ANO Bēgļu aģentūra: no ārvalstīm atpakaļ atsūtītajiem bēgļiem Latvijā jāpiešķir valsts atbalsts  (148)

Pagaidām premjera atbildi tiesībsargs vēl nav saņēmis. "Ministru prezidents ar rezolūciju uzdeva iekšlietu ministram S. Ģirģenam kopā ar labklājības ministri, finanšu ministru, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, kultūras ministru un toreizējo ekonomikas ministru iepazīties ar tiesībsarga aktualizēto jautājumu un piedāvāt risinājumus. Pagaidām no iekšlietu ministra šāda informācija nav saņemta," stāstīja Ministru kabineta preses sekretāre Sabīne Spurķe.

Pirms dažiem gadiem, kulminējot bēgļu krīzei, Latvijā nonāca vairāki simti patvēruma meklētāju, taču pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas ļoti daudzi no viņiem salīdzinoši mazo pabalstu un nepietiekamo integrācijas pasākumu dēļ devās prom uz citām valstīm. Īpaši populārs galamērķis bija Vācija. Taču pēdējo piecu gadu laikā brīvprātīgi vai piespiedu kārtā ārvalstis atpakaļ atsūtījušas (atgriezušas) 51 personu. Bieži pamatojums ir jau Latvijā piešķirtais statuss. Arī kāda sīriešu bēgļa stāsts, ko var lasīt šeit, liecina: pēc atgriešanās viņi nonāk vēl bezcerīgākā situācijā. Nepienākas ne bēgļiem paredzētais pabalsts, ne valsts apmaksāta sociālā mentora pakalpojumi, ne iespēja īslaicīgi dzīvot patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki".

"Viņi nonāk reāli uz ielas," portālam "Delfi" atzina biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" vadītājs Egils Grasmanis, kurš jau pērn aktualizēja šo jautājumu.

ANO Bēgļu aģentūras pārstāve Haslunda portālam "Delfi" sacīja, ka aicina Latviju piešķirt valsts atbalstu no citām valstīm atpakaļ atsūtītajiem cilvēkiem. Viņa arī vērsa uzmanību uz problēmām, kuras jārisina, lai cilvēki jau sākotnēji nedotos prom. Piemēram, uz atšķirīgajiem nosacījumiem atkarībā no piešķirtā statusa. Piemēram, ar bēgļa statusu būtu tiesības saņemt pabalstu 10 mēnešus gada periodā no statusa iegūšanas dienas, savukārt cilvēkam ar alternatīvā statusu tāds pienākas septiņus mēnešus gada periodā. Kā liecina Pilsonības un migrācijas pārvaldes dati, Latvijā visbiežāk piešķir alternatīvo, ne bēgļa statusu.

Tāpat arī pabalsta apmērs, patvēruma meklētājam sākotnēji ierodoties Latvijā, nav pietiekams, tāpēc bieži viņi pieņem lēmumu doties prom, norādīja Haslunda. Pabalsta apmērs Latvijā pilngadīgai personai ir 139 eiro, katram nākamajam ģimenes loceklim, savukārt pienākas 97 eiro. "Mēs zinām, ka patvēruma meklētājiem Latvijā ir šķēršļi un grūtības. Viņi saņem nepietiekamu finansiālo atbalstu pirmajā reizē, kad ierodas. Kad jāapgūst valoda, kad viņiem jāgatavojas darbam. Tā kā ir nepietiekams finansiālais atbalsts, daži no viņiem uzreiz mēģina meklēt darbu, neapgūstot valodu," viņa paskaidroja.

Arī tiesībsargs vēstulē premjeram norāda, ka šis pabalsts nav pietiekams, lai "nodrošinātu pamatvajadzības – integrācijas posmā segtu izdevumus pirmās nepieciešamības preču un pārtikas iegādei, apmaksātu īres un komunālo pakalpojumu rēķinus, segtu transporta izdevumus". Vēstulē kā problemātiskus jautājumus saistībā ar cilvēktiesībām Tiesībsargs atzīmē mājokļa jautājuma un dzīvesvietas deklarēšanas iespēju, pieeju sociālās palīdzības un pakalpojumu saņemšanai un atbalsta apmēru.

