Saeima pastiprina sodus, pagarina pabalstus, groza likumu par ārkārtējo situāciju, pieņem īpašu likumu (12:45)  (135)

Pēcpusdienā Saeima sanākusi uz vēl vienu ārkārtas sēdi.

Saeima piektdien vienas ārkārtas sēdes laikā divos lasījumos kā steidzamus atbalstīja opozīcijas deputātu ceturtdien iesniegtos likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" grozījumus, Ministru kabinetam nosakot tiesības pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju vairāk nekā vienu reizi.

Iepriekš likumā bija noteikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Patlaban ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību valstī no 12. marta līdz 14. aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija. Paredzams, ka nākamnedēļ valdība skatīs jautājumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.

Līdzīga satura likuma grozījumus ceturtdien ārkārtas sēdē apstiprināja arī Ministru kabinets, taču vienlaikus opozīcijas deputāti jau bija iesnieguši savus, ko Saeima arī nekavējoties nodeva komisijai un sāka izskatīt.

Saeima arī pieņēmusi grozījumus "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", nosakot bargākus sodus par ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu pārkāpumiem sodu fiziskām personām līdz 2000 eiro un juridiskām personām līdz 5000 eiro. Saeima noteikusi arī administratīvo atbildību par dīkstāves pabalsta saņemšanas prasību pārkāpšanu.

Deputāti gan neatbalstīja ZZS deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumus par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēt 14 dienu ilgu administratīvo arestu.

Lai samazinātu Covid-19 izplatību valstī, Ministru kabinets lemj par nepieciešamo pasākumu un ierobežojumu noteikšanu, tomēr ir konstatēts, ka personas rīkojumā noteiktos pasākumus un ierobežojumus neievēro, tādējādi būtiski apdraudot sev apkārtējos līdzcilvēkus, kā arī sabiedrību kopumā, teikts likumprojekta anotācijā.

Vienlaikus ar grozījumiem noteikta administratīvā atbildība personai, kura nesniedz informāciju, ka ir slima ar infekcijas slimību, ir bijusi kontaktā ar inficētu personu vai bijusi infekcijas perēklī laikā, kad valstī saistībā ar attiecīgās infekcijas slimības izplatību izsludināta ārkārtējā situācija. Par minēto administratīvo pārkāpuma izdarīšanu varēs piemērot naudas sodu no desmit līdz 2000 eiro. Kompetentās iestādes pārkāpuma izskatīšanā būs Valsts policija un pašvaldības policija.

Tāpat ar grozījumiem noteikta administratīvā atbildība par dīkstāves pabalsta saņemšanas prasību pārkāpšanu. Paredzēts, ka par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalsta saņemšanai paredzēts naudas sods fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz 1500 eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Saeima pieņēma grozījumu likumā ,,Par maternitātes un slimības apdrošināšanu'', paredzot, ka vecākiem, kam vecāku pabalsts beidzas ar Covid-19 saistītās ārkārtējās situācijas laikā, tas var tikt pagarināts līdz situācijas beigām, bet tas nevar pārsniegt 700 eiro mēnesī.

Grozījums papildina likuma pārejas noteikumus, nosakot, ka personai, kurai piešķirtā vecāku pabalsta periods (līdz bērna viena gada vai pusotra gada vecumam) beidzas laikā, kad sakarā ar Covid-19 izsludināta ārkārtējā situācija un kura ārkārtējās situācijas radīto apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai persona nevar gūt ienākumu no saimnieciskās darbības, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta turpinājuma izmaksu pēc bērna viena gada vai pusotra gada vecuma sasniegšanas.

Šo vecāku pabalsta turpinājumu var izmaksāt par periodu no 2020. gada 12. marta līdz persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā sakarā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām.

Par šo periodu vecāku pabalsta turpinājums tiek izmaksāts iepriekš piešķirtā vecāku pabalsta apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī.

Vecāku pabalsta turpinājumu neizmaksā, ja persona veic saimniecisko darbību un gūst ienākumus vai tai ir piešķirts dīkstāves pabalsts.

Izmaiņas nepieciešamas, jo vecākiem, kuru bērniem šajā laikā aprit viens vai pusotrs gads, būtu jāatgriežas darbā, bet tas var nebūt iespējams vairāku nozaru dīkstāves vai citu apsvērumu dēļ, uzsvēruši likumprojekta autori.

Iespēja ģimenēm ar maziem bērniem palikt mājās un nedoties uz darbu, kā arī nevest bērnus uz bērnudārzu šī brīža situācijā palīdzēs mazināt vīrusa izplatības risku, akcentējuši likumprojekta autori, norādot, ka tāpat samazināsies ģimeņu ar bērniem iespēja nonākt uz nabadzības sliekšņa vai trūcīgas personas statusā.

Piektdien Saeima galīgajā lasījumā arī apstiprināja no valdības nākušo likumprojektu "Likums par iestāžu darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību".

Ar šo likumu noteikti valsts institūciju darbības pamatprincipi un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumi valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai.
Likuma mērķis ir sabiedrības drošības interesēs nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību.

