Šobrīd visaktīvāk ar dezinformāciju nodarbojas Krievija un Ķīna, pauž Sārts  (393)

Viņš atzina, ka patlaban viltus ziņu izplatība ir ļoti liela un ir ārkārtīgi daudz dažādu viltus ziņu par Covid-19, kā arī mērķēta dezinformācija. "Principā tas notiek gandrīz visā pasaulē," viņš teica.

Pēc Sārta sacītā, kopīgais Ķīnas un Krievijas izplatītajai dezinformācijai ir tas, ka tās abas izplata dezinformāciju par Covid-19 izcelsmes vietu, piemēram, Ķīnai izplatot vai palīdzot izplatīties dažādām konspirācijas teorijām, tostarp, ka tas esot ASV veidots bioloģiskais ierocis.

Krievijai izplatītajā dezinformācijā ir raksturīgi ir uzsvērt, cik slikti Eiropa tiek galā ar Covid-19. Pēdējā laikā arī tiek izcelts, cik slikti cīnīties ar to spēj ASV, sacīja Sārts. Vienlaikus uz šī fona notiek centieni parādīt, cik labi tiek galā Krievija.

Centra direktors gan atzina, ka pēdējās nedēļas laikā Krievijas dezinformācijas apjomi ir samazinājušies, bet Ķīnas - pieauguši.

Vienlaikus pastāv arī ne ar konkrētām valstīm saistīta dezinformācija, akcentēja Sārts. Proti, ir spēlētāji, kas mēģina radīt sev ienākumus uz iedzīvotājus satraukuma pamata. Piemēram, tiek izplatīta nepatiesa informācija par kādu produktu, kas varot palīdzēt nesaslimt, vai arī ar šķietami sensacionāliem virsrakstiem notiek mēģinājumi piesaistīt lasītājus, lai gūtu ienākumus no klikšķiem.

Vēl viena grupa ir konspirāciju teoriju izplatītāji - tie mēģina konstruēt dažādas konspirācijas teorijas, kas "notiek patiesībā", un izplata tās sociālajā vidē, stāstīja eksperts.

Pēc Sārta teiktā, lielie sociālie tīkli ir pieņēmuši dažādus mērus, lai ar Covid-19 saistīta nepatiesas ziņas nebūtu ar lielu izplatību. Tomēr šīs platformas kļuvušas tik milzīgas, ka acīmredzot pat "Facebook" radītāji nespēj izsekot līdzi pilnīgi visam, kas notiek viņu sistēmā, pauda eksperts.

Sārts atzina, ka Latvijas sabiedrība, kas jau iepriekš ikdienā ir plaši saskārusies ar viltus ziņām, ir labāk sagatavota nekā iedzīvotāji daudzās citās valstīs. Tomēr joprojām daļa sabiedrības "iekrīt".

Tāpat kā mums katram ir atbildība, lai neizplatās Covid-19, tāpat ikviens ir līdzatbildīgs par viltus ziņu izplatību, pauda Sārts. Tāpēc viņš aicināja būt kritiskiem, domāt, pārbaudīt avotos, pašiem salīdzināt datus un paļauties uz zināmiem ekspertiem.

Sārts arī piekodināja, ka cilvēki, kas "iekrituši" uz viltus ziņām, var tieši apdraudēt gan sevi, gan savus tuviniekus, darot lietas, kas, viņaprāt, draudus nerada.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs arī piebilda, ka šajā situācijā ir redzams, cik būtiski ir mediji. "Mums visiem jāsaka liels paldies aktīvajai žurnālistikai, kas notikusi šīs ārkārtējās situācijas laikā, kas arī ir devis ieguldījumu tam, ka Latvijā situācija ir salīdzinoši mierīgāka kā citās valstīs," norādīja Sārts.

Viņš atzīmēja, ka ir jāmeklē risinājumi mediju atbalstam šajā situācijā, akcentējot, ka bez tiem būs ļoti grūt pārdzīvot ārkārtējās situācijas vai vienkārši realizēt normālu demokrātisku praksi.