Kā vēstīts, lai pasargātu pacientus un mediķus no iespējamas inficēšanās ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, veselības ministre Ilzes Viņķele (AP) izdevusi rīkojumu līdz ārkārtējās situācijas beigām daļēji ierobežot veselības aprūpes pakalpojumus gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs.
Medne norādīja, ka Rīgas 1.slimnīca ir ambulatoro un plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu, kā arī īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējs. Tās darbība, piemēram, no Rīgas 2.slimnīcas un Dzemdību nama, atšķiras ar to, ka tur netiek sniegti neatliekamās palīdzības pakalpojumi.
"Šis ir būtiskais aspekts, kāpēc ar veselības ministres rīkojumu no šī gada 27.marta noteiktie ierobežojumi Rīgas 1.slimnīcu skāruši īpaši smagi," norāda Medne.
Kopumā Rīgas 1.slimnīca ir darba devējs 794 darbiniekiem. Ar darbiniekiem, kuri netiek nodarbināti ierobežojumu dēļ, slimnīcas vadība vienojusies par dažāda veida prombūtnes izmantošanu, kā arī daļa darbinieku atrodas darba nespējā.
1. aprīlī prombūtnē atradās 350 jeb 44% slimnīcas darbinieku. Darba nespējā atrodas 119 darbinieki, no kuriem 30% ir ārsti.
Ikgadējie apmaksātajos atvaļinājumos vai atvaļinājumos bez darba samaksas saglabāšanas, tostarp arī pašizolācijā, atrodas 231 darbinieks, no kuriem 18% ir ārsti.
Slimnīca darbu turpina, bet strādā ierobežotā apjomā, sniedzot ambulatoros un īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumus. No 27. marta slimnīcā ir noteikti pakalpojumu ierobežojumi, turpinot sniegt pakalpojumus, kuru nesniegšana var apdraudēt cilvēka dzīvību vai arī izraisīt invaliditāti. Pārējos pakalpojumus, iespēju robežas, jāsniedz tikai attālināti.
"Pēc šī brīža novērtējuma, tiek sniegti tikai aptuveni 20% no visa pakalpojumu klāsta," pauda Medne.
Viņa arī norādīja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, Valsts ieņēmumu dienests dīkstāves pabalstu nepiešķir valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās un to kontrolētos komersantos nodarbinātajiem darbiniekiem.
"Tas nozīmē to, ka slimnīcas darbinieki nekvalificējas valsts noteiktā dīkstāves pabalsta saņemšanai," sacīja slimnīcas pārstāve.
Ja ārkārtējā situācija tiks pagarināta un paliks spēkā Ministru kabineta rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kā arī veselības ministres rīkojums par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežošanu ārkārtējās situācijas laikā, tad lielākai daļai slimnīcas darbinieku ir paredzama dīkstāve, norādīja Medne.
"Tā rezultātā slimnīcas izmaksas kopā ar nodokļiem mēnesī sastādītu 900 000 eiro. Līdz ar to nav izslēgts sliktākais scenārijs - darbinieku atlaišana," neslēpj Medne.
Kā ziņots, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš žurnālistiem atzina, ka valdība varētu lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, paredzot, ka koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 uzliesmojums varētu turpināties arī turpmāko mēnesi.
Patlaban ārkārtējā situācija ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā izsludināta līdz 14. aprīlim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
