'Delfi plus': 1949. gada deportācijas, laimīgā Venija un latvietis amerikāņu futbolā

Redakcija turpina savu darbu arī ārpus Covid-19 tēmām, lai pašizolācijas apstākļos, tik bieži esot četrās sienās, jūs varētu palasīt ko aizraujošu un vērtīgu, nedomājot tikai par prātu satraucošo vīrusu. To ļoti palīdz Venija Vēvere. "Delfi" žurnālu satura redaktore Dita Vinovska sirsnīgi aprunājās ar 96 gadus veco Veniju un viņas vīru, abi martā nosvinēja 70 gadu kāzu jubileju.

Neaizmirsām arī pieminēt tos, kuri pārdzīvoja 1949. gada deportācijas. Žurnālists Viesturs Radovics apraksta, kas bija tie cilvēki, kas dzina latviešus uz vagoniem. Bet sporta žurnālists Reinis Lācis stāsta par Kārli Gustavu Braunu, kurš cenšas aizcīnīties līdz Nacionālajai amerikāņu futbola līgai (NFL), kas mūsdienās izdevies vien dažiem eiropiešiem.

Piedāvājam sarakstu ar daļu no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.

Atgādinām, ka, reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, "Delfi" publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 būs pieejamas bez maksas.

Nedēļas vidū Slimību profilakses un kontroles centrs paziņoja, ka Latvijā konstatēti vismaz pieci neizsekojami saslimšanas gadījumi ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, un līdz ar to iespējas saslimt ir jebkuram. Šodien pulksten 12 "Delfi TV ar Jāni Domburu" tiešraidē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atbild par tālāko valsts rīcību cīņā ar globālo pandēmiju.
Lasīt vairāk

"Ja mēs būtu tā liderīgi dzīvojuši, sen būtu izšķīrušies," saka Venija Vēvere, kas ar vīru Ēvaldu marta sākumā svinēja 70. kāzu gadadienu. Kopā auguši, darījuši blēņas, mācījušies skolā, strādājuši, izaudzinājuši meitu un dēlu, sagaidījuši mazbērnu un mazmazbērnu pulciņu. Arī 96 gadu vecumā abi joprojām dzīvo aktīvi – rušinās dārzā, tiekas ar cilvēkiem, Venija pat sākusi filmēties epizodiskās lomās un pēdējos gados vairākkārt bijusi redzama uz lielajiem un ne tik lielajiem ekrāniem.
Lasīt vairāk

Jau aptuveni mēnesi 60 tukšos Rīgas domes krēslus aizņem trīs pagaidu administratori. Tās vadītājs un vienlaikus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics intervijā portālam "Delfi" sacīja, ka darba ir daudz, un to nereti traucē "aizvēsturiskas birokrātiskas procedūras". Savukārt nākamajā dienā pēc intervijas – piektdien, 27. martā – Balševics portālam "Delfi" pauda, ka administrācija ir lūgusi sagatavot priekšlikumus par atlaižu atcelšanu sabiedriskajā transportā, piebilstot, ka, visticamāk, atlaides tiks atceltas arī sirmgalvjiem.
Lasīt vairāk

Kārlis Gustavs Brauns ir viens no retajiem Latvijas amerikāņu futbola spēlētājiem, kas sevi var saukt par profesionāli. Dažu gadu laikā Brauns pa sevis izkoptu taku sasniedzis sporta veida spēcīgāko čempionātu Eiropā – Vācijas futbola līgu (GFL). Tomēr ilgstoši tur uzkavēties viņš negrasās. Latvieša galvenais mērķis ir aizcīnīties līdz Nacionālajai amerikāņu futbola līgai (NFL), kas mūsdienu gladiatoru sporta veidā izdevies vien dažiem eiropiešiem.
Lasīt vairāk

1949. gada 25. martā Padomju Savienības represīvās iestādes uz Sibīriju izsūtīja vairāk nekā 40 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, lielākoties lauciniekus. Operācijā “Krasta banga” piedalījās ne tikai profesionāli čekisti un karavīri, no kuriem daļu uz deportāciju laiku speciāli ieveda no Krievijas, bet arī aptuveni septiņi tūkstoši tā saukto iznīcinātāju bataljonu (IB) karavīru. Vismaz trešdaļa no viņiem bija latvieši.
Lasīt vairāk

Dažādas krīzes situācijas ir vislabākā augsne dezinformācijas sēšanai, un Covid-19 pandēmija nav izņēmums. Biedējoši, emocionāli vēstījumi, kaut balstīti uz pieļāvumiem, ne faktiem, nereti uzrunā daudz labāk nekā precīza, bet "sausa" informācija. Šādi vēstījumi izplatās kā uguns kūlas laukā – viens ieraksts vai video "YouTube" var aizdedzināt hektāriem plašu teritoriju. Apdzēst to ir grūti, bet dezinformēta sabiedrība krīzes situācijā pieņems sliktus lēmumus, un sekas pēc tam jutīs daudzi. "Delfi" sāk apkopot populārākās sazvērestības teorijas saistībā ar Covid-19 pandēmiju, lai brīdinātu – neuzķeries, tās ir muļķības.
Lasīt vairāk

