Preses konferencē piedalījās Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.
Vaicāts par Covid-19 pacientu izveseļošanos Latvijā, Perevoščikovs sacīja, ka kontroles testi, pacientam pārslimojot Covid-19, veikti 75 cilvēkiem.
16 pacienti izmeklēti divas reizes un ar negatīvu rezultātu, 29 – vienu reizi ar negatīvu rezultātu.
Pārējiem 30 cilvēkiem, kuriem veikti kontroles testi jau pēc tam, kad slimības simptomi vairs nav bijuši, šie testi bijuši pozitīvi.
Kad SPKC saņems datus no ģimenes ārstiem par katru konkrēto gadījumu, cik gadījumi ir pabeigti un cik cilvēki ir atbrīvojušies no vīrusa klātbūtnes organismā, būs precīzāka un oficiāla informācija par tiem, kuri pilnībā izveseļojušies, nevis kā tagad – provizoriska.
Lai dotu cilvēkam iespēju turpināt ikdienas gaitas, noslēgt slimības lapu, nepieciešams pārliecināties, ka cilvēks vairs nav infekciozs. Pēc izveseļošanās no Covid-19 cilvēks vēl līdz divām nedēļām var turpināt izdalīt vīrusu.
Līdz ar to SPKC pieļauj, ka pēc atkārtotām kontrolanalīzēm izveseļojušies ir 16 cilvēki. SPKC aicina ģimenes ārstus informēt par savu gala lēmumu. Tikai pēc šo datu apkopošanas būs oficiāla informācija, cik cilvēki ir izveseļojušies – atbrīvojušies no vīrusa. Patlaban SPKC rīcībā ir provizoriska informācija, kas izriet nevis no ģimenes ārstu sniegtajiem datiem par pabeigtiem gadījumiem, bet gan no laboratorisko izmeklējumu datiem.
Kopumā 111 gadījumos Latvijā jau ir pagājušas vairāk nekā 14 dienas kopš saslimšanas. Divi no trim no šīs grupas izmeklēti divas vai trīs reizes. 36 pacienti no 111 gadījumiem datu bāzē neparādās, vai viņiem veiks kontroles izmeklējums.
Vaicāts par nāves gadījumiem, Perevoščikovs sacīja, ka katras dalībvalsts ekspertiem ir galavārds, vai katrs gadījums ir saistīts ar koronavīrusu, vai arī nē. Ja cilvēkam bijusi smaga klīniska norise, ja slimības gaita pasliktinājās, ja tika veikta intensīvā terapija, ja cilvēkam ir kādas blakus slimības vai vecums, kas šo cilvēku attiecina uz riska grupu. Izejot no klīniskiem datiem un fakta, ka viņam ir koronavīruss, ņemot vērā slimības attīstības patoģenēzi un to, kāpēc cilvēks iet bojā, pārsvarā pasaules statistika balstās uz šiem klīniskiem datiem un datiem, par koronavīrusa klātbūtni.
Citu valstu dati parādās faktiski nākamajā dienā. Pie tādiem tik izteiktiem klīniskiem datiem nav nepieciešams veikt autopsiju jeb pataloganatomisko izmeklēšanu.
Latvijā koronavīrusa infekcijas klātbūtne apstiprināta diviem mirušiem cilvēkiem neilgi pēc Covid-19 apstiprināšanas, no kuriem viens gadījums bija izteikti smags – paciente ārstējās intensīvajā terapijā. Faktiski šeit ir runa par to, ka katram nāves gadījumam varētu būt primārais iemesls pie koronavīrusa infekcijas tā varētu būt– smaga pneimonija, šī vīrusa provocēts insults vai infarkts vai vel kāda nopietna situācija, ko vīruss tieši provocē.
Pēc sekcijas rezultātiem būs skaidrs, kas bijis primārais nāves cēlonis un kas ir blakus nāves cēlonis, kas to vienkārši veicinājis. Vairākas vīrusa infekcijas, piemēram, gripa, to dēļ iet bojā. Ja cilvēkam bijusi nopietna saslimšana, ko Covid-19 veicināja, tad situācija būs cita.
Otrajā gadījumā nav redzams, ka cilvēks būtu bijis smagi klīniski slims ar Covid-19. Viņa organismā nav bijusi smaga vīrusa klātbūtne. Tas neliek domāt, ka primārais vai sekundārais nāves iemesls būtu koronavīruss. Taču arī šādos gadījumos SPKC ieskatā būtu nepieciešama sekcija, lai noteiktu nāves cēloni.
Pēc Perevoščikova teiktā, nedēļas griezumā Latvijā "cipari ir mazliet iepriecinoši", jo saslimušo skaits pagājušajā nedēļā bijis mazāks, nekā vēl nedēļu iepriekš. Pirms tam novērots vienīgi pieaugums.
Pēc viņa teiktā, ir vērojams "pozitīvo" personu īpatsvara samazinājums, respektīvi, noticis stabilizācijas posms, jo no 12. marta tiek veikti vairāki ierobežojošie pasākumi.
Šonedēļ slimnīcā ir pieci pacienti smagā stāvoklī – trīs pieslēgti pie ventilēšanas aparātiem, divu stāvoklis ir apmierinošs. "Mēs neredzam ļoti strauju pacientu pieaugumu, kuriem būtu smags slimības stāvoklis," sacīja speciālists.
Jau vēstīts, ka Lietuvas kompetentās iestādes neielaida Lietuvā tranzītā no Somijas, Igaunijas un Latvijas ceļojošus Bulgārijas valstspiederīgos, no kuriem vienam tika laboratoriski apstiprināta Covid-19 saslimšana.
Tā kā šīm personām Latvijā nav deklarētās dzīvesvietas, ir palielināts infekcijas izplatīšanās risks sabiedrībā.
Līdz ar to, pieņemts lēmums noteikt karantīnas režīmu ārzemnieku uzturēšanās vietai bijušās Mežotnes internātvidusskolas telpās un teritorijā Bauskas novadā. Bulgārijas valstspiederīgajiem tiek nodrošināta pilna izolācija, apliecināja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks (ZZS).
Pašvaldība jau ir saņēmusi zvanus no vietējiem ar pārmetumiem par karantīnas vietas izveidi, taču objektā tiek nodrošināta pilna izolācija, uzsvēra domes priekšsēdētājs, aicinot vietējos netuvoties slēgtajai teritorijai.
Internātskolas ēkas atrodas ciema teritorijā, taču to tiešā tuvumā neesot māju.
Ārzemnieki dzīvo skolas dienesta viesnīcā, un pašvaldības uzdevums ir ārzemniekiem nodrošināt siltumu un maltīti, un šis darbs uzticēts pagasta pārvaldei. Ēdienu karantīnā esošajiem nodrošinās uzņēmumi, ar kuriem pašvaldībai noslēgti sadarbības līgumi.
Pašvaldībai ziņots, ka ārzemnieki Mežotnē uzturēsies divas nedēļas, taču turpmākais atkarīgs no vēstniecību darbu starptautiskajā līmenī.
Līdzekļus, ko pašvaldība ieguldīs ārzemnieku uzturēšanā, paredzēts atgūt no valsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!