Saeimas ārkārtas sēdē apstiprina ministru un grozījumus par ārkārtējo situāciju; deputāti maina komisijas (plkst. 13:45)  (84)

Ceturtdien Saeimas ārkārtas sēdē, kas notiek līdz šim nebijušos apstākļos, deputātu frakcijām strādājot atsevišķās Saeimas telpās, deputāti pēc nepilnu pusstundu ilgušām debatēm ekonomikas ministra amatā apstiprināja "KPV LV" frakcijas pārstāvi Jāni Vitenbergu. Atbalstu "avansā" viņam deva arī virkne opozīcijas pārstāvju. Vitenbergu amatā apstiprināja ar 69 deputātu balsīm, pret bija seši un atturējās divi.

Saeima ceturtdien ar 86 balsīm par un vienu pret arī bez lielām debatēm apstiprināja virkni Ministru kabineta pieņemto grozījumu rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Sēdes sākumā Saeima apstiprināja 13. Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku Evai Mārtužai. Pirms Saeimas balsojuma Mārtuža deva deputāta svinīgo solījumu, ko apliecināja ar savu parakstu.

Mārtuža ievēlēta no Jaunās konservatīvās partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā un Saeimas sastāvā iestājās, kamēr no šī saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Mārtuža līdz šim darbojās Latvijas Rakstnieku savienībā, bijusi Rīgas domes deputāte.

Izmaiņas Saeimas sastāvā bija nepieciešamas, jo mūžībā devusies deputāte Juta Strīķe. Līdz ar to pastāvīgo 13. Saeimas deputāta mandātu iegūst Jānis Butāns. Viņš pagājušā gada janvārī Saeimas sastāvā iestājās uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Tālis Linkaits (JKP).

Saeima arī nodeva komisijām virkni ar ārkārtējo situāciju saistītus likumprojektus, pie kuriem darbu turpinās jau šodien, kā arī apstiprināja virkni izmaiņu Saeimas komisijās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piedalījās Saeimas sēdē un aicināja Saeimu atbalstīt Vitenberga apstiprināšanu ekonomikas ministra amatā. Uzrunā Saeimā Kariņš sacīja, ka mēs strādājam grūtos laikos, un pauda pārliecību, ka, valdībai un Saeimai kopā strādājot, izdosies pārvarēt krīzi un tās sekas. Valdības vadītājs paskaidroja, ka valdības pieņemto lēmumu virsmērķis ir sargāt sabiedrības veselību un glābt dzīvības, kā arī uzņēmumiem "pārziemot" šo situāciju.

"Mēs atgriezīsimies pie normālas darbības, kad tas būs droši visiem. Lai to varētu darīt, ir svarīgi katram valsts iedzīvotājam nopietni uztvert visus ierobežojumus un epidemiologu ieteikumus," sacīja Kariņš.

Viņš atzina, ka šajā situācijā ļoti svarīga ir Ekonomikas ministrija (EM), bet nav ekonomikas ministra, tāpēc Saeima aicināta apstiprināt Ministru prezidenta virzīto Vitenbergu. Kariņš Vitenbergu raksturoja kā tādu, kurš kopš 13. Saeimas darba sākuma ir sekmīgi vadījis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darbu, un viņa vadībā izskatīti vairāki nozīmīgi EM sagatavoti likumprojekti.

"Viņš pārzina nozares spējas un vajadzības, līdz ar to spēs nekavējoties pilnvērtīgi iekļauties valdības darbā," sacīja Kariņš, piebilstot, ka Vitenbergam ir arī darbam nepieciešamā pielaide valsts noslēpumam. Kariņš atzinīgi novērtēja Vitenberga spēju argumentēt un loģiski pamatot viedokli. Kariņš pateicās visiem Saeimas deputātiem, kuri, neraugoties uz sarežģīto situāciju, turpina darbu.

