Kā pusaudžu noskaņojumu ietekmēs ierobežojumi vai pašizolācija mājās jaunā koronovīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatības dēļ, varēs pateikt tikai pēc kāda laika. Speciālisti atturas no pieņēmumiem, taču portālam "Delfi" stāstīja par līdz šim secināto, arī ieteikumus, kādām frāzēm un rīcībai ģimene var pievērst uzmanību.
Vai tiešām varētu būt tik daudz?
Pulmaņa pētījumā iegūtie dati liecina, ka pusaudža pašnāvnieciskās uzvedības (domu par pašnāvību, pašnāvības mēģinājumu) risku ievērojami palielina pašnāvības mēģinājums vai pašnāvība ģimenē vai vienaudžu vidū. Tāpat būtiski riska faktori ir dažāda veida vardarbība ģimenē, vienaudžu ņirgāšanās, kā arī vecāku un vienaudžu emocionālā atbalsta trūkums. Starp individuālajiem faktoriem noteikti jāuzsver paaugstināts depresijas simptomu līmenis, pazemināta pašcieņa, kā arī atkarību izraisošo vielu lietošana. Viņa pētījums balstās uz 2011. gadā veiktu aptauju, kurā piedalījās 7716 skolēni vecumā no 14 līdz 17 gadiem.
Iespējams, satraucošākais skaitlis, ko pētījums atklāj, – 8,2% pusaudžu aptaujas anketā atzīmējuši, ka mēģinājuši izdarīt pašnāvību. "Šie procenti nav tie sliktākie starptautiski, bet var tikt vērtēti kā ievērojami. Protams, vienmēr pastāv jautājums par pusaudža interpretāciju: ko viņš ar to saprot un ko ar to domā. Pusaudzis var pietiekami dziļi neanalizēt savu nolūku mirt. Taču, paskatoties starptautiskos pētījumus, atklājas, ka pusaudži tik tiešām ļoti bieži ziņo par izdarītiem pašnāvības mēģinājumiem," skaidro Pulmanis.
Pētnieks arī atsaucas uz zinātnisko literatūru – līdzīgi kā attiecībā uz citām "sensitīvajām" tēmām, piemēram, atkarības vielu lietošanu vai pieredzi attiecībā uz seksuāli reproduktīvajiem jautājumiem, "anonīmās anketās pusaudži par pašnāvības mēģinājumiem atļaujas ziņot biežāk nekā tiešajās intervijās".
Pētījumā iegūto skaitli 8,2 par visnotaļ reālu sauc BKUS bērnu psihiatrs Bezborodovs. "(Pētījuma anketā) uzdotais jautājums gan nesniedz atbildi, cik nopietns ir bijis pašnāvības mēģinājums. Visticamāk, vairumā gadījumu nopietna apdraudējuma dzīvībai nav bijis, veiktā darbība nav beigusies ar hospitalizāciju, bet pašam pusaudzim, kuram bija ļoti slikti un bija doma beigt dzīvi pašnāvībā, subjektīvi šis bija nopietns pašnāvības akts," pieļauj Bezborodovs.
Tas ir liels skaitlis, vērtē Inese Lapsiņa, sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite. Viņa strādā krīžu un konsultāciju centrā "Skalbes". Palīdzību šādās krīzes situācijās var meklēt, zvanot uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 vai centru "Skalbes" 67222922, 27722292.
Arī Lapsiņa norāda, ka reizēm apkārtējie neuzzina, ka jaunietim ir bijis pašnāvības mēģinājums. "Otrkārt, pusaudža emocionālais stāvoklis, kā viņš jutās anketas aizpildīšanas brīdī, var ietekmēt spēju novērtēt savu pieredzi vai izjūtas. Ja jutās emocionāli slikti, tad savu pieredzi varēja atspoguļot saasināti vai savas izjūtas un domas pārvērtēt," viņa saka.
Ģimenē ir jārunā. Kam pievērst uzmanību?