Simt lappušu brošūru, kurā Kremļa kritiķis Mihails Hodorkovskis klāsta savu skatījumu uz nākotnes Krieviju, mūsdienu Krievijā gluži vienkārši neievēroja: šobrīd publikas uzmanību vairāk saista mūžīgais prezidents Vladimirs Putins un neuzvaramais vīruss. Tomēr velti – brošūrā ir gan vērtīgi, gan strīdīgi apgalvojumi. Medijam "Republic" Hodorkovskis pašrocīgi izveidojis brošūras saīsinātu versiju.
Lasīt vairāk

Tām bija jākļūst par Japānas impērijas varenības apliecinājumu pārējās pasaules acīs – grandiozām, modernām, krāšņām. Par patiesi vēsturiskām – jo pirmajām ārpus Rietumu pasaules. Taču ieraudzīt uzlecošās saules starus tām tā arī nebija lemts. Pagājuši 80 gadi, kopš Tokija pazaudēja savas pirmās olimpiskās spēles.
Lasīt vairāk

Pandēmija mūs konfrontē ar ētiskiem jautājumiem, kuri nepavisam nav "teorētiski".
Lasīt vairāk

Pēdējo divu gadu laikā Latvijas uzņēmēji sūdzas par nesamērīgi augstajām banku prasībām, kuru neizpildes vai šaubu rezultātā var tikt slēgts pat norēķinu konts. Uzņēmēju viedokli par to lasi šeit. Daži no dzelžainās kontroles noguruši uzņēmēji meklē izeju valstīs, kur uzraudzība ir maigāka. Bet kā šo situāciju komentē baņķieri? Kādēļ prasības pret klientiem kļuvušas stingrākas? Kādu iemeslu dēļ banka var slēgt uzņēmuma kontu, un kā no tā izvairīties?
Lasīt vairāk

Fitnesa skaistuļu bildes ir redzamas it visur — žurnālu lapās, televīzijas ekrānos un sociālajos tīklos. Milzu muskuļi — kurš gan tādus nevēlētos? Taču realitātē daudzi nespēj tos uzaudzēt īsā laikā ar smagu darbu un sportošanu vien. Fitnesa pasaules ēnas puse ir dopings jeb vielas, kuras īslaicīgi stimulē organisma fizisko un neirālo darbību. Atzīties negrib neviens, bet ir skaidrs, ka arī Latvijas sporta entuziastu vidū ir liels skaits cilvēku, kas izmanto aizliegtās vielas
Lasīt vairāk

Ceturtdien, 26. martā, apritēja tieši divas nedēļas, kopš Latvijas teātros tika nospēlētas pēdējās izrādes. Jau nākamajā dienā spēkā stājās valstī izziņotais ārkārtējais stāvoklis, bet teātros – dīkstāve. Savukārt 27. martā tradicionāli visā pasaulē tiek svinēta starptautiskā Teātra diena, kas šogad esošajos apstākļos aizritēs atšķirīgi. Sveicot visus spēlmaņus, viņu domubiedrus, palīgus un arī skatītājus svētkos, atsaucām atmiņā pirms vairākiem gadiem tapušu rakstu par Latvijas teātru zvaniem, kas aicina uz izrādi un mudina nenokavēt sākumu. Šodien teātru zvani ieguvuši papildu nozīmi, tie atgādina par iespēju būt kopā un teātra mākslas maģiju, kuras spēks, citējot Jaunā Rīgas teātra māksliniecisko vadītāju Alvi Hermani, "ir tikai fiziskā klātbūtnē".
Lasīt vairāk

Valdības rīkojumā par ārkārtējo situāciju un robežu slēgšanu ierobežojumi braucieniem ārpus Latvijas neattiecas uz transporta uzņēmumos strādājošajiem – viņi var turpināt darbu, lai nodrošinātu kravu piegādes vai repatriācijas reisu norisi, un uz viņiem neattiecas prasības par pašizolāciju. “Delfi” jau pagājušajā nedēļā saņēma jautājumus par riskiem saistībā ar starptautisko kravas pārvadājumu šoferiem. Ieteikumus uzņēmumiem autopārvadājumu nozarē, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, Satiksmes ministrija izdevusi tikai 24.martā, pusotru nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Taču arī šie ieteikumi vēl neatrisina problēmas un nenovērš visas bažas.
Lasīt vairāk