JKP frakcijas, kura sākotnēji iebilda pret Vitenberga apstiprināšanu amatā un koalīcijas partnerim "KPV LV" uzstādīja virkni prasību, pārstāvis Gatis Eglītis debatēs atgādināja, ka JKP iestājas par bezkompromisa tiesiskumu un nacionālās drošības jautājumiem un uzskata, ka augstos amatos jābūt profesionāliem, godprātīgiem un valstij lojāliem cilvēkiem. Eglītis sacīja, ka pirms divām dienām bija JKP tikšanās ar "KPV LV" un premjeru, kuri solījuši, ka mazinās drošības riskus EM resorā. "Sekosim līdzi un no savas puses neatlaidīgi palīdzēsim ministram tikt pie lēmumiem, kas dos proaktīvus risinājumus krīzes apstākļos," teica Eglītis.

"Saskaņas" deputāts Valērijs Agešins sacīja, ka Vitenbergs, iespējams, ir labs cilvēks, bet frakcija nevar atbalstīt viņa apstiprināšanu, jo nekas nav zināms par viņa programmu, zināšanām, prasmēm un piedāvātajiem risinājumiem. Agešins gan sacīja, ka frakcija domā valstiski, tāpēc atbalstīs valdības lēmumus krīzes laikā un mēģinās tos radoši papildināt.

ZZS frakcijas deputāts Viktors Valainis pauda viedokli, kam apzinoties smagas krīzes apstākļus un dramatisko ietekmi uz ekonomiku, frakcija avansā atbalsta Vitenberga apstiprināšanu amatā jau pirms vairākām nedēļām bija mudinājusi ātrāk aizpildīt tukšo ministra krēslu. "Uz pārbrauktuves zirgus nemaina," situāciju raksturoja deputāts un piebilda, ka jau šodien no ministra tiek gaidīts skaidrs redzējums par atbalstu uzņēmējiem.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits debatēs aicināja atcerēties, kā darbu zaudēja iepriekšējais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, kuram tika atņemta pielaide valsts noslēpumam jau ārkārtējās situācijas laikā. Šmits uzskata, ka Saeimas deputātiem būtu jāzina par apstākļiem, kāpēc tā noticis, jo rodas aizdomas, vai valsts drošības iestādes nepārsniedz pilnvaras un neietekmē politiskos procesus valstī.

"Miera laikos gribētu iztaujāt Vitenbergu, bet šādos apstākļos ir grūti strādāt," sacīja Šmits, norādot, ka jau darījis zināmu Vitenbergam savu viedokli par tām "kroplībām", kas labojamas valdības lēmumos par atbalstu uzņēmējiem, piemēram, to, ka valdes locekļi nevar saņemt dīkstāves pabalstu, ka tam nevar kvalificēties nepilnu gadu veci uzņēmumi un nodokļu parāda slieksnis 150 eiro apmērā, kas ir "smieklīgs".

Arī Linda Liepiņa pievienojās Šmita teiktajam, paužot atbalstu Vitenberga apstiprināšanai amatā, un piekodināja ieklausīties uzņēmējos. Liepiņa arī paslavēja "KPV LV" ministrus valdībā, ka tie ieklausoties opozīcijas ieteikumos.

Vjačeslavs Dombrovskis (S) sacīja, ka neko labu par Vitenbergu neesot dzirdējis, un ar to vien, ka labs cilvēks nepietiek, jo kandidātam trūkst darbam atbilstošas pieredzes un izglītības.

Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda atbalstu kandidātam un aicināja valdību labot kļūdas lēmumos par atbalstu uzņēmējiem. Deputāte norādīja uz neskaidrībām ar iespējamo 150 miljonu eiro atbalstu "AirBaltic" un aicināja to skaidrot sabiedrībai. Reizniece-Ozola arī mudināja krīzes laikā valdību neaizmirst savu solījumu atcelt OIK. Deputāte pauda cerību, ka Vitenbergs ieturēs Nemiro sākto kursu un nepiekritīs būvēt Skultē sasķidrinātās gāzes termināli, ja tas radīs papildu maksājumus sabiedrībai kā OIK.

Vitenbergs debatēs Saeimā neuzstājās, bet EM izplatītā paziņojumā presei jau pēc apstiprināšanas amatā kā galveno šī brīža prioritāti viņš izvirzījis maksimāli efektīvu valsts atbalsta piešķiršanu uzņēmumiem Covid-19 radītās krīzes "izturēšanai", kā arī ekonomikas atkopšanās plāna izstrādi kopā ar nozaru un finanšu ekspertiem.

