklāmas tirgū un attiecīgi gūt no tā ienākumus," sprieda Ruduša.