Viņš norādīja, ka pēdējās nedēļas laikā pozitīvo saslimšanas gadījumu īpatsvars no 3% samazinājies uz 2,7%, norādīja Perevoščikovs.
"No šiem datiem varam secināt, ka stabilizācija notiek un drošības pasākumi darbojas," teica epidemiologs.
Tāpat viņš norādīja, ka, samazinoties pozitīvo Covid-19 analīžu skaitam no repatriācijas reisos ieceļojušajiem, tomēr ir vērojama arī vietējā slimības transmisija.
Kā negatīvu tendenci viņš uzsvēra, ka "katrs desmitais gadījums ir no ārstniecības iestādēm", savukārt pozitīvu – "labi, ka pēdējās dienās sociālās aprūpes iestādēs pozitīvo gadījumu skaits nav pieaudzis".
Tāpat viņš uzsvēra, ka šobrīd sociālā un fiziskā distancēšanās ir izšķiroša, tomēr no epidemiologu viedokļa nav indikāciju, ka jau esošie drošības pasākumi būtu jāpastiprina, piemēram, saistībā ar sociālo distancēšanos vai objektu slēgšanu.
Perevoščikovs pauda, ka izšķiroša nozīme ir tieši individuālās aizsardzības līdzekļiem un drošības pasākumiem, ko savā darbā ikdienā izmanto mediķi.
"Galvenais joprojām ir ievērot distanci un mazgāt rokas, bet sejas maskas ir papildlīdzeklis, lai nenodotu infekciju tālāk," jautāts par masku valkāšanu ikdienā, norādīja epidemiologs. "Maskas galvenā funkcija joprojām ir, lai cilvēks ar elpceļu saslimšanas simptomiem pasargātu citus no saslimšanas."
Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim.
Ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju, no 18. marta īpaši piesardzības pasākumi ir attiecināti uz personām, kuras atgriezušās no ārvalstīm, vairs neizdalot specifisku valstu grupu, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā (VM).
25. martā, SPKC epidemiologi, veicot reģistrēto Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, konstatējuši, ka pieci saslimušie nevar norādīt, ka bijuši ārzemēs vai viņiem ir bijis kontakts ar apstiprinātu Covid-19 saslimušo vai personu, kura bijusi ārzemēs. Līdz ar to nav nosakāma epidemioloģiskā ķēde, kas nozīmē, ka Latvijā tiek konstatēti pirmie Covid-19 gadījumi, kas saistīti ar vietējo jaunā koronavīrusa transmisiju sabiedrībā. Šie reģistrētie saslimšanas gadījumi konstatēti Rīgā. Vīrusa transmisija sabiedrībā novērota vairākās Eiropas Savienības valstīs, t. sk. Lietuvā un Igaunijā.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. Covid-19 ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. Covid-19 infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.