"Ir skaidrs, ka šajā ārkārtējās situācijas periodā esmu kļuvis par krīzes laika ministru, kura lielākais izaicinājums, pirmkārt, būs izdarīt neiespējami daudz un pat vairāk, lai valsts atbalsta instrumenti sniegtu cerēto rezultātu pandēmijas radītās krīzes ietekmes uz ekonomiku mazināšanai. Mēs jau šobrīd redzam, ka piešķirtie instrumenti un to nosacījumi pastāvīgi ir jāpilnveido, lai tie spētu aizsargāt un aptvert pēc iespējas vairāk uzņēmumu un darbinieku. Otrkārt, paralēli jāuzsāk visaptveroša krīzes pārvarēšanas plāna izstrāde, lai ārkārtas situācijas ierobežošanas brīdī varam uzsākt tā īstenošanu un pasargāt Latviju no tāda krīzes dziļuma, kāds tas bija pirms desmit gadiem. Šobrīd visiem ir jādarbojas kā vienotam mehānismam, jāmodulē vairāki attīstības scenāriji un jāpiemeklē labākie ekonomikas veicināšanas instrumenti," norāda Vitenbergs.

Vitenbergs no partijas "KPV LV" saraksta ievēlēts 13. Saeimā, līdz šim vadīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Viņa vadībā izskatīti 123 likumprojekti un pieņemti 84 likumi. Kā nozīmīgākos darbus Saeimā norāda likumprojektus, kas saistīti ar depozīta sistēmas ieviešanu, atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā un citviet Latvijā, energotirgus sakārtošanu un citus.

Aģentūras LETA apkopotā biogrāfija liecina, ka Vitenbergs dzimis 1985. gadā. 2018. gadā Vitenbergs no partijas "KPV.LV" tika ievēlēts par 13. Saeimas deputātu.

Vitenbergam līdz šim bijusi pieredze privātajā sektorā. Pirms ievēlēšanas Saeimā viņš bija lielo klientu pārdošanas vadītājs uzņēmumā SIA "Lietas MD", kas darbojas svaigu augļu un dārzeņu vairumtirdzniecības nozarē ar zīmolu "Augļu serviss".

2005. gadā Vitenbergs ieguvis tūrisma gida izglītību Latvijas Kultūras koledžā, bet 2008. gadā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ieguvis bakalaura grādu tūrisma vadībā.

2019. gada janvārī Vitenbergs tika iecelts par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju.

Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā bija virkne deputātu rotāciju komisijās, un visas arī tika apstiprinātas. JKP deputāts Juris Jurašs tika atsaukts no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un ievēlēts Juridiskajā komisijā. Daži opozīcijas deputāti gan pauda bažas par Juraša, kurš patlaban tiek tiesāts, darbu komisijā, kura var ietekmēt tiesu varas darbu.

Jau pēc Saeimas sēdes Juridiskās komisijas deputāti Jurašu ievēlēja par Juridiskās komisijas vadītāju, jo līdzšinējā vadītāja Juta Strīķe aizgājusi mūžībā. Jurašs jau ievēlēts par JKP Saeimas frakcijas vadītāju Strīķes vietā.

Sēdē no Sociālo un darba lietu komisijas atsaukts politiķis Normunds Žunna (JKP), kurš tagad ievēlēts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Deputāts Reinis Znotiņš (JKP) atsaukts no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kur turpmāk viņa vietā Jānis Cielēns (JKP). Znotiņš tagad ievēlēts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Sākot sēdi, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) norādīja uz pirmās attālinātās sēdes vēsturiskumu un piebilda, ka "esam ceļā uz e-Saeimu, lai varētu pilnībā strādāt attālināti". Mūrniece aicināja deputātus ar aplausiem godīt tos Saeimas darbiniekus, kas teju divas nedēļas strādāja, lai sagatavotu apstākļus Saeimas sēdes darba īpašos apstākļos. Mūrniece arī sacīja, ka īpašajos darba apstākļos no deputātiem sagaida lielu disciplinētību, organizētību un atbildību.

