Uz Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja amatu pretendē tikai viens kandidāts, turklāt tas notiek apstākļos, kad sabiedrības un mediju iesaiste šajā procesā ir stipri apgrūtināta, ar sava preses sekretāra Andra Vitenburga starpniecību pavēstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Šis kandidāts ir AT Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Bordāns uzskata, ka tehniskās iespējas ir pietiekamas, lai varētu attālināti nodrošināt arī sabiedrības pārstāvju un žurnālistu piedalīšanos Tieslietu padomes sēdē. Lai gan lēmumu par AT priekšsēdētāja apstiprināšanu pieņem Saeima pēc AT plēnuma ierosinājuma, arī sabiedrība vērtēs šo kandidātu un arī procesu, kādā notiks kandidātu izvirzīšana un vērtēšana, atlases procesa kvalitātes nozīmi akcentējis ministrs.
"Šobrīd ir sācies divu tiesu varas hierarhijā augstāko amatu pretendentu izraudzīšanās process. Nodrošinot atklātu procesu, līdzvērtīgu un godīgu konkurenci piemērotāko kandidātu vērtēšanas procesā, mēs veicināsim sabiedrības uzticēšanos tiesu varai kopumā," norādījis Bordāns.
Vienlaikus tieslietu ministrs uzsvēris, ka Latvija ir sarežģīta perioda priekšā, kuru, visticamāk, pavadīs ekonomiskā recesija. "Cik dziļa tā būs - tas ir atkarīgs ne tikai no valdības, mediķu vai uzņēmēju darba, bet arī no tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem," atzīmējis Bordāns, norādot, ka uzņēmējdarbība spēj attīstīties tikai tajās valstīs, kurās nav bažu par to tiesiskumu.
Attiecīgi AT priekšsēdētājs tiesiskuma nodrošināšanā spēlē kritisku lomu. Tāpēc jo īpaši ir svarīga gan viņa reputācija un profesionālā ētika, gan spēja aktīvi iesaistīties problēmu risināšanā, skaidrojis Bordāns.
Tāpat arī Tieslietu padomei pirmdienas ir jāapstiprina nākamā ģenerālprokurora atlases kārtība, lai noteiktu skaidrus un visiem saprotamus amata pretendentu vērtēšanas kritērijus. Tieslietu ministrs atzinīgi vērtē izmaiņas ģenerālprokurora izraudzīšanas un iecelšanas kārtībā, jo tagad – pēc Saeimā pieņemtajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā – piemērotākā ģenerālprokurora amata kandidāta izvēle netiks izlemta vienpersoniski, bet to darīs koleģiāla institūcija – Tieslietu padome, kurā darbojas pārstāvji no visiem varas zariem.
"Nākamā ģenerālprokurora izraudzīšanās procesā pirmo reizi tiks rīkots atklāts konkurss. Jaunā kārtība nodrošinās atklātu un godīgu atlasi. Tas varētu veicināt straujāku izaugsmi tieslietu nozarē un īpaši - prokuratūrā," uzsvēra ministrs.
Šogad pilnvaras izbeigsies gan pašreizējam ģenerālprokuroram, gan pašreizējam Augstākās tiesas priekšsēdētājam, attiecīgi Ivaram Bičkovičam – 15.jūnijā un Ērikam Kalnmeieram – 11.jūlijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
