"Man pašai Vecrīga vienmēr ir saistījusies ar vietu, kur vietējie un ārzemnieki satiekas, atpūšas un izklaidējas. Alus kausi šķind, mūzika skan. Tagad skaļāk par cilvēku čalām skan baložu ūjināšana un nav pat ielas muzikantu. Visā šajā klusumā un tukšumā, kad nav iespējams kādam nejauši uzskriet virsū, izmantoju īsu brīdi ieraudzīt citu Rīgu. Vienmēr pūļa un steigas dēļ nekad tā īsti neapbrīnoju krāsas, detaļas, vitrāžas un pārējo skaistumu, lai gan tas viss tur vienmēr ir bijis un būs. Tik ļoti pierastais, no jauna atklātais," raksta Marta.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit