Saeima ceturtdien varētu balsot par jauno ekonomikas ministru, ja JKP un 'KPV LV' noskaidros attiecības  (57)

Jautājums par jauna ekonomikas ministra apstiprināšanu koalīcijas dienas kārtībā ir jau kopš 13. marta, kad Satversmes aizsardzības birojs paziņoja par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu līdzšinējam ekonomikas ministram Ralfam Nemiro. Tas notika nākamajā rītā pēc tam, kad Ministru kabinets Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī izsludināja ārkārtējo situāciju.

Pēc dažām dienām Nemiro iesniedza demisijas rakstu un "KPV LV" frakcija ekonomikas ministra amatam izvirzīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju Vitenbergu, kuram kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas loceklim ir arī nepieciešamā pielaide valsts noslēpumam. "KPV LV" arī brīdināja partnerus, ka valdībā turpina darbu tikai krīzes dēļ, bet pēc tam varētu lemt par valdības maiņu.

Tomēr JKP jau uzreiz signalizēja, ka tai nav īsti pa prātam šis kandidāts, norādot, ka ar ministra nomaiņu vien nepietikšot, jo ministrijā ir komanda, ko izveidojis iepriekšējais ministrs, kas rada daudzus jautājumus. Kopš tā laika koalīcijai vēl nav izdevies panākt vienošanos par jauna ekonomikas ministra apstiprināšanu, lai gan visi uzsver, ka krīzes situācijā tā ir "atslēgas" ministrija. Pagājušā nedēļā arī Valsts prezidents Egils Levits pauda viedokli, ka krīzes laikā nevajadzētu kavēties ar ekonomikas ministra apstiprināšanu.

Pirmdien, 30. martā, koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē šis jautājums esot tikai nedaudz pārrunāts saistībā ar Saeimas plānoto sēdi ceturtdien, tomēr koalīcijas Saeimas frakciju vadītāju sarunas par to esot bijušas garas, žurnālistiem pēc sēdes atzina partiju pārstāvji, paužot cerību, ka JKP un "KPV LV" atradīs kopīgu valodu, lai ceturtdien ministrs amatā tiktu apstiprināts.

Tomēr vēl pirmdien sadarbības sanāksmes laikā JKP izplatīja paziņojumu presei, norādot, ka pašlaik Latvijas ekonomiku ir piemeklējusi krīze, kādu Latvija nav pieredzējusi ilgus gadus, un ekonomikas ministrs būs tas cilvēks, kuram būs jāvada visas Latvijas tautsaimniecības atgūšanās no krīzes. JKP uzskata, ka ministrijas vadība jānodod godprātīgam un uzticamam profesionālim, kurš būtu atzīta autoritāte Latvijas uzņēmēju aprindās.

"Jau pašlaik sabiedrībā ir izskanējušas pamatotas šaubas, vai valsts iesaiste uzņēmumu un darbavietu glābšanā būs taisnīga un vai valsts atbalsts tiks sniegts tiem, kuriem tas tiešām ir visvairāk nepieciešams, vai arī dažiem pietuvinātajiem, kuri saistīti ar bēdīgi slaveno "Rebenoka reideru grupējumu"," teikts paziņojumā. JKP līderis Jānis Bordāns uzsver, ka "mēs nevaram pieļaut, ka šajā krīzes laikā lēmumus par to, kurus no uzņēmumiem vai nozarēm atbalstīt, pieņem cilvēki ar apšaubāmu reputāciju un cilvēki, kuru dēļ jau iepriekšējais ekonomikas ministrs Nemiro, iespējams, ir zaudējis pielaidi valsts noslēpumam."

JKP norāda, ka būtu gatavi atbalstīt Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā pie nosacījuma, ja pirms tam no amatiem Ekonomikas ministrijas pakļautības iestādēs tiek atlaisti
visi grupējuma vadītāji un viņiem pakļautā izpildītāju komanda. Tāpat Valsts kancelejai nekavējoties būtu jāizsludina konkurss uz Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amata vietu, ko ieņemtu pieredzējis un godprātīgs profesionālis ar krīzes vadības pieredzi. JKP uzskata, ka jebkāda vilcināšanās un turēšanās pie ieņemtajiem krēsliem tikai pasliktinās Latvijas ekonomisko situāciju un liegs tai laicīgi atgūties.