Par suicidālām domām ģimenēs bieži nemēdz runāt. "Pusaudzim jau tāpat ir vainas sajūta, un galvā viņš redz, kā māte reaģēs, ja pateiksi, ka tev ir domas par pašnāvību, – kāds būs tracis. Mums (kā vecākiem – red.) ir milzīgas bailes no šīs tēmas un nedrošība par šo tēmu. Ja pusaudzis pateiks – "Jā, man ir domas par pašnāvību", ko tad es darīšu? Tas attur mūs runāt par šo tēmu, bet tas noteikti nav palīdzoši. Ja ir iespēja runāt par šo tēmu, tas noteikti ir viens no faktoriem, kas pasargā. Turklāt runāšana par pašnāvību neprovocē pašnāvību," saka Bezborodovs.
Pusaudži ļoti baidās no nosodījuma – ka viņus nepieņems. Tāpēc svarīgi likt justies saprastiem. "Es nesen lasīju pētījumu, kur analizēja valodu, kuru pusaudži lieto. Īpaši, ja parādās bezcerības tēma – "nekad nebūs labāk" – vai ir ļoti izteikta vainas sajūta, tas ir tas, kas var likt aizdomāties," viņš saka.
No frāzēm, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, Lapsiņa no "Skalbēm" piemin arī šādas: "Manai ģimenei būs labāk, ja manis nebūs", "Viss sliktais ir manis dēļ", "Viss ir bezjēdzīgi".
Viņa norāda: ja bērnam ģimenē ir atbalsts un emocionāli tuvas attiecības ar vecākiem vai citiem ģimenes locekļiem, tas samazina suicīda mēģinājuma iespējamību. "Taču vecāki nav mediķi vai psihologi, viņi bieži vien nezina, kam pievērst uzmanību, kā kaut ko novērtēt. Ne vienmēr var pamanīt, ka kaut kas nav kārtībā," skaidro Lapsiņa.
"Mēdz būt situācijas, kad vecāki jūtas sāpināti, aizvainoti vai atstumti, ja bērns noslēdzas, nerunā vai ikdienā pauž neapmierinātību un nostājas opozīcijā. Aizvainojums un sāpinājums ietekmē vecāku pretreakciju – viņi pārmet, kritizē, sākas abpusēja cīņa, kas rada emocionālu plaisu, atsvešināšanos pusaudža un vecāku attiecībās. Ja pusaudzis jūtas emocionāli attālinājies no vecākiem vai nejūtas atbalstīts, mīlēts no vecāku puses, pastiprinās negatīvas un bezcerīgas domas, kā arī pašnāvnieciskas domas, piemēram, "vecākiem par mani ir vienalga,"" norāda psiholoģe.
Tieši noslēgšanās ir viens no signāliem. "Ja pirms tam viņam bija draugi un viņš bija sociāli aktīvs, tad pēkšņi neiet no mājas ārā. Ja bērns vai pusaudzis aktīvi meklē informāciju par pašnāvībām vai sociālajos tīklos izsaka komentārus par pašnāvībām, vai raksta dienasgrāmatu, blogu par pašnāvību, dzīves bezjēdzību – šādai uzvedībai ir jāpievērš uzmanība," saka Lapsiņa. Tāpat pusaudži, kuri plāno izdarīt pašnāvību, mēdz atdot sev tuvas lietas draugiem, tuviniekiem.
""Klausies, es dzirdu, ka tu runā par pašnāvību", "Kā tu to redzi? Vai man tagad būtu jāraizējas?" – piemērus, kā iesākt sarunu, min Lapsiņa.
Tāpat arī būtiski padarīt pēc iespējas nepieejamus līdzekļus paškaitējuma veikšanai. "Pusaudžiem it īpaši tā ir impulsīvāka darbība. Ir iekšējā sajūta, bezcerība un bezizeja, un rīkojas impulsīvi. Tāpēc nav labi, ja zāles stāv brīvi pieejamas," norāda Bezborodovs. Ļoti svarīgi ir arī savlaicīgi atpazīt un ārstēt psihiskus traucējumus, piemēram, depresiju.
Vairāki soļi stāstā un trīs faktori, kam jāsakrīt
Pēc bērnu psihiatra Bezborodova domām, iespējams, ne visi jauniešu pašnāvību gadījumi nonāk oficiālajā statistikā: "Es domāju, ka ir daudzi gadījumi, kas tiek traktēti kā nelaimes gadījumi, bet kas patiesībā ir pašnāvība."