Kā liecina Tiesībsarga vēstule, arī pie viņa pērnā gada nogalē vērsās ģimene ar bērniem, kurai sākotnēji Latvijā bija piešķirts statuss, kura pēc tam devās uz citu ES dalībvalsti. Tomēr vēlāk ģimeni atsūtīja atpakaļ. Sākumā ģimene, pateicoties privātpersonu ziedojumiem, dzīvojusi kopmītņu tipa viesnīcā. Kad ziedojumi izsīka, tika rasta iespēja viņiem apmesties patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki". Ģimene arī nesaņēma valsts nodrošināta tulka vai mentora pakalpojumus, kas palīdzētu atrisināt ar uzturēšanos saistītos tiesiskos jautājumus.

Vēstulē premjeram tiesībsargs raksta, ka no ārzemēm atpakaļ uz Latviju atsūtītās personas parasti nav deklarējušas savu dzīvesvietu, līdz ar to tām nav iespēja lūgt pašvaldību atbalstu. Ja pēc otrreizējās nonākšanas Latvijā, patvēruma meklētājam būtu deklarēta dzīvesvieta Rīgā, tad pašvaldība piešķirtu pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai 56,91 eiro apmērā, kā arī dzīvokļa pabalstu, noskaidroja "Delfi". Deklarēties ir iespējams arī patversmē, ja tur pavadītas vismaz piecas naktis.

"Faktiski vienīgā iespēja šādās situācijās personām ir izmantot patversmju un naktspatversmju pakalpojums," vēstulē premjeram raksta tiesībsargs. Turklāt došanās uz patversmi var sašķelt ģimeni, ja nav paredzēts, ka māte ar bērniem varētu uzturēties tajā pašā patversmē, kurā būtu tiesīgs uzturēties arī tēvs.

Līdz šim humānu apsvērumu dēļ ģimenes ar bērniem, kas atsūtītas atpakaļ Latvijā, varēja sākuma posmā apmestiem "Muceniekos," taču tiesībsargs savā vēstulē norādīja, ka "šāda iespēja nav noteikta normatīvajos aktos un ir atkarīga no "Mucenieki" noslodzes".

Arī Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāve Karīna Dzene portālam "Delfi" norādīja, ka sociālā darbinieka un mentora pakalpojumu, kas šobrīd ilgst 12 mēnešus pēc statusa saņemšanas, būtu jāpagarina.

"Mēs kā SIF esam vairākas reizes iniciējuši šo pakalpojumu pagarināt līdz 24 vai arī 36 mēnešiem. Vienlaikus mēs esam uzsvēruši, ka vienkārši pakalpojuma pagarināšana neko neatrisinās, ja arī citi atbalsta pakalpojumi nebūs atvērti," teica Dzene.

Tomēr par sociālo jomu atbildīgā labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzskata, ka problēma nav jārisina: "Mana nostāja ir tāda, ka mums absolūti nekas vairs nav jādara saistībā ar tiem, kas ir pārkāpuši noteikumus, kādi ir bijuši spēkā. Mēs viņiem devām iespēju, un viņi to neizmantoja."

Biedrību "Gribu palīdzēt bēgļiem" savukārt māc bažas, ka atpakaļ atsūtīto bēgļu skaits tikai pieaugs un var nepietikt ar biedrības savāktajiem ziedojumiem, kas daudziem bēgļiem ir vienīgais risinājums. Pērn vasarā biedrība kopā ar sabiedriskās politikas centru "Providus" nosūtīja vēstuli premjeram un tiesībsargam. Aicināja bēgļiem pēc atgriešanas Latvijā sākumā ļaut dzīvot "Muceniekos", izvērtēt naudas soda samērīgumu, ko saņēmuši vairāki cilvēki par nesavlaicīgu termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanu, un atcelt jau piešķirtos sodus. Vēstulē arī rosināja ļaut akūtās situācijās saņemt sociālā mentora pakalpojumu arī pēc 12 mēnešiem un pieteikties sociālajam atbalstam bez dzīvesvietas deklarācijas Latvijā.