JKP arī vēstīja, ka būtu gatavi atbalstīt "KPV LV" pārstāvi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadībā, ar piebildi, ka tas nevar būt cilvēks, kurš ir zaudējis pielaidi valsts noslēpumam un līdz ar to uzticību Latvijas sabiedroto acīs. Jau ziņots, ka "KPV LV" šim amatam izvirzījusi Nemiro, kuram pielaide anulēta.

Pirmdien gan "KPV LV" arī pavēstīja, ka Nemiro kļuvis par partijas valdes priekšsēdētāja vietnieku.

Pēc sadarbības sanāksmes attālinātā preses konferencē "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs žurnālistiem stāstīja, ka valstiski svarīgs uzdevums ir krīzes pārvarēšana. "Prieku rada tas, ka Saeima sadarbībā ar koalīcijas partneriem ir spējusi izveidot formātu lēmumu pieņemšanai un ceturtdien Saeimā varētu notikt pat divas sēdes. Tas, uz ko ceram, ka Ministru kabinets varēs strādāt pilnā apjomā, jo tiks apstiprināts ekonomikas ministrs," teica Zakatistovs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka viņam kā valdības vadītājam ir ļoti svarīgi, ka ir ekonomikas ministrs un pilntiesīgs valsts sekretārs. "Patlaban Ekonomikas ministrijā abās vietās ir pienākumu izpildītāji, kas nav labi valstij šajā brīdī. Protams, ka darbi iet uz priekšu un nav apstājušies, bet politiskā virsvadība ir nepieciešama. Sadarbības sanāksmē par šo jautājumu nerunājām, tas ir jautājums, kas koalīcijā tiek runāts un šīs nedēļas laikā tiks atrisināts. Ceru, ka ceturtdien varēsim virzīt un apstiprināt ekonomikas ministru," teica valdības vadītājs.

Kariņš uzsvēra, ka "kā valdība esam jau gadu un vairākus mēnešus strādājuši, un līdz šim esam visus izaicinājumus spējuši pārvarēt. Es ceru, ka varēsim visi pieci vienoties un ka ceturtdien Saeimas sēdē varēsim apstiprināt ekonomikas ministru. Sarunas turpinās, un tās ir izaicinājums kā jebkura politiskā diskusija. Esmu pārliecināts, ka, ja mēs spēsim ieklausīties viens otrā, tad varēsim vienoties un virzīties uz ministra apstiprināšanu".

JKP pārstāve Ilga Šuplinska sacīja, ka JKP ir tikusies ar kandidātu un "KPV LV" un paudusi savu nostāju arī medijos. "Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā šis drošības jautājums, ko izvirzījusi JKP, ir diskutējams, un mēs esam gatavi sarunai koalīcijā un ar premjeru, lai krīzes situācijā panāktu labvēlīgu iznākumu un valstisku lēmumu," skaidroja Šuplinska.

Viņa pauda cerību, ka "atradīsim vēl vienu koalīcijas sadarbības sanāksmi, kurā varētu izrunāt JKP nostāju par ekonomikas ministru. Mēs esam ieinteresēti, lai tiktu atrasts optimāls un no valsts drošības viedokļa labākais risinājums".

Zakatistovs atzina, ka "tiešām ar JKP to pārrunājām, un, mūsuprāt, pareizā lietu kārtība ir, ka partijas sanāk kopā, izveido valdības deklarāciju, ir Ministru prezidents un atsevišķi nozaru ministri. Nozaru ministrs ir tas, kurš pieņem lēmumus, un nebūtu pareizi, ja kaut kur no malas pēkšņi parādās lapiņa ar vairākām uzrakstītām lietām, kas ministram būtu jādara, lai viņš tiktu apstiprināts amatā".

