Pēc tam, kad veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) otrdien pēc valdības sēdes sarunā ar žurnālistiem paustais viedoklis, ka Covid-19 izplatības dēļ no 12. marta līdz 14. aprīlim izsludinātā ārkārtējā situācija būtu pagarināma uz maksimālo likumā paredzēto termiņu jeb trijiem mēnešiem, raisījis plašu rezonansi sabiedrībā un sociālajos tīklos, "Delfi" skaidroja, kādas iespējas termiņa pagarināšanai tiek apsvērtas.
Tā kā patlaban noteiktais ārkārtējās situācijas termiņš beidzas 14. aprīlī jeb dienu pēc Lieldienu brīvdienām, valdībai, visticamāk, jau nākamnedēļ būs jāpieņem lēmums par iespējamu termiņa pagarinājumu. Iepriekš Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, profesors Uga Dumpis izteicies, ka ārkārtējā situācija būs jāpagarina. Arī valdības pārstāvji iepriekš vairākkārt publiski uzsvēruši, ka Covid-19 epidēmijas laikā lēmumu pieņemšanā uzmanīgi ieklausās epidemiologu un speciālistu ieteikumos.
Viņķele otrdien, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, norādīja, ka "mūsu tautiešu, kas atbraukuši no ārvalstīm, kurās inficēšanās līmenis ir augstāks nekā Latvijā, iebraukšana noslēdzās tikai nupat. Tas nozīmē, ka mums ir jārēķina vēl vismaz divreiz pa divām nedēļām, kur varam sagaidīt inficēšanās uzliesmojumu". Tāpēc ministre atbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu.