Patvēruma meklētājiem, kuri pēc starptautiskās aizsardzības piešķiršanas Latvijā šo valsti pametuši un kurus ārvalstis pēc tam atsūtījušas atpakaļ, ir jāpiešķir valsts atbalsts, tā portālam "Delfi" sacīja Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūras (UNHCR) pārstāve Elizabete Arnsdorfa Haslunda. Pirms mēneša arī tiesībsargs Juris Jansons vēstulē premjeram Krišjānim Kariņam (JV) norādīja uz nepieciešamiem risinājumiem problēmām, jo "valstī nav vienotas sistēmiskas pieejas šādu un līdzīgu gadījumu risināšanai".
Pagaidām premjera atbildi tiesībsargs vēl nav saņēmis. "Ministru prezidents ar rezolūciju uzdeva iekšlietu ministram S. Ģirģenam kopā ar labklājības ministri, finanšu ministru, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, kultūras ministru un toreizējo ekonomikas ministru iepazīties ar tiesībsarga aktualizēto jautājumu un piedāvāt risinājumus. Pagaidām no iekšlietu ministra šāda informācija nav saņemta," stāstīja Ministru kabineta preses sekretāre Sabīne Spurķe.
Pirms dažiem gadiem, kulminējot bēgļu krīzei, Latvijā nonāca vairāki simti patvēruma meklētāju, taču pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas ļoti daudzi no viņiem salīdzinoši mazo pabalstu un nepietiekamo integrācijas pasākumu dēļ devās prom uz citām valstīm. Īpaši populārs galamērķis bija Vācija. Taču pēdējo piecu gadu laikā brīvprātīgi vai piespiedu kārtā ārvalstis atpakaļ atsūtījušas (atgriezušas) 51 personu. Bieži pamatojums ir jau Latvijā piešķirtais statuss. Arī kāda sīriešu bēgļa stāsts, ko var lasīt šeit, liecina: pēc atgriešanās viņi nonāk vēl bezcerīgākā situācijā. Nepienākas ne bēgļiem paredzētais pabalsts, ne valsts apmaksāta sociālā mentora pakalpojumi, ne iespēja īslaicīgi dzīvot patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