Zakatistovs apliecināja, ka "mēs saprotam JKP drošības apsvērumus, un, iespējams, tie ir pamatoti, bet, iespējams, nav. JKP vienmēr saka, ka viņi zina, bet tām zināšanām ir vairākas formas – dzirdēt medijos, dzirdēt nostāstus un zināt. Katrā ziņā šajā sadaļā, kur visaugstākais ir "zināt", mēs neatrodamies, un katrā ziņā tas, ko mēs vēlamies paturēt ir, lai sabiedrībai neparādās sajūta, ka krīzes laikā ķīlnieku situācijā tiek nolikta mūsu partija, valdība un beigu beigās visa sabiedrība. Turpināsim sarunas un mēģināsim saprast, kādā veidā, neapdraudot ministra autonomo lēmumu pieņemšanu, mēs varam panākt to, ka JKP pieņem valstiski svarīgu lēmumu".

Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Raivis Dzintars atzina, ka no koalīcijas partneru puses Saeimā bija aicinājums JKP un "KPV LV" runāt un nonākt pie drīzāka risinājuma. "Tās prasības, ko patlaban izvirzījusi JKP, nevēlos paust viedokli, vai tās ir labas vai sliktas, bet tās nav prasības par konkrētu kandidātu, bet par to, ko ekonomikas ministram būtu jādara. Līdz ar to, ja "KPV LV" virzītu citu kandidātu, šīs prasības joprojām būtu spēkā. Ja "KPV LV" nevar to izpildīt, tad krīzes apstākļos mēs uz ļoti ilgu laiku paliktu bez ekonomikas ministra. Jau normālos miera apstākļos šī ir ļoti sarežģīta koalīcija no piecām partijām ar ļoti dažādu pieredzi, tradīcijām un vērtībām, bet krīzes laikos tik sarežģītai koalīcijai ir vēl sarežģītāk strādāt. Būsim iecietīgi un spersim solīti viens otram pretī, jo šobrīd ekonomikas ministrs ir viena no atslēgas pozīcijām," bilda Dzintars.

NA pārstāvis arī uzsvēra, ka nav iespējams, ka Saeimā balso par ministru, neraugoties uz JKP iebildumiem. "Tas nozīmē, ka ministrs tiktu apstiprināts daļēji ar opozīcijas balsīm, un tad mēs nevaram vairs runāt par vienu koalīciju. Viss, ko mēs sakām, runājiet ātrāk, jo mums vajag ministru, bet tas būs tikai tad, kad visi būsim vienoti," sacīja Dzintars.

Arī Juris Pūce (AP) atzina, ka ir ļoti svarīgi, ka šobrīd būtu ekonomikas ministrs, bet lēmums par ministra virzīšanu apstiprināšanai Saeimā ir iespējams tikai tad, kad visas piecas koalīcijas partijas to atbalstītu. "Nekādas citas alternatīvas patlaban nav, jo tas apdraudētu koalīcijas stabilitāti, un tas ir sliktākais, ko politiķi varētu šobrīd izdarīt. Ļoti ceru, ka mēs šādu soli nespersim," sacīja Pūce.

Zakatistovs piebilda, ka "šajā brīdī viena no būtiskākajām mācībām, kas mums ir jāiemācās, ir prioritāšu izvēlēšanās. Un šobrīd absolūtā prioritāte ir krīzes pārvarēšana. Ir arī citi svarīgi jautājumi, bet tie ir daudz zemāk sarakstā. Tāpēc ir nepieciešams ekonomikas ministrs, turklāt tāds, kas ir atbildīgs par paša pieņemtajiem lēmumiem. Nevar būt tā, ka no malas kāds nāk un saka, kas ministram darāms. Uz to mēs arī uzstājam. Ja redzam, ka ceturtdien jautājums par ministra ievēlēšanu tiek virzīts uz priekšu, tad mēs respektējam sadarbības partnerus. Ja sadarbības partneri šo jautājumu nevirzīs, krīzes laikā mēs turpināsim stāvēt sardzē un Ģirģens pildīs divu ministru pienākumus".