Grišins: atsevišķi indivīdi būtu pelnījuši arī 5000 eiro sodu par ierobežojumu pārkāpumiem  (97)

Otrdien, 31. martā, ministriju speciālisti un Valsts policija attālināti informēja par divu metru fiziskās distancēšanās ievērošanas nepieciešamību sadzīvē, lai apturētu koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 strauju izplatīšanos. Grišins norādīja, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsaprot – tā ir katra cilvēka atbildība, indivīda atbildība ievērot to, kas noteikts. Tikai ievērojot šos noteikumus – ierobežojumus un aizliegumus – izdosies panākt rezultātu, proti, to, ka slimība neizplatās.

Līdz šim Valsts policija saistībā ārkārtējā situācijā noteiktajiem ierobežojumiem devusies uz 8600 dažādiem izsaukumiem. Savukārt kopš 19. marta Valsts robežsardze katram iebraucējam-repatriantam dod parakstīt apliecinājumu par apņemšanos ievērot pašizolāciju. Šobrīd Valsts policijas rīcībā nonākuši vairāk nekā 10 tūkstoši šādu apliecinājumu. Valsts policija attiecīgi veic šo cilvēku pārbaudes, gan ierodoties adresēs, gan telefoniski sazvanoties ar pašizolācijā esošajiem.

Vaicāts par sodiem un nepieciešamību tos padarīt bargākus, Grišins pastāstīja, ka šobrīd kopš ārkārtējās situācijas sākuma policijā sāktas 366 administratīvās lietas, kā arī policija sākusi 196 resoriskās pārbaudes. Tāpat patlaban 40 gadījumos cilvēkiem uzlikts administratīvais sods par ārkārtējās situācijas noteikumu pārkāpumiem. Grišins paskaidroja, ka patlaban ierindas policists uz vietas personu ir tiesīgs sodīt tikai ar sodu līdz 140 eiro. Savukārt administratīvā lietvedība var rezultēties ar sodu līdz 350 eiro. Līdz ar to, izskatot administratīvo lietvedību, policists var pieņemt lēmums par lielāku sodu nekā ierindas policists var sodīt uz vietas.

Grišins nenoliedza, ka ir cilvēki, kas, visticamāk, ir pelnījuši skarbākus sodus, jo ir atsevišķi gadījumi, kad cilvēki, apzinoties to, klaji ignorējuši noteiktās prasības, kā arī nav pakļāvušies policijas likumīgajām prasībām. Atsevišķi indivīdi sodu būtu pelnījuši pat līdz 2000 eiro un pat līdz 5000 eiro, neslēpa Grišins. Vienlaikus viņš atgādināja, ka policija katru gadījumu izskata individuāli. "Policists sodu piemēro taisnīgi un caurskatāmi, bet atsevišķiem indivīdiem sods var būt skarbāks," noteica Grišins.

Tāpat policists atgādināja, ka līdz šim visstriktākie ierobežojumi pieņemti svētdien, kad noteikts, ka sabiedriskā vietā ar mazāk kā divu metru distanci var atrasties tikai divi cilvēki, ar izņēmumiem vienā mājsaimniecībā dzīvojošajiem un vecākiem ar maziem bērniem.

Policija jau saņēmusi jautājumus, cik cilvēki drīkst atrasties kopā publiskajā vietā un pie kādiem nosacījumiem policija tos nesodīs. Grišins norādīja, ka patiesībā pat diviem cilvēkiem nav ieteicams tikties publiskā vietā, ja tas nav nepieciešams. "Drīkst divi cilvēki, bet tas ir izņēmums kā tāds," norādīja Grišins, atgādinot, ka šo divu metru distancēšanās attālums noteikts visur – publiskās vietās iekštelpās, daudzdzīvokļu koplietošanas telpās un arī ārā – parkos, mežos, uz ielas utt. Kopš svētdienas vakara Valsts policija aktīvi uzrauga šo noteikumu izpildi sabiedrībā, izmantojot gan skaļruņus automašīnās, gan brīdinot pārrunās ar cilvēkiem klātienē. Patlaban administratīvi sodīto nav daudz, jo pārsvarā lielākā daļa cilvēku ir saprotoši – pēc uzrunāšanas uzreiz izklīst.

Ar vieglprātīgu attieksmei policija saskārusies tieši no jauniešiem. Tāpēc policija aicina vecākus runāt ar saviem bērniem par nepieļaujamību pulcēties ar draugiem un vienaudžiem. Jo tieši jaunieši var slimību pārnest uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, tostarp saviem vecākiem.

Preses konferencē piedalījās Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Inga Apsīte, Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis un Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins.

Svētdien, 29. martā, attālinātā Ministru kabineta ārkārtas sēdē ministri lēma par papildu piesardzības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, turpmāk nosakot stingrākus pulcēšanās ierobežojumus publiskās vietās. Tagad pulcēšanās publiskās iekštelpās un ārtelpās ierobežota līdz diviem cilvēkiem un ar divu metru atstarpi no pārējiem. Izņēmums ir vienas ģimenes locekļiem, kā arī personām, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Savukārt Iekšlietu ministrija gatavo izmaiņas Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), lai paredzētu stingrākus sodus tiem, kas neievēro ārkārtējās situācijas drošības prasības. Vēl svētdienas vakarā iekšlietu ministra padomniece Beata Jonīte summu, līdz kurai var pieaugt soda apmērs, nosaukt atturējās, bet pirmdienas rītā intervijā Latvijas Radio iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) atklāja, ka sods par ārkārtējās situācijā noteikto ierobežojumu pārkāpumu varētu pārsniegt 1000 eiro.

Šobrīd LAPK 176.2. pants paredz, ka iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro.

Vienlaikus jau vairākkārt minēts, ka, piemēram, administratīvās lietvedības sākšana automātiski nenozīmē, ka personai tiek un tiks piemērots sods, jo policijai vispirms jānoskaidro apstākļi. Pēc apstākļu noskaidrošanas Valsts policija pieņem lēmumu.

Jau ziņots, ka Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju uzrauga sabiedriskās vietas, kur varētu pulcēties cilvēki, kā arī, saņemot informāciju, policija attiecīgi reaģē un vērtē iespējamos pārkāpumus.

Valsts policija ikdienu aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un ievērot noteiktos piesardzības pasākumus. Katru gadījumu policija vērtē individuāli, jo ierobežojošo pasākumu mērķis ir galvenokārt novērst vai pārtraukt personu masveida pulcēšanos. Savukārt, ja ierobežojumi tiks pārkāpti, var tikt piemērots sods.