Sekojot sēdei tiešraidē, jo medijiem patlaban ieeja Saeimā liegta, "Delfi" novēroja, ka daži deputāti lietoja sejas maskas un gumijas cimdus. Frakcijas atradās vairākās zālēs, plenārsēžu zālē atradās Saeimas priekšsēdētāja un JKP frakcijas deputāti, kas sēdēja izklaidus pa visu zāli. Šajā zālē sēdēja arī pie frakcijām nepiederošie deputāti Aldis Blumbergs un Aldis Gobzems.

Deputātu pieteikšanās debatēm un balsošana bija īpaši organizēta, tāpēc pirmais balsojums par JKP rosinājumu samazināt debašu laiku, ilga 25 minūtes. Debašu laiks tika samazināts, un nākamie balsojumi jau ritēja raitāk, neprasot vairs tik daudz laika. Pieteikšanās debatēm tagad notiek caur e-pastu un jādebatē no vietas, nevis no Saeimas tribīnes.

Deputāts Aldis Gobzems gan iebilda pret priekšlikumu saīsināt debašu laiku un aicināja Saeimu atgriezties pie normāla režīma, jo visi deputāti veseli. "Citādi šī sēde būs ilgāka par pašu krīzi," teica Gobzems. Mūrniece atbildēja, ka šis priekšlikums nav balsojams, turklāt lēmumu par Saeimas darba organizēšanu ir pieņēmis prezidijs kopa ar frakciju vadību.

Saeimai pulcējoties uz pirmo sēdi pēc deputātiem noteiktā pašizolācijas laika beigām parlamentā veikti nepieciešamie sagatavošanās pasākumi, lai Saeimas sēde norisinātos videokonferences formātā, deputātiem uzturoties dažādās parlamenta telpās. Tas būs pagaidu risinājums, lai, ievērojot Saeimas kārtības rullī paredzētās procedūras, valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļos nodrošinātu parlamenta sēžu norisi.

Vienlaikus ir uzsākts intensīvs darbs, lai pēc iespējas ātrāk būtu pieejama jauna tehnoloģiskā platforma, kas ārkārtējas situācijas apstākļos nodrošinātu Saeimas sēžu norisi attālināti, deputātiem uzturoties ārpus Saeimas telpām, informē Saeimas Preses dienests.

Ievērojot nepieciešamību ievērot fizisko distanci, Saeimas sēdes turpmāk tiks organizētas, deputātiem strādājot nevis visiem vienkopus Sēžu zālē, bet astoņās atsevišķās ar konferenču tehniku aprīkotās parlamenta telpās. Saeimas sēdes vadītāja sēdes laikā atradīsies Saeimas Sēžu zālē, savukārt zālēs deputāti strādās pa frakcijām. Atsevišķa telpa nodrošināta arī pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem.

Parlamentāriešiem tiks nodrošināta iespēja debatēt, un viņi pieņems lēmumus balsojot. Katrā telpā atradīsies arī frakciju un pie frakcijām nepiederošo deputātu deleģētie balsu skaitītāji.

Arī šajā pagaidu formātā organizēto Saeimas sēdi plānots pārraidīt tiešraidē Saeimas mājaslapā, lai sabiedrība un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā ierasts, varētu sekot parlamenta darbam.

Jau patlaban Saeimas komisijām tiek nodrošināta iespēja komisiju sēdes noturēt attālināti videokonferenču platformā, deputātiem uzturoties arī ārpus Saeimas telpām. Darbam šajā formātā tiek operatīvi apmācīti komisiju darbinieki, un šādā formātā norisinājušās jau vairākas komisiju sēdes, tajās pieņemot nepieciešamos lēmumus un organizējot balsojumus. Izmantojot videokonferenču platformu, parlamentā attālināti tiek organizētas arī Saeimas Prezidija sēdes.

Saeimas darbs tiek organizēts, ņemot vērā valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļos noteiktos ierobežojumus un epidemiologu ieteikumus. Piemēram, tiek lūgts stingri ievērot divu metru distanci, bieži un rūpīgi mazgāt un dezinficēt rokas, kā arī ievērot citus piesardzības pasākumus. Saeimā izvietotas attiecīgas informatīvas norādes. Arī zālēs, kurās uzturēsies deputāti, būs pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi un salvetes, cimdi, kā arī dzeramais ūdens.