Covid-19 izplatības risku mazināšana: sociālās aprūpes centri varētu algot apsardzi  (15)

Karantīnas pasākumi, kas noteikti šajās iestādēs nevar garantēt, ka vīruss tur nenonāks, tāpēc ir svarīgi būt gataviem rīcībai "X-stundā", uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

"Es regulāri prasu informāciju, lai monitorētu, kāda ir situācija pansionātos. Tur dzīvo personas, kas ir koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 riska grupā. Lielākajai daļai šo cilvēku ir hroniskas slimības un, līdz ar to, viņiem ir augsts komplikāciju risks inficēšanās gadījumā, turklāt šajās institūcijās vienviet uzturas liels skaits klientu un darbinieku," norādīja ministre.

VSAC "Zemgale" direktors Kristaps Keišs uzsver, ka karantīnas laikā pilnīgi visas viņa vadītās iestādes filiālēs klientu plūsma ir apturēta un viņi nedodas ne iekšā, ne ārā, arī apmeklētāji iestādēs netiek laisti. Tāpēc lielāko risku vīrusa ienešanai rada darbinieki. Atnākot uz darbu, viņiem tiek mērīta temperatūra, pārbaudīti simptomi. Ja ir kādas pazīmes, darbinieku pie darba nepielaiž un sūta pie ģimenes ārsta, norāda Keišs.

Darbinieki tiek nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – cimdiem un sejas masku, dezinfekcijas šķidrumu. Sociālās aprūpes iestāžu klientiem divas reizes dienā tiek mērīta temperatūra, ēdināšana tiek nodrošināta pēc iespējas individuāli. Ja klienti neievēro karantīnu, tad viņus uz 14 dienām ievieto veselības izolatorā (speciāli iekārtotā istabiņā) novērošanai.

Keišs atzīst, ka neapzinīgu klientu dēļ tiek apsvērta iespēja pie filiālēm norīkot apsardzi. "Ir tādi gadījumi, ka klienti cenšas tomēr doties kaut kur ārpusē – pārsvarā lec pāri žogiem un iet uz veikalu pirkt cigaretes, kafiju vai vēl kaut ko. Lai to novērstu, mēs apsveram iespēju pie filiālēm ierīkot apsardzes dežūrposteņus," norāda Keišs.

Jau līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu LM nosūtīja rekomendācijas visām padotībā esošajām iestādēm, tai skaitā valsts sociālās aprūpes centriem un iestādēm, kuras nodrošina valsts finansētos sociālās aprūpes pakalpojumus personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem.

Lielākā daļa sociālo pakalpojumu sniedzēju atrodas pašvaldību pārziņā, tāpēc 2020. gada 17. martā LM vērsās pie Latvijas pašvaldībām, nosūtot rekomendācijas par veicamajiem ārkārtējiem pasākumiem Covid–19 izplatības novēršanai pašvaldību sociālajos dienestos, bāriņtiesās un sociālo pakalpojumu sniedzējās institūcijās.

Saskaņā ar šīm rekomendācijām jau ar 2020. gada 13. martu valsts finansētās sociālās aprūpes iestādēm tika uzdots noteikt karantīnu – pārtraukt apmeklētāju pieņemšanu un liegt klientiem atstāt iestādes teritoriju, norāda LM.

Vienlaikus tika uzdots apturēt jaunu klientu uzņemšanu, atkārtoti informēt darbiniekus un klientus par Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijām personīgās higiēnas un profilakses pasākumu ievērošanai, pastiprināti uzraudzīt darbinieku un klientu veselības stāvokli (tai skaitā pievēršot uzmanību Covid-19 simptomu kopumam), kā arī izvērtēt iespējas īslaicīgai telpu pārstrukturizācijai, izolācijas telpu izveidei, nodrošinot to klientu izolēšanu, kuriem ir konstatēti augšējo elpceļu slimību simptomi.

Vienlaicīgi, sadarbojoties ar SPKC, ir īstenots pilotprojekts institūciju darbinieku testēšanai uz Covid-19, kā arī sagatavotas rekomendācijas par darba organizāciju situācijā, ja liela daļa no aprūpes sektora darbiniekiem nevar pildīt savus pienākumus, informē LM.

Sociālās aprūpes iestāžu vadītāji aicināti būt atbildīgiem gan pret sevi, gan pret kolēģiem un klientiem, respektēt un ievērot rekomendācijas, kā arī regulāri sekot SPKC un citu atbildīgo dienestu informācijai par Covid-19 izplatības ierobežošanai veicamajiem pasākumiem.

Vienlaikus, domājot par individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību sociālās aprūpes iestādēs, LM ir apzinājusi nepieciešamo līdzekļu daudzumu un sadarbībā ar citām ministrijām ir iesniegusi pieprasījumu valsts centralizētajam iepirkumam.