Ar likumu noteikts, ka valsts institūcijām darba organizācija būs jāveic tā, lai pēc iespējas nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un izpildītu uzdevumus, pastiprināti jākoordinē sava darbība un savstarpēji jāsadarbojas, kā arī darba organizācija jāpielāgo ārkārtējās situācijas apstākļiem, piemēram, ierobežojot tiešus savstarpējos kontaktus, ievērojot attālinātu darba režīmu un strādājot elektroniskajā vidē.

Likums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā iesniegumu administratīvā akta izdošanai varēs iesniegt tikai rakstveidā. Rakstveida forma ietver gan pašrocīgi parakstītu dokumentu, gan elektronisku dokumentu, kas atbilst Elektronisko dokumentu likumam, skaidro Saeimas Preses dienests.

Tāpat, ņemot vērā, ka valstī ir noteikta virkne piesardzības pasākumu Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai, kas saistīti ar nepieciešamību personām ievērot sociālo distancēšanos maksimāli izvairoties no tieša klātienes kontakta personu starpā, tiek paredzēts, ka tiesā nozīmētās mutvārdu tiesas sēdes tiks skatītas klātienē tikai tajās lietās, kas saistītas ar nozīmīgu personu tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību.

Vienlaicīgi tiek paredzēts, ka civillietās tiesai ir tiesības noteikt iepriekš noteikto mutvārdu lietas izskatīšanu rakstveidā, ja ir iespējams pilnvērtīgi nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un ja tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Gan par tiesas sēžu pārcelšanu, gan par pieņemto lēmumu iepriekš mutvārdos paredzēto lietu turpmāk izskatīt rakstveida procesā tiesai ir pienākums informēt procesā iesaistītās personas.

Ar likumu tiek pārtraukta jaunu klientu ievietošana sociālo pakalpojumu institūcijās, kas sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu, izņemot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušām personām krīzes centros un bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai krīzes centrā, kā arī personu bez dzīvesvietas īslaicīgu izmitināšanu patversmē un naktspatversmē.

Tāpat paredzēts, ka pašvaldībai nekavējoties jānodrošina bērna aprūpe bērnu aprūpes iestādē vai citās telpās, kuras ir pielāgotas bērnu īstermiņa aprūpei, pēc vecāka lūguma, ja vecāks ir saslimis ar Covid-19 un nav iespējams nodrošināt bērna atrašanos drošos apstākļos pie otra vecāka, radiniekiem vai citām bērnam tuvām personām.

Likums arī nosaka, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) uz laiku, kamēr valsts teritorijā ir spēkā ārkārtējā situācija, ir tiesības nodarbināt personas, kuras saņem izdienas pensijas atbilstoši NMPD neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumam, vienlaikus saglabājot personām arī piešķirto izdienas pensiju.

Lai novērstu ārkārtējās situācijas radīto seku ietekmi uz ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu darbību, visu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu spēkā esošās reģistrācijas vai spēkā esošā sertifikāta termiņš ar likumu tiek pagarināts par sešiem mēnešiem. Savukārt izglītības iestādēm, kam akreditācijas termiņš beidzas laika posmā līdz šī gada 31.augustam, tas pagarināts līdz 31.decembrim.

Ar likumu regulēti arī vairāki citi jautājumi, tostarp nosakot nosacījumus, ar kādiem pašvaldības domes un komiteju sēdes var notikt attālināti. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Piektdien deputāti nobalsoja par "KPV LV" deputāta Aivara Geidāna iekļaušanu Saeimas Juridiskajā komisijā. Dienu iepriekš Geidānam tika apstiprināts mandāts, jo Jānis Vitenbergs (KPV LV) kļuva par ekonomikas ministru un nolika mandātu uz ministra pilnvaru pildīšanas laiku.

Ceturtdien Saeima ievēlēja arī Ralfu Nemiro (KPV LV) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur iepriekš strādāja Vitenbergs.

Dienu iepriekš, 2. aprīlī, ārkārtas sēdē Saeima pieņēma arī grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, nosakot, ka personas līdz 2021. gada 30. novembrim varēs atlikt izvēli par otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu.

Personai, pieprasot vecuma pensiju, ir tiesības izvēlēties, vai uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pievienot nefondētajam pensijas kapitālam un tādējādi pārrēķināt vecuma pensiju, vai arī iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi. Saskaņā ar grozījumiem personas šo izvēli varēs atlikt līdz nākamā gada novembra beigām.

Grozījumi arī noteic, ka, ja persona izvēli nebūs izdarījusi, tad no 2022. gada 1. janvāra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra slēgs personas fondētās pensijas kapitāla kontu un pārrēķinās personas vecuma pensiju, ņemot vērā otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Ja persona līdz izvēles izdarīšanai nomirst, tad uzkrāto fondētās pensijas kapitālu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā. Grozījumi tika rosināti, ņemot vērā ārkārtējās situācijas izraisīto satricinājumu finanšu tirgū.