IeM piedāvās bargākus sodus par ārkārtējās situācijas drošības prasību neievērošanu  (146)

Patlaban konkrētu summu plānotajai soda naudai Jonīte nosaukt vēl atturējās. Šobrīd LAPK 176.2. pants paredz, ka iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro.

Vienlaikus jau vairākkārt minēts, ka, piemēram, administratīvās lietvedības sākšana automātiski nenozīmē, ka personai tiek un tiks piemērots sods, jo policijai vispirms jānoskaidro apstākļi. Pēc apstākļu noskaidrošanas Valsts policija pieņem lēmumu.

Svētdien pēc valdības ārkārtas sēdes preses konferencē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādīja, ka iekšlietu ministrs šobrīd strādā pie jauna sodu regulējuma, piedāvājot bargākus sodus, un Ministru kabinets par šo priekšlikumu plāno lemt jau jaunnedēļ.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē noteica: "Ja tagad pieņemam ierobežojumus pulcēšanai, tad jautājums ir par to, kā to uzraudzīt, un kādi var būt stingrāki sodi, jo vienmēr sabiedrībā ir viens otrs, kas nesaprot noteikumus. Pieņemsim diezgan lielus soda apmērus par noteikumu neievērošanu."

Runājot par plānotajām darbībām, lai uzraudzītu valdības lemto saistībā ar ārkārtējo situāciju, Jonīte paskaidroja, ka Nacionālie bruņotie spēki tiek piesaistīti ārējās robežas kontrolei, savukārt brīdināšanas nolūkā Valsts policija ieviesīs arī skaļruņus transportlīdzekļos.

Valsts policija un pašvaldības policija nodrošinās patrulēšanas funkcijas, paskaidroja iekšlietu ministra padomniece.

Tāpat viņa norādīja, ka iekšlietu ministra piedāvājums nodot personas datus pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, pašvaldības policijai, sociālajiem dienestiem pašizolācijas un karantīnas kontrolei, atslogojot Valsts policijas resursus, šobrīd atlikts un tiek virzīts iniciatīvas izskatīšanai Krīzes vadības centrā.

Svētdienas Ministru kabineta ārkārtas sēdē par papildu piesardzības pasākumiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai Ģirģens izteicis arī atsevišķu viedokli, proti, par nepieciešamību slēgt valsts iekšējās robežas ar Lietuvu un Igauniju, kā arī uz mēnesi valstī ieviest pilnu karantīnu ar konkrētiem pārvietošanās ierobežojumiem un zināmiem izņēmumiem pārtikas, medicīnas un drošības jomās.

"Fakts ir tāds, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) vairs nevar izsekot vairumu epidemoloģisko ķēžu un inficēšanās avotu. Diemžēl cilvēki neievēro pašdisciplīnu, klaji melo un maldina mediķus un dienestus. Arī brīvdienās redzētais skaidri parādīja cilvēku nihilistisko attieksmi attiecībā uz sociālo distancēšanos. Kā redzams, jau sāk saslimt arī medicīnas un dienestu darbinieki. Tā nav spēle. Mums ir jāiegūst laiks un epidemioloģiskās drošības nolūkā jāaptur cilvēku kustība," norādījis Ģirģens.

Ministrs uzsvēris, ka, nosakot karantīnu, mēneša laikā būs iespēja "pārgrupēties" – iegūt un apkopot datus par inficētajām personām, kā arī apturēt tālāku vīrusa masveida nekontrolētu izplatīšanos. Kamēr pasaules valstis pašizolējas un robežas ir slēgtas, ir tikai loģiski šo laiku izmantot lietderīgāk, gan pārgrupējot valsts ekonomiku, gan mērķtiecīgāk sniedzot veselības pakalpojumus, kā arī sociālās un ekonomiskās atbalsta programmas, uzskata iekšlietu ministrs.

"Jo ilgāk neieviesīsim pilnu karantīnu, jo vairāk pieaugs arī inficēto skaits. Attiecīgi pieaugs arī valsts izdevumi pandēmijas ierobežošanai. Nevēlos sagaidīt pirmos letālos iznākumus. Ministru kabineta pieņemtais modelis "2+2" atstāj zināmus robus, piemēram, dienesti nekādā veidā nevar liegt pa divām personām sapulcēties kādas personas privātīpašumā piknika rīkošanai. Daudziem cilvēkiem ir neizpratne un vēlme tulkot ierobežojumu būtību," bažas paudis Ģirģens.

Vaicāts, vai Rīgas pašvaldības policijai pietiks resursu, lai uzraudzītu ārkārtējās situācijas ierobežojumu un aizliegumu izpildi sabiedrībā, tās sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis paskaidroja, ka jebkuriem jauniem ierobežojumiem Rīgas pašvaldības policijai būs jāpielāgojas.

Kopš mācību iestāžu slēgšanas ir atbrīvojušies tie darbinieki, kuri iepriekš sabiedrisko kārtību nodrošinājuši skolu apkārtnē. Līdz ar to ir iespēja šos darbiniekus novirzīt citiem uzdevumiem, tostarp ārkārtas situācijas ierobežojumu uzraudzībā, skaidroja Sadovskis. Šiem darbiniekiem arī tiek mainīti darba grafiki, lai jaunos uzdevumus varētu pildīt vēl efektīvāk.

Tāpat nepieciešamības gadījumā kārtības sargi tiks iesaistīt virsstundu darbā.

Jau ziņots, ka Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju uzrauga sabiedriskās vietas, kur varētu pulcēties cilvēki, kā arī, saņemot informāciju, policija attiecīgi reaģē un vērtē iespējamos pārkāpumus.

Valsts policija ikdienu aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un ievērot noteiktos piesardzības pasākumus. Katru gadījumu policija vērtē individuāli, jo ierobežojošo pasākumu mērķis ir galvenokārt novērst vai pārtraukt personu masveida pulcēšanos. Savukārt, ja ierobežojumi tiks pārkāpti, var tikt piemērots sods.

Savukārt Krimināllikums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.